Par notikumiem

Drukas versija
29. marts, 2012

Civillietas kasācijas kārtībā Senāts skatīs rakstveidā

Kasācijas instance lietas skatīs rakstveida procesā, ja lēmumu būs iespējams pieņemt pēc lietā esošajiem materiāliem – paredz Saeimā 2012. gada 15. martā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājas spēkā ar 1. aprīli. Likuma grozījumi paredz, ka civillietas tiesas sēdē Senāta Civillietu departaments skata tikai gadījumā, ja nepieciešami lietas dalībnieku papildu paskaidrojumi vai pēc Senāta ieskata šai lietai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā.
28. marts, 2012

Augstākā tiesa aicina uz tikšanos Ministru kabineta pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās

Augstākā tiesa ir iepazinusies ar Ministru kabineta 27. marta sēdē izskatīto Ārlietu ministrijas ziņojumu „Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas izskatītajām lietām, kurās iesniedzēju sūdzību pamatā ir bijušas nacionālo tiesu darbības nepilnības” un nolēmusi nepastarpināti uzklausīt Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Ingas Reines situācijas raksturojumu, lai pēc tam lemtu par turpmāko rīcību un risinātu problēmas Augstākās tiesas kompetences ietvaros. Ministru kabineta pārstāvei starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Ingai Reinei nosūtīts aicinājums uz tikšanos ar Augstākās tiesas tiesnešiem.
26. marts, 2012

Augstākā tiesa publisko latviski tulkoto Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu vietni

Lai nodrošinātu Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) nolēmumu pieejamību tiesnešiem un tiesas darbiniekiem, tādējādi sekmējot ECT nolēmumu plašāku un daudzpusīgāku izmantošanu, Augstākās tiesas elektroniskajā sistēmā iekšējai lietošanai jau vairākus gadus tiek apkopoti latviski tulkoti ECT nolēmumi. Nu šī informācija, paplašināta un sistematizēta, publiskota arī Augstākās tiesas publiski pieejamajā mājas lapā internetā, līdz ar to izmantojama ikvienam interesentam. Augstākās tiesas mājas lapā www.at.gov.lv sadaļā „Resursi/ ECT nolēmumi” lasāmi latviski tulkoti ECT spriedumi un lēmumi, kas pieņemti kopš 2001. gada.
23. marts, 2012

Diskutē par nepieciešamajiem pilnveidojumiem operatīvo darbību tiesiskajā regulējumā

Latvijai ir jāanalizē Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi par privātās dzīves neaizskaramību, lai jau laicīgi novērstu likumu nepilnības un paaugstinātu cilvēktiesību ievērošanas līmeni operatīvās darbības preventīvo pasākumu īstenošanas laikā – secināja tiesībsargājošo institūciju, Saeimas, ministriju pārstāvji un mācībspēki, kas 21. martā pulcējās Augstākajā tiesā uz semināru par operatīvo darbību tiesisko regulējumu un veikšanu.
23. marts, 2012

Augstāko tiesu apmeklē Somijas tiesu darbinieki

Ceturtdien, 22. martā Augstāko tiesu apmeklēja tiesu darbinieku grupa no Turku apelācijas apgabaltiesas Somijā. Tiesas administrācijas darbinieki, tiesas sekretāri un reģistratori iepazinās ar Augstākās tiesas darbinieku darbu, tiesas telpām un vēsturi. Par Augstākās tiesu Latvijas tiesu sistēmā, tiesas darba organizāciju un personālu Somijas tiesu darbiniekiem pastāstīja Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja Sandra Lapiņa.
20. marts, 2012

Augstākajā tiesā notiks seminārs par operatīvo darbību tiesisko regulējumu un organizatoriskajām problēmām

21. martā Augstākajā tiesā notiks seminārs „Operatīvā darbība: tiesiskās regulācijas un organizatoriskās problēmas”, kuru organizē Rīgas Stradiņa Universitāte ar Augstākās tiesas Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas atbalstu. Semināra mērķis ir apzināt operatīvās darbības tiesiskās regulācijas pilnveidošanas būtiskākos virzienus.
20. marts, 2012

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Moldovā referē par tiesnešu pašpārvaldi Latvijā

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 21. un 22. martā piedalās Moldovas Tieslietu ministrijas organizētā konferencē „Par tiesu sistēmas reformu” Kišiņevā. Konferencē, kuras pamattēma ir tiesnešu pašpārvaldes sistēma – tās neatkarība, efektivitāte un attīstība – pieredzē dalās Latvijas un Lietuvas Augstāko tiesu priekšsēdētāji, kā arī Lietuvas tiesnešu pašpārvaldes institūciju vadītāji.
17. marts, 2012

Judikatūras nodaļas vadītājs: tiesu nolēmumos jāatsaucas uz judikatūru nevis nolēmumiem citās lietās

Visi nolēmumi, kam izstrādātas judikatūras tēzes un kas ievietoti Augstākās tiesas mājas lapā, ir ar judikatūras nozīmi, un tiesām, Senātu ieskaitot, vajadzētu nolēmumos atsaukties uz tiem, nevis uz nolēmumiem citās lietās, kas nav vērtējami kā judikatūra un kas nav publiski pieejami - Augstākās tiesas plēnumā 16. martā norādīja Judikatūras nodaļas vadītājs Pāvels Gruziņš, piebilstot, ka jautājums, protams, ir diskutējams. Judikatūras nodaļas vadītājs gada atskaites ziņojumā atzīmēja, ka daļa praktizējošu juristu ir neapmierināti, ka pieeja Tiesu informatīvajai sistēmai (TIS), kurā tiek pievienoti visi tiesu nolēmumi, ir ierobežota un līdz ar to pamatots ir jautājums - vai TIS datu bāzi var uzskatīt par judikatūru un uz to atsaukties tiesu nolēmumos.
17. marts, 2012

Tiesu palātās samazinājies neizskatīto lietu atlikums; iezīmē Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas gaitu

2011. gadā gan Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, gan Krimināllietu tiesu palātā samazinājies neizskatīto lietu atlikums. Pērnā gada beigās Civillietu tiesu palātā neizskatītas bija palikušas 1214 civillietas, kas ir par 103 lietām mazāk nekā 2010. gada beigās, bet Krimināllietu tiesu palātā neizskatītas bija 326 krimināllietas, kas ir par 49 lietām mazāk nekā 2010. gada beigās.
17. marts, 2012

Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja norāda uz politiķu vārdu neatbilstību darbiem un dialoga vājumu starp Satversmes tiesu un pārējām tiesām

Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa ziņojumā par departamenta darbu norādīja, ka 2011. gads ir otrais gads departamenta pastāvēšanas vēsturē (pirmais bija 2009.), kad izskatīts vairāk lietu, nekā tās tika saņemtas, kas nozīmē, ka departaments ir sācis pamazām samazināt lietu uzkrājumu. Piecās lietās departaments vērsies ar pieteikumu Satversmes tiesā. Departamenta priekšsēdētāja, analizējot šo pieredzi, secināja, ka ir iezīmējusies nevēlama tendence, ko varētu nodēvēt par dialoga vājumu starp tiesām un Satversmes tiesu, un rosināja organizēt diskusiju starp tiesnešiem par to, kādām jābūt tiesu savstarpējām attiecībām, kāda loma ir katrai tiesai Latvijas kā tiesiskas valsts stiprināšanā.