Latvijā ir spēcīga un labi organizēta tiesu sistēma un sekmīgi procesi tās uzlabošanai – secinājusi Eiropas Padomes komisija tiesu efektivitātei (CEPEJ), kuras ziņojums tika prezentēts Tieslietu padomes sēdē 23.aprīlī.

Komisija nav konstatējusi Latvijā problēmas, kas būtu saistītas ar Eiropas tieslietu standartu pārkāpumiem vai neievērošanu, vienlaikus komisija norādījusi uz vairākām iespējām uzlabot Latvijas tiesu sistēmu. “Latvijas sabiedrība prasa lielāku tiesu neatkarību, un šo viedokli par neatkarību nepieciešams stiprināt,” kā svarīgāko uzdevumu minēja projekta koordinators Leonīds Antohi. Arī pētījuma eksperts no Šveices Pjērs Kornu norādīja: “Mēs atklājām dažus aspektus, kur, mūsuprāt, varētu veikt uzlabojumus. Tie nav tikai jautājumi par labāk funkcionējošu tiesu sistēmu, bet arī sabiedrības uztveri par to, kāda ir tieslietu sistēma, tās neatkarība, kvalitāte un efektivitāte.”

Komisija rekomendējusi palielināt Tieslietu padomes lomu tieslietu sistēmai būtisku jautājumu risināšanā, vienlaikus mazinot Tieslietu ministrijas un ministra kā “starpnieka” lomu starp Tieslietu padomi un citām tiesu pašpārvaldes struktūrām, no vienas puses, un Saeimu un izpildvaru, no otras puses. Būtu pārskatāms Tieslietu padomes sastāvs, mazinot tajā ex officio locekļu skaitu, kas tajā ir pēc amata, bet palielinot tiesnešu ievēlētu pārstāvju skaitu. Jāstiprina tiesnešu pašpārvaldes loma tiesneša amata kandidātu atlases un karjeras jautājumos, lielākai jābūt pašu tiesnešu iesaistei sistēmas pārvaldības jautājumos. Tieslietu padomei jābūt tieslietu sistēmas reformu virzītājai – norāda komisija.

Komisija saskatījusi zināmus riskus Latvijā ieviestajā lietu pārdales mehānismā, lietu uzkrājuma mazināšanas nolūkā tās pārsūtot izskatīšanai citās tiesās. Tāpat komisija norādījusi uz iespējamiem neatkarības riskiem tiesnešu specializācijas procesā, kā arī vērsusi uzmanību uz pārāk augstām tiesu nodevām lielu prasību lietās un sarežģītu to aprēķina mehānismu.

Ziņojumā norādīts arī uz Latvijas tiesnešu atalgojuma problēmu. Tiesu varas atalgojumam jābūt līdzvērtīgam ar likumdevēju un izpildvaru. “Ja vēlamies neatkarīgus tiesnešus, tad viņiem ir jāpiešķir adekvāts statuss un adekvāti ienākumi,” norādīja komisijas eksperti.

Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs Eiropas Padomes komisijas ziņojumu vērtē pozitīvi. Pirmkārt, ir gandarījums, ka kopumā Latvijas tieslietu sistēma novērtēta kā spēcīga un labi organizēta. Otrkārt, vairāki problēmjautājumi, kas norādīti ziņojumā, ir bijuši Tieslietu padomes redzeslokā jau iepriekš un sākti risināt, tātad – ir pareizais virziens. Priekšsēdētājs norāda, ka ziņojumā veiktā analīze un rekomendācijas būs vērtīgs materiāls turpmākajā Tieslietu padomes darbā.

Novērtējumu par Latvijas tiesu sistēmu Eiropas Padomes Komisija Tiesu efektivitātei sagatavojusi Eiropas Sociālā fonda projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros. Ziņojums izstrādāts atbilstoši Tieslietu padomes apstiprinātajam ietvaram un pamatojoties uz CEPEJ izstrādāto metodoloģiju.

Latvijas tiesu sistēmas novērtējums, pamatojoties uz CEPEJ izstrādātajām metodēm un instrumentiem

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211