“Tieslietu padomes izveidei bija principiāli svarīga nozīme tiesiskuma veicināšanā mūsu valstī un tai ir potenciāls kļūt par spēcīgu un autoritatīvu instrumentu tiesu varas pārstāvēšanā,” izvērtējot Tieslietu padomes pirmo četru gadu darba cēlienu, Latvijas tiesnešu konferencē 5.septembrī norādīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka ir radīti priekšnoteikumi Tieslietu padomes optimālai funkcionēšanai un panākumus turpmākajā darbā noteiks tas, cik aktīvi Tieslietu padome spēs identificēt un risināt problēmas sistēmas iekšienē, cik bieži izrādīs iniciatīvu ar tieslietu sistēmu saistītu nozīmīgu jautājumu risināšanā, un vai pārliecinoši spēs radīt jaunas idejas, piedāvājot konkrētus priekšlikumus to risināšanā.

Arī Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norādīja, ka pirmās Latvijas Tieslietu padomes izveidošana un darbība ir bijis nozīmīgs solis tiesiskuma stiprināšanā un Latvijas tiesu sistēmas tālākā attīstībā. “Lai nodrošinātu fundamentālo prasību, ka Tieslietu padomei jābūt neatkarīgai, tai ir jānodrošina konstitucionāls statuss un jāpārvērtē, vai pašreizējais sastāvs – astoņas amatpersonas un septiņi vēlēti tiesneši – ir optimālākā izvēle,” Ivars Bičkovičs savus argumentus pamatoja ar starptautisku institūciju dokumentos iestrādātām vadlīnijām. (Tieslietu padomes priekšsēdētāja referātu skatiet šeit)

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atcerējās piesardzību, ar kādu 2010.gadā tika veidota jaunā padome, skepsi pamatojot ar padomes ierobežotajām pilnvarām lemt jautājumus par tiesnešu karjeras virzību un tās ciešo saistību ar izpildvaru. Ministrs uzskata, ka četru gadu darbības laikā Tieslietu padome ir spējusi nostiprināt savu tieslietu jomas vadītāja lomu, un tās devums gan pašas tieslietu sistēmas piederīgajiem, gan sabiedrībai ir bijis nozīmīgs. Tāpat ministrs norādīja, ka “Tieslietu padomei ir liels potenciāls, un arī tās kompetences paplašināšanas iespējas nav izsmeltas” – tādas viņš saskata attiecībā uz rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāju un apgabaltiesu priekšsēdētāju izraudzīšanas, iecelšanas un atbrīvošanas kārtību, tiesnešu pārcelšanu ne tikai viena līmeņa, bet arī augstāka vai zemāka līmeņa tiesās un citos karjeras jautājumos. Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka tāpat Tieslietu padomes redzeslokā vajadzētu būt arī to gadījumu plašākai un detalizētākai izvērtēšanai, kas met ēnu uz visu tiesu varu kopumā.

Savukārt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs izteicās, ka Tieslietu padome nejūtas pārāk uzklausīta un savstarpējā dialoga vietā vērojama konfrontācija – Tieslietu padome kā tiesu varu pārstāvošā institūcija nejūtas pietiekami uzklausīta un autoritatīva attiecībās ar likumdevēju un izpildvaru, savukārt tās nereti norāda uz pašas padomes kūtrumu, trūkumiem darba organizācijā un izteiktā viedokļa argumentācijā. Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdis uzskata, ka nepieciešams paplašināt Tieslietu padomes funkcijas un pilnvaras, tādējādi stiprinot tās autoritāti attiecībās ar pārējiem valsts varas atzariem un panākot reālu tiesu varas neatkarību. Vienlaikus viņš ir gandarīts par Tieslietu padomes kā tiesnešu un tiesu sistēmai piederīgu personu – prokuroru, advokātu, notāru, tiesu izpildītāju – pārstāvju koleģiālas institūcijas darbību, kas sekmē tiesu sistēmas vienotību, sadraudzību un kopīgu izaugsmi.

Atšķirīgu viedokli konferencē pauda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Viņauzskata, ka Tieslietu padomes izveidošana sevi attaisnojusi tikai daļēji: “Veidojot Tieslietu padomi, likumdevējs cerēja, ka tā pievērsīs uzmanību arī tieslietu sistēmas “ēnas pusei”, nevis darbosies galvenokārt tikai kā “arodbiedrība”. Tieslietu padome šajos četros gados diemžēl ir izlikusies neredzam tiesu sistēmas “ēnas puses.”” Kā piemērus saeimas Juridiskās komisijas vadītāja minēja uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju sūdzības, kurās tiesneši tiek vainoti negodprātīgā likumu normu piemērošanā un pat par tīšu likuma pārkāpšanu konkrētos maksātnespējas procesos, kā arī nepietiekami bargu Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma piemērošanas praksi.

“Tieslietu padomes pastāvēšana nav mērķis pats par sevi” – tā juridiskā padomnieka nolasītajā uzrunā Tiesnešu konferencei vēstīja Valsts prezidents Andris Bērziņš, norādot, ka ar Tieslietu padomes darbu arī turpmāk jāveicina sadarbība un diskusija dažādās varas jomās, jāpaaugstina lēmumu un izraudzīto risinājumu kvalitāte tieslietu jomā.

Uz to un citām aktualitātēm Tieslietu padomes darbā norādīja arī tiesneši, kas bija izvirzīti par kandidātiem Tieslietu padomes locekļu amatiem. Tiesnešu konferences ievēlēja sešus tiesnešus, kas turpmākos četrus gadus būs Tieslietu padomes sastāvā.

 

Vairāk par Tiesnešu konferenci skatiet:

Tiesnešu konference atkārtoti pārvēl visus Tieslietu padomes locekļus

Tieslietu padomes priekšsēdētājs iezīmē svarīgākos Tieslietu padomes turpmākos uzdevumus

Latvijas tiesnešu konferences viesi – Lietuvas, Polijas un Gruzijas Augstāko tiesu tiesneši

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211