Daugavpils un Ludzas rajona tiesām jauni priekšsēdētāji

Tieslietu padome 10. jūnija sēdē atbalstīja jaunu priekšsēdētāju iecelšanu Daugavpils tiesai un Ludzas rajona tiesai.

Izvērtējot Daugavpils tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu iesniegtos pieteikumus un Daugavpils tiesas darbības attīstības koncepcijas, par kandidātiem sniegtās atsauksmes, Daugavpils tiesas tiesnešu un darbinieku aptaujas vērtējumus, kā arī mutisko interviju rezultātus, Tiesu administrācijas izveidotā komisija atzinusi, ka Daugavpils tiesas priekšsēdētāja amatam piemērotākā ir šīs tiesas tiesneša Jāņa Šauša kandidatūra. Arī Tieslietu padome atbalstīja šo kandidatūru.

Jānis Šauša 1999. gadā Latvijas Policijas akadēmijā ieguvis tiesību zinātņu bakalaura grādu, bet 2000. gadā – jurista kvalifikāciju. Daugavpils tiesas tiesnesis kopš 2001. gada, tiesas priekšsēdētāja vietnieks – kopš 2008. gada. Ar tieslietu ministra rīkojumu kopš 2012. gada oktobra pildījis Daugavpils tiesas priekšsēdētāja pienākumus uz laiku līdz tiesas priekšsēdētāja iecelšanai.

Savukārt Ludzas rajona tiesas priekšsēdētāja amatam Tieslietu padome atbalstīja šīs tiesas tiesneša Gunāra Strucinska kandidatūru.

Gunārs Strucinskis 2000. gadā absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot jurista kvalifikāciju, bet 2002. gadā – tiesību zinātnes maģistra grādu. Tiesneša amatā kopš 2008. gada, bet kopš 2012. gada aprīļa pildīja Ludzas rajona tiesas priekšsēdētāja pienākumus.

Trešais lēmums tiesnešu karjeras jautājumos – par Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata pienākumu pildīšanas uzdošanu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesei Inesei Streļčai tiesneša prombūtnes laikā.  

 

Tiesu administrācijas darba novitāte – moderno tehnoloģiju izmantošana

Tieslietu padome uzklausīja Tiesu administrācijas pārskatu par 2012. gada darba rezultātiem un darba prioritātēm 2013. gadā.

Kā 2012. gada novitātes tiesu administrēšanā Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics akcentēja elektronisko vēlēšanu un tiesnešu neklātienes konferenču organizēšanu, elektronisko un video apmācību organizēšanu, kā arī semināru un pasākumu tiešraides.

Savukārt kā problēmjautājumus, kuru risināšana ir neatliekama, Tiesu administrācijas direktors minēja datu drošību tiesās un vispārēju drošību tiesās, tiesu darbinieku atalgojumu, tiesas spriedumu anonimizēšanu, arhīva lietu glabāšanu un finansējumu Izpildu lietu reģistram.

Tiesu administrācijas darba prioritāte 2013. gadā būs tiesu izvietojuma pārkārtošana – uz jaunām telpām tiks pārvietots Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa. Prioritāte būs arī tiesnešu profesionālā darbības novērtēšana. Tāpat prioritāšu sarakstā veselības apdrošināšana tiesu darbiniekiem, kā arī pasākumi tiesu darba efektivizēšanai – Tiesu informatīvās sistēmas, Vienotās Valsts datorizētās zemesgrāmatas un Izpildu lietu reģistra datu apmaiņa ar citām valsts informācijas sistēmām un Tiesu informatīvās sistēmas paplašinātās funkcionalitātes apmācība un izmantošana.

 

Atbalsta tiesu jaunās politikas iniciatīvas

Tieslietu padome atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotās Zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu jaunās politikas iniciatīvas un Augstākās tiesas jaunās politikas iniciatīvas. Prioritātes, kam tiek prasīts finansējums 2014. – 2016. gadā, piemēram, tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanas sistēmas ieviešana, „tīro” trīspakāpju tiesu instanču ieviešana, lietu izskatīšanas termiņu samazināšana, tiesas spriedumu un gala nolēmumu anonimizēšana.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam, Ministru kabinets, izskatot jaunās politikas iniciatīvas, uzklausa Tieslietu ministrijas un Augstākās tiesas viedokli.

 

Uzklausa Tieslietu ministrijas informāciju par maksātnespējas procesa pilnveidošanu

Tieslietu padome izskatīja un pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo materiālu par rīcību uzņēmumu maksātnespējas lietās, kad valstij var iestāties pienākums maksāt zaudējumu atlīdzību ārvalstu investoriem atbilstoši starpvalstu investīciju aizsardzības līgumiem. Materiāls sagatavots, pildot Ministru prezidenta rezolūciju.

Diskutējot par maksātnespējas procesu regulējumu kopumā un problēmām, kas saistītas ar „ceļojošajiem” uzņēmumiem, kas neilgi pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā maina savu adresi, Tieslietu padome rosināja Tieslietu ministrijai aicināt uz diskusiju un uzklausīt to tiesnešu viedokļus un priekšlikumus, kuri tieši skata maksātnespējas lietas.

 

Atbalsta likuma normu, ka civilprocesā atlīdzina izdevumus tikai par advokāta palīdzību

Atbildot uz Satversmes tiesas aicinājumu paust viedokli ierosinātajā lietā „Par Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 92. pantam”, Tieslietu padome atzina, ka saglabājama pašreiz spēkā esošā likuma norma, kas paredz, ka ar civillietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību. Tieslietu padome neuzskata, ka jēdzienu „advokāts” vajadzētu tulkot paplašināti, ar to saprotot arī citus juristus, kuri var sniegt juridisko palīdzību un būt par pārstāvjiem tiesā.

Tieslietu padomi Satversmes tiesa atzinusi par pieaicināto personu šajā lietā un aicinājusi izteikt viedokli par jautājumiem, kuriem lietā varētu būt nozīme. Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ar apstrīdētajām likuma normām ir aizskartas tiesības izvēlēties pārstāvi civilprocesā un pozitīva sprieduma gadījumā saņemt atlīdzinājumu par pārstāvim, kurš nav zvērināts advokāts, veikto samaksu par lietas vešanu tiesā.

 

Virza Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu pieciem bijušajiem tiesnešiem

Tieslietu padome nolēma izteikt priekšlikumu Saeimai par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu bijušajiem Augstākās tiesas senatoriem Rolandam Krauzem, Robertam Guntim Namatēvam, Ritai Saulītei un Valdai Eilandei, kā arī bijušajai Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Inārai Šteinertei.

Lēmumu par Goda tiesneša piešķiršanu pieņem Saeima. Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 66. pantu Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma var piešķirt Goda tiesneša nosaukumu tiesnesim, kurš godprātīgi strādājis un izbeidzis tiesneša darbību.

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211