25.jūnija Tieslietu padomes sēdē Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane informēja par Tieslietu padomes 2018.gada 5.februāra lēmuma izpildi, analizējot maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu lietas, kurās Augstākā tiesa apmierinājusi no 2008.gada līdz 2014.gadam iesniegtos protestus. Padziļināta analīze sākotnēji tika veikta 30 lietās, lietu skaitu darba procesā papildinot ar vēl aptuveni 10 lietām. Šobrīd, pieaicinot tieslietu jomas ekspertus, ir apkopoti nolēmumi 118 lietās, kas atbilst ¾  no plānotā darba apjoma. Eksperti turpina strādāt pie problēmu analīzes un sistēmisku secinājumu formulēšanas. Lai arī nevar izslēgt, ka ekspertu viedokļi dažos jautājumos varētu būt atšķirīgi, Tieslietu padome aicināja ekspertus rast iespēju pabeigt darbu līdz augusta beigām, lai izdarītos secinājumus varētu uzklausīt Tieslietu padomes nākamajā sēdē. 

Izskatot Saeimā pirms trešā lasījuma iesniegtos priekšlikumus saistībā ar rajona (pilsētas) un apgabaltiesu tiesu priekšsēdētāju iecelšanas kārtību, Tieslietu padome nolēma neatbalstīt priekšlikumu kandidātu izvirzīšanu nodot tiesnešu kopsapulces kompetencē. Savukārt vienbalsīgi tika atbalstīti Augstākās tiesas priekšlikumi tās vēsturiskā nosaukuma “Senāta” atjaunošanai.

Tieslietu padome apstiprināja Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību un rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību.

Tieslietu padome iepazinās ar Eiropas Komisijas ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard), kurā analizēta un salīdzināta tieslietu sistēmas efektivitāte, kvalitāte un neatkarība ES dalībvalstīs. Ziņojumā secināts, ka daudzos ar tiesvedību saistītos rādītājos Latvija, līdzīgi kā daudzas citas ES dalībvalstis, uzrāda stabilus efektivitātes rādītājus, bez lielām ikgadējām svārstībām (piemēram, Latvijā pēdējos gados faktiski nemainīgs bijis ienākošo un neizskatīto lietu skaits, 2016.gadā minimāli palielinājies lietas izskatīšanas ilgums pirmajā instancē, minimāli samazinājies lietu pabeigšanas koeficients). Kopējais lietu izskatīšanas ilgums visās tiesu instancēs kopā Latvijā ir labā vidējā Eiropas līmenī (līdzīgi Somijai). 

Tieslietu padome lēma arī par 2018.gada 7.septembra Latvijas tiesnešu konferences organizatoriskajiem jautājumiem, kā arī uzdeva Rīgas rajona tiesnesei Natālijai Zavadskai tiesneša pagaidu prombūtnes laikā pildīt tiesneša pienākumus Zemgales rajona tiesā Ogrē.

 

Informāciju sagatavoja

Tieslietu padomes sekretariāta vadītāja Solvita Harbaceviča