Par Tieslietu padomes 18.februāra sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem

 

Tieslietu padome: Vienotās atlīdzības likums nenodrošina līdzsvaru starp valsts iestāžu juristu un tiesnešu atalgojumu

Tieslietu padome atbalsta grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ar kuriem paredzēts tiesnešu amatalgas piemaksu par kvalifikācijas klasi aizstāt ar izdienas piemaksu par tiesneša amatā nostrādāto laiku.

Vienlaikus Tieslietu padome pauž neizpratni, ka likumprojektā nav ņemts vērā padomes 2012.gada 18.jūnija lēmumā izteiktais priekšlikums risināt jautājumu par tiesneša amatam radniecīgajā profesijā nostrādātā laika pielīdzināšanu tiesneša amatā nostrādātajam laikam, pēc kura rēķinot, tiks noteiktas izdienas piemaksas.

Tāpat Tieslietu padome atkārtoti norāda, ka kopumā likumprojekts nenodrošina līdzsvaru starp valsts iestāžu juristu un tiesnešu atalgojumu, kā arī nenovērš nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām valsts amatpersonām, nosakot citus ar atlīdzību saistītus jautājumus.

Tiesnešu un prokuroru atalgojuma apmērs nav pārskatīts saistībā ar izmaiņām prēmiju un piemaksu maksāšanas tiesiskajā regulējumā. 2013.gadā prēmiju un piemaksu apjoms valsts pārvaldes darbiniekiem veido papildu 47,9% no atalgojuma, bet attiecībā uz tiesnešiem un prokuroriem normatīvais regulējums nav izmainīts. Paredzot atšķirīgu iespēju saņemt piemaksas un prēmijas, tiek izmainīta likumdevēja sākotnēji aprēķinātā un noteiktā valsts pārvaldes darbinieku un tiesnešu atlīdzības attiecība, un tas nenodrošina un nesaglabā tiesnešu un prokuroru algas reālu vērtību.

Tieslietu padome uzskata, ka, ieviešot jauno tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmu, ir samazināts tiesnešu sociālo garantiju apjoms, un izmaiņas veiktas, neizvērtējot to ietekmi uz tiesnešu un prokuroru atlīdzību.

 

Tieslietu padome atbalsta zvērinātu tiesu izpildītāju prasību Satversmes tiesā

Zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir tiesības saņemt ar tiesas sprieduma izpildi saistīto izdevumu kompensāciju lietās, kurās piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas – uzskata Tieslietu padome, formulējot savu viedokli Satversmes tiesas lietā.

Lietā par Civilprocesa likuma 567.panta trešās daļas atbilstību Satversmes 107.pantam un Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr.670 „Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību” 8., 9., 10., 11. un 12.punkta atbilstību Satversmes 64. un 105.pantam”, kas ierosināta pēc zvērinātu tiesu izpildītāju pieteikuma, Tieslietu padome atzīta par pieaicinātu personu un uzaicināta izteikt viedokli.

Tieslietu padome uzskata, ka gadījumos, kad privātpersona ir atbrīvota no sprieduma izpildes izdevumu samaksas un šos izdevumus uzņemas valsts, nedrīkst tikt ierobežots tiesu izpildītājam no valsts budžeta izmaksājamās kompensācijas apjoms, kompensējot tikai izpildu darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus, bet neparedzot kompensēt arī amata atlīdzību.

Lai nodrošinātu visu privātpersonu, jo īpaši sociāli atbalstāmu personu, pieejamību sprieduma izpildei, negūtā atlīdzība tiesu izpildītājam jākompensē no citās izpildu lietās gūtās amata atlīdzības. Taču pie tik liela lietu skaita īpatsvara – 57% no kopējā lietu skaita, kurās personas uz likuma pamata tiek atbrīvotas no tiesu izpildītāja amata atlīdzības izmaksām, tiek pārkāpts samērīguma princips. Tieslietu padome uzskata, ka konstitucionālajā sūdzībā apstrīdētās tiesību normas apdraud ilgstošu, taisnīgu un efektīvu tiesu izpildītāju prakses nodrošināšanu un efektīvu tiesu spriedumu izpildes kārtību, kā arī rada korupcijas riskus.

 

Tieslietu padome: zvērinātu tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru darbību tiesiskuma kontroles mehānisms tiek nodrošināts

Tieslietu ministrs Ministru prezidenta uzdevumā bija lūdzis Tieslietu padomei izskatīt jautājumu par tiesu varas kompetencē esošo uzraudzības mehānismu pilnveidošanas iespējām maksātnespējas administratoru un zvērinātu tiesu izpildītāju darbības tiesiskuma kontrolē.

Tieslietu padome piekrīt tieslietu ministra sagatavotajam atzinumam, ka tiesiskais regulējums tiesu varas īstenotās zvērinātu tiesu izpildītāju darbības uzraudzībā šobrīd ir sabalansēts ar zvērinātu tiesu izpildītāju kā tiesu sistēmai piederīgu amatpersonu un brīvās juridiskās profesijas pārstāvju darbības pamatprincipiem. Ar procesuālajos likumos noteikto tiesu izpildītāju darbības regulējumu un likumā garantētajām tiesībām pārsūdzēt tiesā tiesu izpildītāja darbības, kā arī apgabaltiesu īstenoto tiešo uzraudzību tiesu izpildītāju darbam, tiek nodrošināta iespēja veikt nepieciešamās darbības pārkāpumu nepieļaušanai un to savlaicīgai konstatēšanai un novēršanai, kā arī paredzēts rīcības mehānisms disciplinārprocesa uzsākšanai pārkāpuma konstatēšanas gadījumā.

Tāpat Tieslietu padomes pievienojās tieslietu ministra atzinumam, ka šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums tiesu varas īstenotās maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības jomā ir skaidrs un atbilstošs tam, lai maksimāli nodrošinātu kvalitatīva un tiesību normām atbilstoša maksātnespējas procesa norisi.

Maksātnespējas procesa administratoru uzraudzību tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa ietvaros veic tiesa un Maksātnespējas administrācija. Maksātnespējas administrācija kontrolē administratora darbību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā, kā arī izskata sūdzības par administratora rīcību, izņemot tos likumā noteiktos gadījumus, kad sūdzības par administratora rīcību un lēmumiem izskatāmas tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta.

 

Rīgas apgabaltiesas tiesnesim uzdod pildīt Augstākās tiesas tiesneša pienākumus

Tieslietu padome uzdeva Rīgas apgabaltiesas tiesnesim Aivaram Uminskim ar 19.februāri pildīt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesneša amata pienākumus.

Pozitīvu atzinumu tam, ka A.Uminskis pildītu Augstākās tiesas tiesneša pienākumus, devusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norādīja, ka, ņemot vērā likumdevēja uzsākto Augstākās tiesas reorganizāciju, nav iespējams tiesnesi uz Augstāko tiesu aicināt pastāvīgā darbā, jo Krimināllietu tiesu palāta tiks likvidēta 2014.gada beigās. Tādēļ Augstākā tiesa izmanto likumā „Par tiesu varu” paredzēto iespēju tiesu palātas tiesneša vakanci uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – uzdot aizstāt apgabaltiesas tiesnesim.

A.Uminskis jau divus gadus pildīja Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesneša pienākumus.

 

Tieslietu padome uzklausa ministra informāciju par grozījumiem tiesu varas likumā, bet savu viedokli vēl nepauž

Tieslietu padome uzklausīja tieslietu ministra Jāņa Bordāna plašāku skaidrojumu par ministra iesniegtajiem priekšlikumiem Saeimā grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, ar kuriem plānots paplašināt rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu priekšsēdētāju pienākumus un atbildību par tiesas darba organizēšanu, tostarp par tiesvedības laika pārvaldību.

Ministrs skaidroja, ka ar grozījumiem likumā domāts nodrošināt uz vienotiem principiem balstītu tiesu vadību. Attiecībā uz priekšlikumu par tiesas lietu izskatīšanas vidējā ilguma plānošanu tiesā ministrs uzsvēra, ka mērķis nav likt tiesas priekšsēdētājam noteikt katras tiesā saņemtās lietas izskatīšanas termiņu vai uzdot tiesā saņemtās lietas izskatīt īsākos termiņos nekā tas objektīvi un ar pašreizējiem tiesas resursiem ir iespējams. Priekšlikuma mērķis ir noteikt lietu izskatīšanas termiņu standartus tiesā, kas būtu instruments tiesas resursu plānošanai, kā arī viens no tiesas priekšsēdētāja darba rīkiem, lai norādītu uz potenciāli ieilgušām lietām.

Ņemot vērā gan Tieslietu padomē, gan pirms tam apgabaltiesu priekšsēdētāju sanāksmē izskanējušos viedokļus par plānotajiem likuma grozījumiem gan šajā jautājumā, gan arī par ierobežojumu tiesas priekšsēdētājam amatu ieņemt ne vairāk kā divus termiņus, Tieslietu padome šobrīd tieslietu ministra priekšlikumus neakceptēja. Tieslietu padome arī neapsprieda citus iespējamos mehānismus tiesvedības laika pārvaldībai, jo jautājuma sagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks.

Tieslietu padome pie šī jautājuma atgriezīsies tad, kad Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija lūgs Tieslietu padomes viedokli par likumprojektu.

 

 Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211