Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs turpmāk būs Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, un 3. septembra tiesnešu konference šajā amatā ievēlēja Pāvelu Gruziņu. Turpmākajiem četriem gadiem pārvēlēts arī viss disciplinārkolēģijas sastāvs, jo bija beidzies līdzšinējās kolēģijas pilnvaru laiks.

Atbilstoši likumā noteiktajai pārstāvniecībai, Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvā ievēlēti:

no Augstākās tiesas - Senāta Civillietu departamenta senators Valerijans Jonikāns, Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs, Civillietu tiesu palātas tiesnesis Raimonds Grāvelsiņš un Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Anita Poļakova;

no apgabaltiesām - Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Ingūna Preisa un Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere;

no rajonu (pilsētu) tiesām - Liepājas tiesas priekšsēdētājs Ilgars Jaunģelže un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica;

no Zemesgrāmatu nodaļām - Cēsu Zemesgrāmatas nodaļas priekšniece Inese Kiršteina un Rēzeknes Zemesgrāmatas nodaļas priekšnieks Gunārs Siliņš.

Līdz šī gada augustam, kad spēkā stājās grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, disciplinārkolēģijas darbu vadīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Ivars Bičkovičs, sniedzot ziņojumu konferencei, atzīmēja, ka pēdējos gados pret tiesnešiem ierosināto disciplinārlietu skaits ir samazinājies: 2006. gadā bija 16 disciplinārlietas, 2007. gadā - 17, 2008. gadā - 5, 2009. gadā - 8 disciplinārlietas, 2010. gada astoņos mēnešos - 5 disciplinārlietas. Augstākās tiesas priekšsēdētājs to nesaistīja ar amatpersonu, kas tiesīgas ierosināt disciplinārlietas, maiņu, bet gan ar to, ka tiesneši strādā profesionāli un atbildīgi un ir mazinājies pamats disciplinārlietu ierosināšanai. Kopš 2008. gada par 10-15% samazinājušās arī iedzīvotāju sūdzības par tiesnešiem, un tas varētu liecināt, ka mazinājusies iedzīvotāju neapmierinātība ar tiesām, kas gan nenozīmē, ka palielinājusies apmierinātība,- norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Sīkāku analīzi I. Bičkovičs sniedza par 2008.-2010. gadiem, kad viņš bija disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs.

2008. gadā skatītas 2 disciplinārlietas, kas ierosinātas pret apgabaltiesu tiesnešiem, 3 - par rajonu tiesnešiem; 2009. gadā - 1 pret Augstākās tiesas tiesnesi, 2 - apgabaltiesu tiesnešiem, 5 - pret rajonu tiesu tiesnešiem; 2010. gadā - 3 pret rajonu tiesu tiesnešiem, 2 - pret Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem.

Visbiežākais disciplinārlietu ierosināšanas pamats ir bijis darba pienākumu nepildīšana un administratīvie pārkāpumi. Disciplinārlietas ierosinātas arī par rupju nolaidību tiesas lietu izskatīšanā, bet 2 gadījumos arī par tīšu likuma pārkāpumu. Visi administratīvie pārkāpumi, par ko ierosinātas disciplinārlietas, bijuši saistīti ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, un, kā atzīmēja priekšsēdētājs, tas aktualizējis šo jautājumu gan tiesnešu vidū, gan Saeimas Juridiskajā komisijā. Tiek diskutēts, vai tiesnešu saukšanai pie atbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem nepieciešama citāda kārtība nekā pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. I. Bičkovičs uzskata, ka tiesnešiem disciplinārlietas ierosināšana un izskatīšana disciplinārkolēģijas sēdē nav mazāks pārdzīvojums un sods nekā būtu soda naudas samaksāšana, tādēļ aicināja kolēģus būt uzmanīgākiem autobraucējiem.

Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kas stājās spēkā 1. augustā, nosaka jaunu disciplinārkolēģijas sastāvu un arī citas izmaiņas tiesnešu disciplinārās atbildības nodrošināšanā.

Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvā vairs nebūs Augstākās tiesas priekšsēdētājs un disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks. Vēl kolēģijas sastāvā ir četri Augstākās tiesas tiesneši, divi apgabaltiesu priekšsēdētāji, divi rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji un divi zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki.

Līdzšinējais regulējums tiesnešiem neparedzēja iespēju pārsūdzēt Tiesnešu disciplinārkolēģijas pieņemto lēmumu, bet jaunā likuma redakcija paredz iespēju to pārsūdzēt Disciplinārtiesā, kas izveidota Augstākās tiesas Senātā.

Ar likuma grozījumiem paplašinātas Tiesnešu ētikas komisijas pilnvaras. Tai būs tiesības ierosināt disciplinārlietu par tiesnešiem, ja komisija būs konstatējusi Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu. Izmaiņa ir arī tā, ka tieslietu ministram turpmāk būs tiesības ierosināt disciplinārlietas par visu instanču, tai skaitā arī Augstākās tiesas, tiesnešiem.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis 67020396