„Tieslietu padomes otrais darba gads ir stiprinājis šīs institūcijas lomu attiecību līdzsvarošanā starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēju, Tieslietu padomes viedoklis un priekšlikumi sadzirdēti un ņemti vērā nopietnāk nekā tas bija pirmajā darbības gadā,” 2. novembrī notikušajā Latvijas tiesnešu konferencē rezumēja Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Savā ziņojumā priekšsēdētājs informēja par Tieslietu padomes risinātajiem jautājumiem tās otrajā darbības gadā.   

Apjomīga darba daļa ir tiesnešu karjeras jautājumi, kuros lēmumu pieņem Tieslietu padome – tiesas noteikšana tiesneša pienākumu pildīšanai, tiesneša pienākumu pildīšana vakances laikā, tiesnešu pārcelšana, tiesneša amata termiņa pagarinājums, tiesu priekšsēdētāju un viņu vietnieku apstiprināšana amatos. I.Bičkovičs norādīja uz diskusiju par Zemesgrāmatu tiesnešu pārcelšanu rajona (pilsētas) tiesneša amatā, proti, vai šajā gadījumā nepieciešams Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums. Tieslietu padome atzinusi, ka arī pēc grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, ar kuriem Zemesgrāmatu nodaļas iekļautas rajona (pilsētu) tiesu sastāvā, atzinums ir nepieciešams.

Tieslietu padomes darba kārtībā bijuši jautājumi par vakanto lauku rajonu tiesu tiesnešu amata vietu nodošanu Rīgas pilsētas rajona tiesām. Neapstrīdot faktu, ka tiesnešu slodze rajonu tiesās ir atšķirīga un Rīgas tiesās tiesnešu noslodze ir vislielākā, Tieslietu padome uzskatīja, ka situācija jāvērtē kopumā, ņemot vērā arī uzsākto tiesu sistēmas reformu, kas paredz „tīro tiesas instanču” ieviešanu, kurā visas lietas pirmajā instancē būs jāskata rajona (pilsētu) tiesām. Tieslietu padome uzskatīja, ka ir nepieciešama rajona tiesu tiesnešu skaita palielināšana Rīgas pilsētas tiesās, nesamazinot citu rajonu tiesu tiesnešu skaitu. Tieslietu padome rosinājusi Saeimu piešķirt finansējumu piecu papildu tiesnešu amata vietu izveidošanai Rīgas apgabaltiesas rajonu (pilsētu) tiesās.

Tieslietu padome apstiprinājusi vairākus tiesnešu darbībai būtiskus normatīvos aktus, piemēram, Tiesnešu konferences nolikumu, paredzot e-konferences iespēju, kas jau divreiz veiksmīgi organizēta. Kā otru nozīmīgāko normatīvu Tieslietu padomes priekšsēdētājs minēja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamentu, kurā iestrādāta tiesnešu profesionālās novērtēšanas jaunā kārtība, kas būs spēkā no 2013. gada janvāra.

I.Bičkovičs analizēja arī Tieslietu padomes sniegtos atzinumus par likumprojektiem, kas regulē tiesu sistēmas darbību. Tieslietu padome ir atbalstījusi „tīro tiesu instanču” sistēmas pakāpenisku ieviešanu un 70 gadu maksimālā vecumu noteikšanu tiesneša amata pildīšanai visu līmeņu tiesu tiesnešiem, atsakoties no tiesneša amata pilnvaru termiņa pagarināšanas pēc šī vecuma sasniegšanas. Savukārt grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas liktu tiesnesim prasīt atļauju darboties profesionālās biedrībās, Tieslietu padomes neatbalstīja. Pēc tiesnešu atalgojuma iekļaušanas vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā Tieslietu padome atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto koncepciju par tiesnešu kvalifikācijas klašu piemaksas aizstāšanu ar piemaksu par tiesneša amatā nostrādāto laiku.

Tiesnešu konferencē pārskata ziņojumus sniedza arī tiesnešu pašpārvaldes institūciju vadītāji – Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētājs Visvaldis Sprudzāns un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Aigars.

Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns savu uzrunu sauca par sava veida izpildvaras atskaiti tiesu varai. Ministrs informēja par gada laikā paveikto, iezīmēja turpmākās reformas, vienlaikus norādot, ka tās būtu jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Savukārt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga tiesnešus aicināja ar pašcieņu un godprātīgu darbu mazināt tiesisko nihilismu, kas valda Latvijā.   

Konferences otrajā daļā tiks analizēts Latvijas tiesu darbs atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, bet konferences noslēguma daļā bija organizēts darbs sekcijās pa tiesību nozarēm.

Konferences otro un trešo daļu organizēja Augstākā tiesa sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Tiesību nozaru sekciju darbā piedalījās arī prokuratūras, advokatūras, notariāta pārstāvji un Latvijas Universitātes mācībspēki.

 

1) Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ziņojums Latvijas Tiesnešu konferencē

2) Tieslietu ministra Jāņa Bordāna uzruna

3) Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānes Kristīnes Stradas-Rozenbergas uzruna

4) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāja Gunāra Aigara atskaites ziņojuma tēzes

5) Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja Visvalža Sprudzāna pārskats par komisijas darbu

6) Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja Pētera Dzalbes pārskats par disciplinārkolēģijas darbu

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211