Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 13.novembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam uzlikts pienākums izslēgt personu no riska personu saraksta. Senāts spriedumā norāda uz atsevišķiem argumentiem, kurus apelācijas instances tiesa ir interpretējusi kļūdaini, tomēr tas nav novedis pie nepareizas lietas iztiesāšanas.

Senāts atzina par kļūdainu apgabaltiesas secinājumu, ka nav nozīmes tam, kura persona novērš apstākļus, kas veidojuši pamatu personas iekļaušanai riska personu sarakstā. Kā pareizi norādījis Valsts ieņēmumu dienests, riska personu saraksta mērķis ir efektīvi atturēt no turpmākas iesaistes komerctiesiskajā vidē konkrētas personas, uz laiku ierobežojot to tiesības pārstāvēt komersantus.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punktā noteikti vairāki gadījumi, kuriem – vai vismaz vienam no tiem – iestājoties, konkrēta persona var tikt atzīta par riska personu.

Senāts spriedumā norāda, ka, mainoties amatpersonai, tās pārstāvjiem, juridiskā persona novērš pārkāpumus, lai tā kā patstāvīgs tiesību subjekts varētu turpināt darboties komerctiesiskajā vidē. Taču juridiskās personas darbības nenovērš tos apstākļus, kādēļ fiziskā persona tika iekļauta riska personu sarakstā jeb nenovērš tās tiesiskās sekas, kādas konkrētās darbības rezultātā iestājās fiziskajai personai. Šie tiesību subjekti, piemērojot regulējumu par riska personu sarakstu, pastāv katrs pats par sevi. Proti, juridiskās personas darbības nav attiecināmas uz tās bijušo amatpersonu.

Senāts norāda, ka Administratīvā apgabaltiesa pareizi atzinusi, ka nav pareiza arī tāda izskatāmajā gadījumā piemērojamo normu interpretācija, ka personai pašai tiešā veidā jāveic darbības, lai novērstu to apstākļu kopumu, kas bija par pamatu personas iekļaušanai riska personu sarakstā.

Apgabaltiesa ir norādījusi, ka persona, līdzīgi kā šajā lietā, var darboties tādējādi, ka panāk, ka amatpersonas, kuras vada uzņēmumu, novērš trūkumus, tostarp – iesniedz deklarācijas vai samaksā nodokļa parādu uzņēmuma vārdā. Senātam nav šaubu, ka apgabaltiesa ņēmusi vērā, ka pieteicējs aktīvi rīkojies, lai novērstu tos apstākļus, kas bija par pamatu viņa iekļaušanai riska personu sarakstā, proti, lai SIA „JŪRAS PĒRLE” iesniegtu nepieciešamos dokumentus Valsts ieņēmumu dienestam. No Tiesu informācijas sistēmas izriet, ka pieteicējs vērsies Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, iesniedzot pieteikumu par jauna likvidatora iecelšanu. Tiesa ar 2016.gada 12.jūlija lēmumu pieteicēja pieteikumu apmierinājusi, proti, iecēlusi jaunu likvidatoru, kurš iesniedzis nepieciešamos pārskatus un deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam. Tātad pieteicējs panācis jauna likvidatora iecelšanu, kurš novērsis trūkumus SIA „JŪRAS PĒRLE” darbībā jeb, citiem vārdiem, veicinājis tādu apstākļu rašanos, lai jaunā amatpersona to varētu izdarīt. Nav nozīmes tam, vai jaunā likvidatora iecelšana notikusi, esot noslēgtam sadarbības līgumam, vai tas panākts ar cita veida vienošanos.

Lieta SKA-443; A420142517

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv