Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 24.novembrī atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīti pieteicēju – SIA „Stiga RM”, SIA „Mobaco Green” u.c. pieteikumi par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma atcelšanu par aizliegumu slēgt iepirkuma līgumus kokmateriālu pārvadājuma pakalpojumu sniegšanai.  Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā.

Lietā vairāki kokmateriālu pārvadāšanas pakalpojumu sniedzēji pārsūdzējuši Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, ar kuru VAS “Latvijas Valsts meži” aizliegts slēgt iepirkuma līgumus par minēto pakalpojumu sniegšanu uz trīs gadiem. Iepirkumu uzraudzības birojs minēto lēmumu pieņēma, jo, pamatojoties uz kāda pretendenta sūdzību, atzina par prettiesiskām atsevišķas iepirkuma nolikuma prasības. Citi pretendenti šo lēmumu pārsūdzēja, jo, pirmkārt, uzskatīja, ka Iepirkumu uzraudzības birojam nebija pamata izskatīt sūdzību par nolikuma prasībām pēc būtības, tā kā sūdzība bija iesniegta pēc Publisko iepirkumu likuma 83.panta trešajā daļā (norma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017.gada 28.februārim) noteiktā termiņa šādas sūdzības iesniegšanai. Otrkārt, pieteicēji arī pēc būtības nepiekrita biroja vērtējumam attiecībā uz nolikuma prasību tiesiskumu.

Pirmās instances tiesa pieteikumus noraidīja, atzīstot, ka sūdzības iesniedzējam nebija iespējams iekļauties likumā noteiktajā termiņā nolikuma prasību apstrīdēšanai, jo to saturs noskaidrojies jau pēc šī termiņa beigām (pēc tam, kad pasūtītāja bija sniegusi atbildes uz ieinteresēto piegādātāju jautājumiem). Tādēļ, pirmās instances tiesas ieskatā, sūdzību šajā gadījumā varēja iesniegt līdz pat tā termiņa beigām, kas likumā noteikts iepirkuma procedūras rezultātu apstrīdēšanai, un šo termiņu sūdzības iesniedzēja bija ievērojusi. Attiecībā uz nolikuma prasību tiesiskumu pirmās instances tiesa atzina par pareizu Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumā sniegto vērtējumu.

Augstākā tiesa atzīst, ka tad, kad atbilstoši pirmās instances tiesas konstatētajam nolikuma prasību saturs pretendentiem objektīvi kļuva saprotams, termiņš sūdzības iesniegšanai par prasībām vēl nebija beidzies. Tomēr vienlaikus Augstākā tiesa norāda uz šādiem apsvērumiem. No vienas puses, nolikuma prasību saturs objektīvi kļuva saprotams dienā, kas bija arī pēdējā sūdzības iesniegšanas termiņa diena. Tādēļ tiesai jāapsver, vai šādā situācijā attiecīgajam pretendentam bija iespējams efektīvi aizsargāt savas tiesiskās intereses – izvērtēt nepieciešamību iesniegt sūdzību un kvalitatīvi to sagatavot, iekļaujoties likumā noteiktajā termiņā. No otras puses, sūdzības iesniegšana par nolikuma prasībām vairāk nekā divus mēnešus pēc nolikuma prasību satura izskaidrošanas (kā tas bijis šajā gadījumā) acīmredzami nevar tikt attaisnota, pamatojoties vienīgi uz to, ka pasūtītāja sākotnēji izstrādājusi neskaidras nolikuma prasības. Augstākās tiesas ieskatā, šādā situācijā nevar uzskatīt, ka pretendents godprātīgi izmantojis tiesības iesniegt sūdzību, jo īpaši, ja tam bija iespējams apstrīdēt prasības vēl pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Konkrētajā gadījumā, kā atzina tiesa, rodas iespaids, ka pretendents pretenziju izteikšanu pret nolikumu pakārtojis iepirkuma rezultātam, ko nevar uzskatīt par godprātīgu savu tiesību izmantošanu. Augstākā tiesas spriedumā plaši izmantota un analizēta Eiropas Savienības Tiesas judikatūra par Eiropas Savienības direktīvu, kas ieviestas Publisko iepirkumu likumā, interpretāciju.

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv