Senāta Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu lietu. Rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par apelācijas vai pirmās instances tiesas spriedumiem un trīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija un Iepirkumu uzraudzības birojs.

Informācija par atsevišķām lietām:

  1. Senāta Administratīvo lietu departaments 15.maijā rakstveida procesā izskatīs lietu, kurā ir strīds par to, vai, nosakot atklāta konkursa uzvarētāju, bija pieļaujama izloze, ko neveic atklāti ar pretendentu piedalīšanos. Administratīvā rajona tiesa, izskatot pieteicējas pieteikumu, atzina, ka uz izlozi netika aicināts neviens pretendents, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka pasūtītājas iepirkuma komisijas attieksme pret pieteicēju nebija vienlīdzīga. Tāpat tiesa atzina, ka pieteicēja nevar iebilst pret izlozes norisi, ja tā nebija prasījusi skaidrojumus vai izteikusi iebildumus pret konkursa nolikuma punktiem, ar kuriem izloze noteikta kā konkursa uzvarētāja noteikšanas metode. Tiesas ieskatā izlozes godīgumu apstiprinājusi iepirkumu komisijas sēdes protokolā atspoguļotā izlozes gaita un komisijas locekļu apliecinājums par neieinteresētību konkrēta kandidāta izvēlē. Pieteicēja par rajona tiesas spriedumu iesniegusi kasācijas sūdzību. (Lieta SKA-742/2019).
  1. Senāta Administratīvo lietu departaments 15.maijā rakstveida procesā izskatīs lietu, kurā ir strīds par to, vai pieteicējai pamatoti liegtas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, jo Valsts ieņēmumu dienests secinājis, ka pieteicējas deklarētie darījumi slēgti ar fiktīviem uzņēmumiem un nav faktiski notikuši. Administratīvā rajona tiesas pieteicējas pieteikumu daļēji apmierināja un atcēla Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu daļā par aprēķināto nodokli par darījumiem ar diviem pieteicējas sadarbības partneriem. Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību, pieteikumu minētajā daļā noraidīja. Tiesa atzina, ka lietā esošie pierādījumi apstiprina to, ka pieteicēja slēgusi darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem un pieteicēja nav pārliecinājusies par darījumu partnera spēju nodrošināt pakalpojumu sniegšanu, pieteicēja nav arī pārliecinājusies par to personu identitāti un tiesībām parakstīt dokumentus, kuras rīkojušās sadarbības partneres vārdā. Tiesa secināja, ka pieteicēja apzināti izmantojusi fiktīvu uzņēmumu datus un iegrāmatojusi attaisnojuma dokumentus par darījumiem, kas faktiski nav notikuši. Pieteicēja par apgabaltiesas spriedumu iesniegusi kasācijas sūdzību. (Lieta SKA-491/2019).
  1. Senāta Administratīvo lietu departaments 16.maijā tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā ir strīds par to, vai fiziskai personai – nodokļu maksātājam ir tiesības veiktos apdrošināšanas prēmiju maksājumus iekļaut savos attaisnotajos izdevumos, ja šī persona kā apdrošinājuma ņēmēja un labuma guvēja ir noslēgusi līgumu par sava laulātā (apdrošinātā persona) dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrāšanu. Lietas dalībniekiem ir atšķirīgi viedokļi par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta pirmās daļas 6.punkta interpretāciju un piemērošanu. Valsts ieņēmumu dienests ir paudis viedokli, ka minētās normas izpratnē apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajai personai ir jābūt vienai fiziskai personai – nodokļa maksātājam, lai personai būtu tiesības veiktos apdrošināšanas prēmiju maksājumus iekļaut savos attaisnotajos izdevumos. (Lieta SKA-301/2019).

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv