Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments mutvārdu procesā izskatīs vienu lietu, rakstveida procesā izskatīs astoņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un astoņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.  Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Ekonomikas ministrija, Jūrmalas pilsētas dome, Ogres novada dome un Rēzeknes pilsētas dome. 

Informācija par atsevišķām lietām:

  1. Administratīvo lietu departaments 31.oktobrī tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā SIA “E Vijciems” iesniedzis pieteikumu par Ekonomikas ministrijas 2014.gada 11.aprīļa lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu Ekonomikas ministrija atcēla pieteicējai labvēlīgu lēmumu – Ekonomikas ministrijas 2012.gada 24.augusta lēmumu par tiesību piešķiršanu pārdot koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

2012.gadā pieteicējai tika atļauts ieviest jaunu iekārtu elektroenerģijas ražošanai un piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Pieteicējai bija pienākums līdz 2014.gada 27.jūlijam uzsākt iekārtas būvniecību un līdz 2017.gada 27.jūlijam uzsākt elektroenerģijas ražošanu.

2013.gada 16.jūlijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredzēja, ka personām līdz 2013.gada 31.decembrim (ar iespējamu vienu pagarinājumu) Ekonomikas ministrijai jāiesniedz izsniegta būvatļauja un dokuments, kas apliecina finansējuma pieejamību būvniecībai un iekārtas ieviešanai. Ja šie dokumenti netiek iesniegti, Ekonomikas ministrija līdz 2014.gada 1.februārim atceļ lēmumu par tiesībām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Pieteicēja norādītajā termiņā neiesniedza visus dokumentus, tādēļ ministrija pieņēma tai nelabvēlīgu lēmumu. Pieteicējas iebildumi ir, ka pieteicēja varēja paļauties uz termiņiem, kas noteikti sākotnējā lēmumā. (Lieta SKA-55/2018).

 

  1. Administratīvo lietu departaments 31.oktobrī rakstveida procesā turpinās izskatīt pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu. Pērn Augstākā tiesa apturēja tiesvedību lietā un iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu par Civilprocesa likumā noteikto prasību prasības pieteikumā norādīt atbildētāja dzīvesvietu, neparedzot citas alternatīvas iespējas prasības pieteikuma iesniegšanai. Līdz ar Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanos, Augstākā tiesa atjaunoja lietā tiesvedību.

Izskatāmajā lietā pieteicēja – biedrība „Zemes reformas komiteja” – ir pieprasījusi ziņas par vairāku Ministru kabineta locekļu dzīvesvietu. Šo ziņu saņemšanas nepieciešamību pieteicēja pamatojusi ar to, ka vēlas pret šīm personām vērsties tiesā ar civilprasību, proti, prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzību, jo pieteicēja uzskata, ka konkrētās fiziskās personas (Ministru kabineta bijušie un esošie locekļi) ar savu rīcību, balsojot par konkrētu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, ir rīkojušās prettiesiski un nodarījušas pieteicējai zaudējumus. Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu informāciju atteikts izsniegt.  Līdz ar to administratīvajā tiesā izšķirams jautājums, vai ir pamats pieteicējai pieprasītās ziņas izsniegt. (Lieta SKA-20/2018).

3. Administratīvo lietu departaments 31.oktobrī rakstveida procesā izskatīs fiziskas personas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 26.jūnija spriedumu administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz minētās personas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izdot labvēlīgāku administratīvo aktu par apgādnieka zaudējuma pensijas pārrēķināšanu. Aģentūra apgādnieka zaudējuma pensiju noteica 50 procentu apmērā no mirušā apgādnieka iespējamās vecuma pensijas apmēra. Savukārt pieteicēja uzskata, ka izskatāmajā lietā apgādnieka zaudējuma pensijas apmēra noteikšanai izmantojams mirušā apgādnieka saņemtās invaliditātes pensijas apmērs, kas konkrētajā gadījumā ir būtiski lielāks un kuru mirušais apgādnieks, sasniedzot pensijas vecumu, atbilstoši tiesiskajam regulējumam būtu saglabājis. (Lieta SKA-666/2018).