Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 28.janvārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika apmierināts bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums par 13 300 latu iemaksāšanu valsts budžetā sakarā ar prēmiju izmaksu. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka lēmumu Gundaram Bojāram lūgts labprātīgi atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus Ls 13 300 apmērā, pieteicējam neievērojot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmo daļu, un sagatavojot attiecībā uz sevi rīkojumus par prēmiju izmaksu.

Senāts spriedumā vērtējis, vai pieteicējs kā Rīgas domes priekšsēdētājs laikā no 2002.gada 13.jūnija līdz 2004.gada 26.augustam ir vienpersoniski izdevis 11 rīkojumus par prēmiju izmaksu attiecībā uz sevi. Līdz ar to Senāts izšķīris jautājumu, vai pieteicējs ir atradies interešu konflikta situācijā, jo lēmis par jautājumiem, kas skar viņa personiskās un materiālās intereses, tādējādi pārkāpjot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmo daļu un 21.panta pirmās daļas 1.punktu.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmā daļa noteic, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

Savukārt atbilstoši minētā likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktam valsts amatpersona nekavējoties rakstveidā sniedz informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos.

Apgabaltiesa iepriekš secinājusi, ka lietā nav tiešu pierādījumu tam, ka pieteicējs pats sev piešķīris prēmijas, jo viņš parakstījis tikai rīkojumus, kuros nav minētas konkrētas personas, bet nav sagatavojis un parakstījis vēlāk sastādītos algu sarakstus, kuros norādīts arī viņš. Senāta ieskatā, apgabaltiesas norādītais, ka darba samaksas jomā gan iekšējie, gan ārējie normatīvie akti skaidri izslēdz domes priekšsēdētāja kompetenci piešķirt sev piemaksas, pats par sevi nenozīmē, ka šajā gadījumā tas ir ievērots. Tieši šo prasību ievērošana vai neievērošana konkrētajā lietā apgabaltiesai arī bija jāvērtē.

Senāts spriedumā atzinis, ka Administratīvā apgabaltiesa nav pietiekami izvērtējusi minēto rīkojumu saturu, proti, to, ka rīkojumos norādīts, - prēmijas izmaksājamas Rīgas domes struktūrvienību darbiniekiem, kuru grāmatvedības uzskaiti veic Rīgas domes Finanšu departamenta Centrālā grāmatvedība, un tajos nav atrunas, ka rīkojumi netiek attiecināti uz domes priekšsēdētāju. Šajā sakarā būtu bijis apsverams, vai minētajos rīkojumos norādītais bija attiecināms arī uz Rīgas domes deputātiem, tostarp domes priekšsēdētāju, kas šos rīkojumus parakstīja.

Apgabaltiesa iepriekš arī secināja, ka apstāklis par pieteicējam bez tiesiska pamata izmaksātajām prēmijām neliecina par viņa izdarīto pārkāpumu likuma 11.panta pirmās daļas izpratnē, bet gan par to, ka Finanšu departamenta darbībā ir konstatējami trūkumi, kā rezultātā tas bez tiesiska pamata aprēķinājis un izmaksājis pieteicējam prēmijas. Tomēr Senāts spriedumā atzinis - apstāklis, ka Rīgas domes Finanšu departamenta kompetencē ir sagatavot un kontrolēt Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu projektus darba samaksas jautājumos, neatbrīvo Rīgas domes priekšsēdētāju no atbildības par to dokumentu saturu, kurus viņš kā amatpersona paraksta.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Administratīvā rajona tiesa 2010.gada 9.jūnijā G.bojāra pieteikumu noraidīja un atstāja spēkā KNAB lēmumu. Izskatot lietu sakarā ar KNAB iesniegtu apelācijas sūdzību, Administratīvā apgabaltiesa 2011.gada 21.novembrī viņa pieteikumu apmierināja un apstrīdēto KNAB lēmumu atcēla.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja

E-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211