Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 31.janvārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 25.jūnija spriedumu, ar kuru Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2011.gada 16.februāra lēmums Nr.40 par elektroenerģijas tarifiem saistītajiem lietotājiem atcelts ar tā pieņemšanas dienu. Apelācijas instances tiesai lieta būs jāizskata no jauna. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Senāts spriedumā norādījis, ka Administratīvā apgabaltiesa, lai arī pēc būtības pareizi noteikusi, ka pieteikuma priekšmets lietā ir SPRK lēmums par tarifu atbilstību, tā kļūdaini atzinusi, ka tas ir ietverts lēmumā Nr.40. Apgabaltiesa ir ierosinājusi lietu par lēmuma Nr.40 atcelšanu pilnā apjomā, kā arī atcēlusi to pilnā apjomā, tomēr SPRK lēmums Nr. 40 nav priekšnoteikums, lai stātos spēkā AS „Latvenergo” noteiktie tarifi. Atbilstoši 2007.gada 12.decembrī apstiprinātajai metodikai, SPRK nenosaka tarifus un tiesību normas neuzliek par pienākumu komisijai izdot administratīvo aktu, kas tos apstiprina. Tarifus nosaka komersants un SPRK, atbilstoši jau apstiprinātai metodikai, pēc to izvērtēšanas aktīvi iejaucas tikai tajā gadījumā, ja tiek saskatīta neatbilstība. Savukārt attiecībā uz tarifu vērtējuma pozitīvu rezultātu administratīvā akta izdošana ir aizstāta ar noteiktiem apstākļiem – 21 dienas termiņa pēc tarifu iesniegšanas izbeigšanos un nelabvēlīga lēmuma neizdošanu šajā termiņā, proti, administratīvais akts tiek izdots klusējot (ar konkludentām darbībām). Šajā gadījumā neatbilstība netika konstatēta un lēmums Nr.40 tika izdots tikai skaidrības labad un tas ir izrietošs no lēmuma par tarifu atbilstību.

Tāpat Senāts spriedumā norādījis, ka parasti administratīvā akta atcelšana ir pieļaujama uz priekšu, un pieteicējam atkarībā no lietas tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem ir tiesības prasīt uzsāktās izpildes seku novēršanu vai arī atlīdzinājumu. Tiesas spriedums par vispārīgā administratīvā akta atcelšanu skar tikai tiesiskās attiecības starp konkrēto pieteicēju (-jiem) un iestādi, bet ne citām personām, kuras nav aktīvi izmantojušas savas tiesības, iesniedzot pieteikumu tiesā, lai gan ar pārsūdzēto administratīvo aktu tiek skartas.

Tāpat Senāts spriedumā norādījis, ka apgabaltiesa nav vērtējusi pieteicēju subjektīvās tiesības prasīt lēmuma par tarifu atbilstību atcelšanu pilnā apjomā. Pieteicēji, izņemot SIA „Sātiņi-S”, ir mājsaimniecības lietotāji, kuri norēķinās atbilstoši tarifiem T-1 un T-3. SIA „Sātiņi-S” norēķinās atbilstoši tarifiem T-6 un T-8. Neviens no pieteicējiem nenorēķinās, piemēram, atbilstoši tarifam T-9 (ielu apgaismojums). Saskaņā ar AS „Latvenergo” informāciju pie 110 kV sprieguma ir palicis tikai viens saistītais lietotājs, kurš nav pārsūdzējis lēmumu par tarifu atbilstību. Taču apgabaltiesa, atceļot lēmumu par tarifu atbilstību pilnā apjomā, ir izlēmusi arī par tādiem tarifiem, kas neskar pieteicējus un kurus nav pārsūdzējušas personas, kuras atbilstoši tiem norēķinās. Spriedumā nav atrodams pamatojums tam, kāpēc lēmums par tarifu atbilstību ir atceļams pilnā apjomā, proti, arī daļā, kas neskar pieteicējus. Senāta ieskatā, arī gadījumā, ja tiesa, izvērtējot tarifu tiesiskuma, ir pārbaudījusi visu sprieguma pakāpju izmaksu pamatotību, tas nav pamats lemt par lēmuma par tarifu atbilstību atcelšanu arī tajā daļā, kas neskar pieteicējus.

Senāts arī spriedumā vērtējis apgabaltiesas secinājumus par mājsaimniecību lietotājiem noteiktajiem tarifiem „starta” un „pamata” tarifos. Senāta ieskatā apgabaltiesa nav ņēmusi vērā, kāds ir bijis pieteicēju mērķis, vēršoties tiesā. Proti, pēc būtības neviens no pieteicējiem nav iebildis pret „starta” tarifa apmēru, vēl jo mazāk pret to, ka tas ir par zemu un nesedz izmaksas. Pieteicēju iebildumi ir par to, ka „pamata” tarifs ir augstāks par iepriekšējo tarifu. Savukārt iebildumi pret „starta” tarifu sniedzas tiktāl, ka pieteicēji uzskata, ka tie, kuri patērē vairāk elektroenerģijas un norēķinās arī pēc „pamata” tarifa, būs spiesti segt tās izmaksas, kuras nesedz „starta” tarifs. Senāta ieskatā, nav pamata atzīt, ka mājsaimniecības lietotāji, kuru elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 1200 kWh gadā, ir nevienlīdzīgā situācijā ar tiem lietotājiem, kuru elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 1200 kWh gadā. „Starta” tarifs tiek piemērots vienādi visiem mājsaimniecības lietotājiem par pirmajām 1200 kWh gadā. Apgabaltiesa arī pareizi secinājusi, ka uz „pamata” tarifa rēķina netiek segti zaudējumus, kurus rada „starta” tarifs, tos trešās persona sedz no citiem avotiem. Tāpēc nav pamata uzskatīt, ka lietotāji, kuri patērē vairāk elektroenerģijas, būtu diskriminēti.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja

E-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211