Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments 24.maijā, krimināllietā par draudzenes slepkavību, atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par morālā kaitējuma kompensācijām cietušajiem un lietu šajā daļā nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu savas draudzenes slepkavībā ar netiešu nodomu 2012.gada maijā un zādzības nelielā apmērā izdarīšanā, spriedums atstāts negrozīts. Līdz ar to paliek spēkā apsūdzētajam noteiktais sods – brīvības atņemšana uz 9 gadiem un 10 mēnešiem, ar policijas kontroli uz vienu gadu. Apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – atstāts negrozīts.

Augstākā tiesa lēmumā atzinusi par pamatotu apsūdzētā aizstāves Gunas Kaminskas kasācijas sūdzībā norādīto par nepareizu morālā kaitējuma kompensācijas apmēra noteikšanu cietušajiem. Tiesa, nosakot morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, pamatojusies uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2010./2011.gada tiesu prakses apkopojuma „Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā” minētajām rekomendācijām. Tomēr minētajā tiesu prakses apkopojumā nav ieteikts rekomendējamo summu izmaksāt katram cietušajam atsevišķi. Ievērojot to, ka tiesa morālā kaitējuma kompensācijas apmēru noteikusi, atsaucoties uz judikatūru, bet nepareizi piemērojusi judikatūrā nostiprināto principu par morālā kaitējuma kompensācijas apmēra noteikšanu, tiesas spriedums šajā daļā atcelts un lieta šajā daļā vēlreiz jāvērtē apelācijas instances tiesā.

Apsūdzībā norādīts, ka 2012.gada 15.maijā apsūdzētais savā dzīvesvietā Rīgā, Buļļu ielā, būdams alkohola ietekmē, brīdī, kad dzīvoklī ieradās viņa draudzene, uzsāka strīdu ar viņu. Apsūdzētais, atrodoties dzīvokļa istabā, nevaldīdams dusmas un alkohola ietekmē kļuvis agresīvs, pielietojot fizisko spēku, izdarīja kopumā ne mazāk kā 8 sitienus cietušajai pa dzīvībai svarīgu orgānu – galvu. Minēto sitienu rezultātā iestājās cietušās nāve. Turklāt apsūdzībā norādīts, ka apsūdzētais no cietušās naudas maka nozaga naudu – 10 latus (14,23 euro). 

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa atzina apsūdzēto par vainīgu citas personas tīšā prettiesiskā nonāvēšanā un sodīja ar brīvības atņemšanu uz desmit gadiem un vienu mēnesi, ar policijas kontroli uz vienu gadu.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa atzina apsūdzēto par vainīgu citas personas tīšā prettiesiskā nonāvēšanā un zādzības nelielā apmērā izdarīšanā. Apelācijas instances tiesa sodīja apsūdzēto ar brīvības atņemšanu uz 9 gadiem un 10 mēnešiem, ar policijas kontroli uz vienu gadu. Tāpat apelācijas instances tiesa noteica 12 000 eiro morālo kompensāciju par labu vienai no cietušajiem – bojā gājušās jaunietes māsai. Pārējā daļā par kaitējuma kompensāciju apelācijas instances tiesa atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu. Proti, daļā, ar kuru no apsūdzētā par labu bojā gājušās meitenes mātei piedzīta 13 090,40 eiro morālā kaitējuma kompensācija, un par labu tēvam – 14 228,72eiro morālā kaitējuma kompensācija.

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, AT preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv