Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 30.novembrī mutvārdu procesā izklausīja procesa dalībniekus lietā, kurā ir izšķirami vairāki strīdus jautājumi par pievienotās vērtības nodokļa samaksas pienākumu, ja preces tiek ievestas izlaišanai brīvā apgrozībā, nosūtot tās uz citu ES dalībvalsti. Tiesa paziņoja, ka nolēmums lietā būs pieejams 29.decembrī.

Latvijas muitas dienests konstatēja, ka pieteicējas deklarētās preces, lai arī deklarētas kā nosūtāmas uz citu dalībvalsti, netika nosūtītas preču pavaddokumentos norādītajiem saņēmējiem.  Sakarā ar to pieteicējai tika aprēķināti papildu pievienotās vērtības nodokļa maksājumi kā par preču importu. Pieteicēja lūdza šo lēmumu atcelt. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja.

Kasācijas sūdzībā pieteicēja norādījusi, ka tā nav atzīstama par atbildīgo personu nodokļu samaksā, jo rīkojusies kā tiešais pārstāvis un attiecīgi nerada nodokļu saistību sev, bet personai, kuru pārstāv. Tāpat pieteicēja norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests nepamatoti liedzis pieteicējai tiesības labot muitas deklarācijas, lai gan šāds lūgums bija iesniegts pirms nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas. Pieteicēja arī nepiekrīt, ka tā būtu atzīstama par personu, kura atbildīga par nodokļa samaksu atbilstoši likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 33.panta pirmajai daļai, šajā ziņā vēlreiz argumentējot, ka bija tikai citas personas pārstāvis, nevis preču saņēmējs. Pieteicēja arī norāda, ka tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka daļa preču, lai arī netika nogādātas sākotnēji norādītajam adresātam, tomēr tika izvestas uz citu dalībvalsti un nodokļa iekasēšana Latvijā ir nepamatota. Kasācijas sūdzībā tiek argumentēts arī, ka muitas audita ietvaros nebija pieļaujams vērtēt pievienotās vērtības nodokļa samaksu un ka iestāde pretēji  likumam veikusi atkārtotu auditu.

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv