AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas lietas. Četrās lietās saņemtas apsūdzēto vai viņu aizstāvju kasācijas sūdzības un divās lietās skatīs pieteikumus par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs divas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas nolēmumiem un 13 blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Iepirkumu uzraudzības birojs un Labklājības ministrija.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un četras blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.

 

Informācija par atsevišķām lietām:

 

1)  Civillietu departamentā 15.oktobrī tiesas sēdē mutvārdu procesā nolikta izskatīšanai lieta par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi Latvijas Republikā. 2013.gada 12.jūnijā Senāta Civillietu departaments (tagad – Civillietu departaments) apturēja lietā tiesvedību un uzdeva Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus. Šī gada 22.janvārī Civillietu departaments tiesas sēdē uzklausīja atbildētāja pārstāvi pieteikumā par tiesvedības atjaunošanu lietā, bet kasācijas instances tiesa nolēma neatjaunot tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pauda viedokli, ka, lai arī Eiropas Savienības Tiesas sniegtajām atbildēm uz Augstākās tiesas jautājumiem konkrētajā lietā vairs nav nozīmes, jo ārvalsts tiesas nolēmums ir atcelts, tas būtu lietderīgi no tiesu prakses viedokļa tā iemesla dēļ, ka Augstākajā tiesā ir iesniegta blakus sūdzība līdzīgā lietā, kurā attiecīgās Eiropas Savienības Tiesas atbildes būtu noderīgas. Advokāte arī pauda atbildētāja viedokli, ka, atstājot spēkā lēmumu par tiesvedības apturēšanu, viņa intereses būtiski netiks skartas. Augstākā tiesa atzina, ka lietā būtu nepieciešams saņemt Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu, kas būtu lietderīgi arī no procesuālās ekonomijas viedokļa, ņemot vērā, ka līdzīgs tiesību jautājums varētu būt risināms arī citā lietā. Līdz ar to Augstākā tiesa nolēma uzturēt lūgumu Eiropas Savienības Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā „Antonio Gramsci Shipping Corporation” un citu pieteikumā par Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas, kas atrodas Londonā, Apvienotajā Karalistē, tiesneša 2011.gada 20.aprīļa lēmuma (iesaldēšanas rīkojuma par arestu) atzīšanu un izpildi Latvijas Republikā, kā arī lēmuma izpildes nodrošināšanu. (Lieta SKC-231/2014).

2) Administratīvo lietu departaments 15.oktobrī rakstveida procesā izskatīs atbildētāju kasācijas sūdzības par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru pieteikums apmierināts. Lietā ir strīds publisko iepirkumu jomā. Pasūtītājs (Latvijas Universitāte) rīkoja konkursu būvniecības pakalpojumu sniegšanai (ietverot arī tehniskā projekta izstrādi, pašu būvniecību un autoruzraudzību). Nolikumā ietverta prasība katram pretendentam finanšu piedāvājumā atsevišķi norādīt ieplānoto inženiersistēmu un iekārtu regulārās apkopes izmaksas. Atsevišķas pieteicējas piedāvātās iekārtas un sistēmas plānots iegādāties komplektā ar to apkopei nepieciešamajiem materiāliem un rezerves daļām. Tādēļ pieteicēja atsevišķi nenorādīja uz šo iekārtu apkopi attiecināmās izmaksas, jo uzskatīja, ka papildu izmaksas neradīsies.Būtībā lietā ir strīds par to, vai pretendents ir ievērojis nolikuma prasību atsevišķi norādīt iecerēto iekārtu apkopes izmaksas situācijā, ja iecerētās iekārtas ražotājs tās piedāvā iegādāties komplektā ar apkopei nepieciešamajiem materiāliem un tādēļ pretendents atsevišķi tikai apkopes materiāliem nepieciešamās izmaksas nav norādījis. (Lieta SKA-681/2014).

3)      Civillietu departaments 17.oktobrī rakstveida procesā izskatīs Aleksandra Mirska kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru daļēji apmierināta Gaida Bērziņa un Raivja Dzintara prasība pret Aleksandru Mirski. Apelācijas instances tiesa uzlika par pienākumu atbildētājam Aleksandram Mirskim viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atsaukt 2011. gada 4. aprīlī Eiropas Parlamentā uzrunā teikto: „Šodien Latvijas parlamentā deputāti (...) nacisti vēlas rīkot referendumu par Krievijas skolu slēgšanu Latvijā”, atsaukumu ievietojot Eiropas Parlamentā mājas lapā. Tāpat tiesa nosprieda piedzīt no atbildētāja par labu katram no prasītājiem morālo kompensāciju Ls 500. (Lieta SKC-971/2014).

 

 

 

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv