Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs 12 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, sešas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem un vienu pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

AT Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs desmit kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un četras blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Iepirkumu uzraudzības birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Ministru kabinets un Rīgas dome.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs trīs lietas. Divās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā – prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumu.

 

Informācija par atsevišķām lietām:

 

1)      Administratīvo lietu departaments 22.februārī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu.

Pieteicēja vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā ar sūdzību par pasūtītājas lēmumu, ar kuru noteikts konkursa uzvarētājs. Sūdzībā pieteicēja norādīja, ka uzvarējušajam pretendentam nav triju gadu pieredzes, tādēļ tā piedāvājums neatbilst nolikumā noteiktai prasībai par paredzes norādīšanu 2011.-2013.gadā. Iepirkumu uzraudzības birojs secināja, ka nolikuma prasība paredz informācijas sniegšanu par pieredzi norādītajā laika periodā, bet neprasa triju gadu pieredzi kā to norādīja pieteicēja, tādēļ uzskatīja pieteicējas sūdzību par acīmredzami nepamatotu un atstāja bez izskatīšanas. Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par biroja lēmuma atzīšanu par prettiesisku, iebilstot, ka pasūtītāja vērtējusi uzvarētājas pieredzi vienīgi 2014.gadā. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja, secinot, ka gan birojam, gan tiesai jāpārbauda vienīgi tie iebildumi pret pasūtītājas rīcību, kas tikuši izteikti sākotnējā sūdzībā birojam. Augstākajai tiesai pārbaudāms pieteicējas kasācijas sūdzības arguments, ka acīmredzami pārkāpumi pasūtītājas rīcībā birojam jākonstatē arī tad, ja pieteicēja sūdzībā nav tieši uz tiem norādījusi. (Lieta SKA-292/2016).

 

2)      24.februārī Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs atbildētāja sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicēja vērsās Ministru kabinetā ar ierosinājumu privatizēt zemesgabalu, kas atrodas Rīgas jūras līča aizsargjoslā un no kura daļa ir mežs. Ministru kabinets ierosinājumu noraidīja, atsaucoties uz Meža likuma 44.panta trešajā daļā noteikto meža zemes privatizācijas ierobežojumu. Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, pieteikumu apmierināja, secinot, ka Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktais privatizācijas ierobežojuma izņēmums pieļauj privatizēt tādu meža zemi, kas atrodas zemesgabalā, kurā personai ir tiesības uz apbūvi. Augstākajai tiesai pārbaudāma Ministru kabineta kasācijas sūdzība, kurā izteikti iebildumi pret tiesas veikto Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta "b" apakšpunkta interpretāciju. (Lieta SKA-508/2016).

 

3)      Administratīvo lietu departaments 26.februārī rakstveida procesā izskatīs Iepirkumu uzraudzības biroja un Talsu novada domes kasācijas sūdzības par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 7.maija spriedumu. Lietā ir strīds par to, vai tiesību normas pieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde specifikācijās par publiskā iepirkuma procedūru var noteikt pienākumu pretendentam, kurš balstās uz citu uzņēmēju iespējām, pirms publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noslēgt ar šiem uzņēmējiem sabiedrības līgumu vai izveidot ar tiem pilnsabiedrību. Tāpat ir strīds par to, vai līgumslēdzēja iestāde drīkst pretendentam pieprasīt ziņas par to uzņēmēju finansiālo un saimniecisko stāvokli, uz kuru spējām pretendents balstās. (Lieta SKA-1/2016).

 

4)      Administratīvo lietu departaments 26.februārī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Jautājums lietā ir, vai ārvalstu vēstniecības Latvijā (konkrētajā lietā ASV vēstniecība) darbiniekam pašam no viņam izmaksātās darba algas jāaprēķina un jāsamaksā budžetā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Likums saka – ja darba devējs ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents), tad nodokli aprēķina un samaksā darba devējs, savukārt, ja darba devējs ir ārvalstu nodokļu maksātājs (nerezidents), nodokli samaksā vai nu darba devējs vai pats darbinieks. ASV vēstniecība par pieteicēju iedzīvotāju ienākuma nodokli nemaksāja, maksāja vienīgi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Valsts ieņēmumu dienests tādēļ iedzīvotāju ienākuma nodokli liek samaksāt pieteicējam. Pieteicējs uzskata, ka vēstniecība ir Latvijas iekšzemes nodokļu maksātājs un nodoklis jāmaksā darba devējam. Kā pirmās instances tiesa, tā apelācijas instances tiesa pieteikumu noraidījušas. (Lieta SKA-498/2016).

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv