Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību, bet rakstveida procesā izskatīs desmit kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un desmit blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests, Iekšlietu ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Vides pārraudzības valsts birojs, Iepirkumu uzraudzības birojs un Rēzeknes pilsētas dome.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs 14 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un vienu kasācijas protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu. Divās lietās izskatīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs septiņas lietas. Piecās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienu lietu izskatīs sakarā ar protestu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu un vienā lietā izskatīs kasācijas protestu par zemākas instances tiesas lēmumu.

 

Informācija par atsevišķām lietām:

1)      Administratīvo lietu departaments 28.novembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, reaģējot uz iesniegumu saistībā ar Rīgas pilsētas nodokļu maksātāju naudas izmantošanu politisku aktivitāšu finansēšanai, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktu lūdza pieteicēju – arodbiedrību „LABA” – sniegt informāciju, vai konkrēts pikets domes priekšsēdētāja atbalstam tika finansēts no tās finanšu līdzekļiem, kā arī nodot birojam visu saistībā ar piketa rīkošanu izrakstīto rēķinu un samaksu apliecinošo dokumentu kopijas.

Pieteicēja, uzskatot, ka pieprasījums iejaucas arodbiedrību neatkarībā (tostarp attiecībā uz finanšu līdzekļu plūsmu), iesniedza pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, pieteikumu noraidīja. Tiesa secināja, ka likuma „Par arodbiedrībām” 4.pants jātulko kopsakarā ar citām šī likuma normām, un no tām neizriet, ka arodbiedrības varētu nepakļauties valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu izpildei. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījums veikts sakarā ar biroja pārbaudi par valsts amatpersonu darbību un atbilstoši iestādes kompetencei.

Pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību, iebilstot, ka tiesa nepareizi interpretējusi likuma „Par arodbiedrībām” 4.pantu, kas ir speciālā tiesību norma iepretim citu iestāžu tiesību un kompetenču uzskaitījumam citos normatīvajos aktos, nepareizi interpretējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktu, jo nav ņēmusi vērā iestādes kompetences robežas, kā arī nav precīzi novērtējusi pierādījumus lietā. Augstākajai tiesai pārbaudāmi šie kasācijas sūdzības argumenti. (Lieta SKA-1289/2016).

2)      Administratīvo lietu departaments 28.novembrī mutvārdu procesā izskatīs pieteicējas – SIA „„Ventspils nafta” termināls” – kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums noraidīts. Galvenais lietā izšķiramais jautājums ir, vai sakarā ar plānoto solventa pārkraušanu un uzglabāšanu pieteicējai izsniegtajā atļaujā B kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai naftas un naftas produktu pieņemšanai, uzglabāšanai un pārkraušanai ir veicamas izmaiņas. Šādas šaubas radījis strīds par to, vai pieteicējai bija pienākums emisijas limita projektā ietvert visas piesārņojošās darbības rezultātā gaisā emitētās vielas vai vienīgi atsevišķas vielas. Tāpat lietā pastāv strīds, kāda benzola koncentrācijas vērtība benzola emisijas aprēķinā ir ņemama vērā, proti, vai ir ņemama vērā augstākā benzola koncentrācijas vērtība. Lietā ir strīds arī par to, vai smakas mērķlielums 10 ouE/m3 attiecas tikai uz operatora konkrētā vietā veiktu A, B vai C kategorijai atbilstošu piesārņojošo darbību, bet ārpus uzņēmuma teritorijas ir piemērojams smakas mērķlielums 5 ouE/m3, vai tomēr uz pieteicēju attiecināmais smakas mērķlielums ir 10 ouE/m3, attiecinot to arī uz ārpus uzņēmuma teritoriju. Lietā ir arī izšķirams jautājums par iestādes pienākumu apjomu, iegūstot lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju. (Lieta SKA-170/2016).  

3)      Administratīvo lietu departaments 28.novembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicējam kā valsts amatpersonai tika piemērots drošības līdzeklis saistībā ar noteiktas nodarbošanās aizliegumu un tā rezultātā pieteicējs tika atstādināts no konkrēta amata pienākumu izpildes. Tādēļ pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot atzīt lēmumu par atstādināšanu par prettiesisku. Gan Administratīvā rajona tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Tiesa secināja, ka amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums ar ierobežojumu uz laiku pildīt konkrēta amata pienākumus vai mājas arests, atstādina no amata pienākumu izpildes. Līdz ar to tiesa atzina, ka pārsūdzētais iestādes lēmums ir tiesisks.

Augstākajai tiesai ir jāatbild uz jautājumu, vai zemākas instances tiesa ir pareizi interpretējusi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 14.panta otro daļu, kas bija par pamatu pieteicēja atstādināšanai. (Lieta SKA-1372/2016).

4)      Administratīvo lietu departaments 30.novembrī izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir risināms jautājums par nekustamā īpašuma privatizāciju vai atsavināšanu Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā. Pieteicēja šīs zonas teritorijā nomā pašvaldības zemi. Pieteicēja uz tās uzbūvēja būves un vēlējās zemi iegūt īpašumā. Pašvaldība atteica. Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu – tās teritoriju, darbību tajā, pārvaldīšanu, rīcību ar nekustamajiem īpašumiem, komercdarbību, ieguldījumiem regulē īpašs likums. Noskaidrojamais jautājums ir, vai minētais likums vai privatizāciju regulējošie likumi ļauj zemi atsavināt pieteicējai, ņemot vērā tās statusus minētajā teritorijā. (Lieta SKA-12/2016).  

5)      Administratīvo lietu departaments 1.decembrī izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir risināms jautājums par pievienotās vērtības nodokļa atmaksu situācijā, kad Latvijas komersants sniedza pakalpojumu Vācijas komersantam Vācijā. Par šiem darījumiem izrakstītajos rēķinos kļūdaini tika norādīts pievienotās vērtības nodoklis (Vācijas uzņēmums to kļūdaini samaksāja Latvijas uzņēmumam) un kļūdaini samaksāts Latvijas valsts budžetā (Latvijas uzņēmums samaksāja budžetā), jo atbilstoši tiesiskajam regulējumam nodoklis bija jāmaksā Vācijā (pakalpojuma sniegšanas vietā). Vācijas uzņēmums (pieteicēja) Latvijā Valsts ieņēmumu dienestam lūdza atmaksāt samaksāto maksājumu, bet dienests atteica, būtībā atsaucoties uz to, ka samaksu nosaka izrakstītais rēķins. (Lieta SKA-90/2016).   

6) Administratīvo lietu departaments 1.decembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu.

Lietā, kurā pārsūdzēts Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums sakarā ar piepilsētas pasažieru elektrovilcienu iepirkumu, ir jāvērtē, vai zemākas instances tiesa ir piešķīrusi pietiekamu vērību diskriminācijas aizlieguma principam. Pieteicēja, Korejas kompānija, šajā ziņā atsaucas ne tikai uz Publisko iepirkumu likuma normām, bet arī uz Brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, kā arī Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros noslēgto Valsts iepirkuma nolīgumu. (Lieta SKA-1315/2016).

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv