Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs divas kasācijas sūdzības. Rakstveida procesā izskatīs 13 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, 15 blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem un divus pieteikums sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

AT Administratīvo lietu departaments kopsēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību. Rakstveida procesā izskatīs deviņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un desmit blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Konkurences padome, Veselības ministrija, Valsts zemes dienests, Valsts robežsardze, Jūrmalas pilsētas dome un Jelgavas pilsētas dome.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs astoņas lietas. Piecās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Divās lietās saņemti pieteikumi par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.

 

Informācija par atsevišķām lietām:

1)      Administratīvo lietu departaments 30.martā rakstveida procesā skatīs lietu ir par ziņu anulēšanu par personas deklarēto dzīvesvietu.

Jelgavas pilsētas dome atteica anulēt ziņas par trešās personas deklarēto dzīvesvietu pieteicējai SIA „Jūsu partneris” piederošā dzīvoklī, norādot, ka trešā persona ar dzīvokļa iepriekšējo īpašnieku bija noslēgusi īres līgumu, kas arī ir pamats dzīvesvietas deklarēšanai. Tā kā pieteicēja nav iesniegusi dokumentus, kas apliecinātu, ka trešās personas tiesības lietot dzīvokli ir izbeigtas, domei nav pamata anulēt ziņas par deklarēto dzīvesvietu.

Administratīvā apgabaltiesa apmierināja pieteicējas pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – ziņu anulēšanu par personas deklarēto dzīvesvietu, atzīstot, ka, tā kā trešā persona labprātīgi atteikusies no tiesībām lietot strīdus dzīvokli un tajā nedzīvo, nepastāv civiltiesisks strīds par tiesībām dzīvot dzīvoklī, kas būtu risināms vispārējās jurisdikcijas tiesā. Pie šādiem konstatētiem apstākļiem atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas 2.punktam ir tiesisks pamats anulēt ziņas par trešās personas deklarēto dzīvesvietu pieteicējai piederošā dzīvoklī.  

Jelgavas dome spriedumu pārsūdzēja kasācijas kārtībā.

Augstākajai tiesai ir jāpārbauda, vai administratīvā tiesa konkrētajā gadījumā pamatoti secināja, ka nepastāv civiltiesisks strīds, kas būtu risināms vispārējās jurisdikcijas tiesā, un vai līdz ar to bija tiesīga atzīt, ka ir tiesisks pamats anulēt ziņas par trešās personas deklarēto dzīvesvietu. (Lieta SKA-210/2016);

 

2)      Administratīvo lietu departaments 30.martā rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicējs vērsās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar lūgumu izdot jaunu pasi, ierakstot pieteicēja vārdu un uzvārdu latviskajā un vēsturiskajā rakstībā pases 2.lappusē, vai pases datu lapā ierakstot oriģinālformu, bet pieteicēja personvārdu latviešu valodā ierakstot pases 3.lappusē.

Iestāde izdeva atteikumu, tādēļ pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu izdota jauna pase atbilstoši iepriekš minētajām pieteicēja vēlmēm. Gan Administratīvā rajona tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Tiesas secināja, ka konkrētajā gadījumā nav konstatējams pieteicēja privātās dzīves neaizskaramības pārkāpums.

Augstākajai tiesai ir jāatbild uz jautājumu, vai pieteicējam ir tiesības uz jaunas pases izdošanu atbilstoši iepriekš minētajām pieteicēja vēlmēm. (Lieta Nr.SKA‑495/2016)

 

3)      Administratīvo lietu departaments 31.martā rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 12.novembra spriedumu lietā pret Valsts zemes dienestu. Lietā ir strīds par to, vai lietā par līdzvērtīgas zemes piešķiršanu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem Valsts zemes dienesta veiktais bijušā zemes īpašuma vērtības aprēķins par vērtību, kādā tā bija 1940.gada 21.jūlijā, nodrošina personas tiesības uz taisnīgu atlīdzību. Pieteicējs uzskata, ka uz izskatāmo lietu attiecināmas Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā lietā Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju paustās atziņas. (Lieta SKA-85/2016).

 

4)      Administratīvo lietu departaments 31.martā rakstveida procesā skatīs lietu, kurā izšķirami atsevišķi jautājumi saistībā ar Konkurences padomes piemēroto sodu par aizliegtu vienošanos.

Komercsabiedrības bija savstarpēji vienojušās par piedalīšanās noteikumiem elektroietaišu būvdarbu un elektromontāžas darbu konkursos, ko galvenokārt rīkoja AS „Latvenergo” un AS „Sadales tīkls”. Pieteicēja ir viena no komercsabiedrībām,  kurām Konkurences padome piemērojusi sodu, un Administratīvā apgabaltiesa Konkurences padomes lēmumu atzinusi par tiesisku. Pieteicēja savā kasācijas sūdzībā norāda, ka spriedums balstīts uz nepieļaujamiem pierādījumiem un vērš uzmanību uz pārkāpumiem pierādījumu iegūšanas (pārmeklēšanas) procesā, proti, ka lēmums par šādu darbību veikšanu nebija pienācīgi paziņots pieteicējai un faktiski nebija iespēju to pārsūdzēt. Pieteicēja iebilst arī apgabaltiesas veiktajam pārkāpuma būtības izvērtējumam – nav vērtētas pieteicējas rīcības sekas un tas, ka pieteicējai nebija mērķa ierobežot konkurenci tirgū, kā arī pieteicēja pati no iespējamās vienošanās nav guvusi nekādu labumu. Pieteicēja norāda arī uz soda nesamērību un uz iestādes pieļautu procesuālu pārkāpumu – termiņa kavējumu. (SKA-413/2016).

 

5)      Administratīvo lietu departaments 31.martā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Šajā lietā jautājums ir par Eiropas Padomes 1971.gada 14.jūnija regulas Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienas teritorijā, 22.panta 1.punkta un Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” normu interpretāciju.

Pieteicēja vērsās Veselības norēķinu centrā un apstrīdēšanas stadijā Veselības ministrijā ar lūgumu no Latvijas valsts saņemt līdzekļu atmaksu par citā Eiropas Savienības dalībvalstī pieteicējas bērnam veiktu veselības aprūpes pakalpojumu (operāciju). Veselības ministrija, kurā noslēdzās konkrētais administratīvais process iestādē, secināja, ka ārvalstī tika saņemts plānveida veselības aprūpes pakalpojums, līdz ar to līdzekļu atmaksa atbilstoši minētās regulas normai nav iespējama, tā kā pirms tam nav tikusi saņemta iepriekšēja atļauja (E112 veidlapa) šāda pakalpojuma veikšanai.

Tāpēc pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu atmaksāti iepriekš minētie līdzekļi. Gan Administratīvā rajona tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, uzskatot par pamatotu Veselības ministrijas nostāju.

Augstākajai tiesai līdz ar to jāatbild uz jautājumu, vai apgabaltiesa ir pareizi konstatējusi konkrētā veselības aprūpes pakalpojuma raksturu un no tā secīgi izrietošās pieteicējas tiesības saņemt līdzekļu atmaksu. Līdzekļu atmaksai minētās regulas un Ministru kabineta noteikumu kontekstā izšķirošs ir veselības aprūpes pakalpojuma raksturs: akūts vai plānveida. (Lieta SKA-25/2016).

 

6)      Administratīvo lietu departaments 31.martā rakstveida procesā izskatīs lietu, kurā tiek risināts strīds, vai būvvaldei ir pienākums uzdot novērst patvaļīgas būvniecības sekas, nojaucot būvi, kura atbilst palīgēkas statusam. Jūrmalas pilsētas būvvalde pēc personas iesnieguma bija lēmusi par to, kā rīkoties attiecībā uz patvaļīgi uzbūvētu palīgēku, un izlēmusi atļaut sakārtot būvniecības dokumentāciju jeb būvniecību legalizēt. Tiesā vērsās būvniecības veicēja kaimiņš, uzskatot, ka būvvaldei bija pienākums uzdot būvi nojaukt. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, un pieteicējs par spriedumu iesniedzis kasācijas sūdzību. Lietā ir jāinterpretē Būvniecības likuma 18.panta piektā daļa, proti, vai patvaļīgi uzbūvētas palīgēkas gadījumā ir pieļaujams situāciju risināt ar būves legalizāciju. Šajā ziņā ir jāizšķir, vai ir būtiski, ka šāda veida būvniecības īstenošanai nav nepieciešama būvatļauja, bet tikai apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts. Lietā turklāt pastāv strīds, vai notikusi agrākas būves pārbūve vai jaunas būves būvniecība. Tāpat ir izšķirams, vai, būvējot būvi agrākas būves vietā, nepieciešams saņemt jaunu kaimiņa piekrišanu būves izvietojumam tuvāk par parasto minimālo attālumu līdz zemesgabala robežai. (Lieta SKA-155/2016).

 

7)      Administratīvo lietu departaments 1.aprīlī kopsēdē mutvārdu procesā izskatīs lietu, kurā ir izšķirami vairāki strīdus jautājumi par pievienotās vērtības nodokļa samaksas pienākumu, ja preces tiek ievestas izlaišanai brīvā apgrozībā, nosūtot tās uz citu ES dalībvalsti. Latvijas muitas dienests konstatēja, ka pieteicējas deklarētās preces, lai arī deklarētas kā nosūtāmas uz citu dalībvalsti, netika nosūtītas preču pavaddokumentos norādītajiem saņēmējiem.  Sakarā ar to pieteicējai tika aprēķināti papildu pievienotās vērtības nodokļa maksājumi kā par preču importu. Pieteicēja lūdz šo lēmumu atcelt.

Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidījusi.

Kasācijas sūdzībā pieteicēja norāda, ka tā nav atzīstama par atbildīgo personu nodokļu samaksā, jo rīkojusies kā tiešais pārstāvis un attiecīgi nerada nodokļu saistību sev, bet personai, kuru pārstāv. Tāpat pieteicēja norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests nepamatoti liedzis pieteicējai tiesības labot muitas deklarācijas, lai gan šāds lūgums bija iesniegts pirms nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas. Pieteicēja arī nepiekrīt, ka tā būtu atzīstama par personu, kura atbildīga par nodokļa samaksu atbilstoši likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 33.panta pirmajai daļai, šajā ziņā vēlreiz argumentējot, ka bija tikai citas personas pārstāvis, nevis preču saņēmējs. Pieteicēja arī norāda, ka tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka daļa preču, lai arī netika nogādātas sākotnēji norādītajam adresātam, tomēr tika izvestas uz citu dalībvalsti un nodokļa iekasēšana Latvijā ir nepamatota. Kasācijas sūdzībā tiek argumentēts arī, ka muitas audita ietvaros nebija pieļaujams vērtēt pievienotās vērtības nodokļa samaksu un ka iestāde pretēji  likumam veikusi atkārtotu auditu. (Lieta SKA-45/2016).

 

8)      Administratīvo lietu departaments 1.aprīlī mutvārdu procesā kopsēdē izskatīs Valsts robežsardzes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Valsts robežsardze pieteicējam piemērojusi disciplinārsodu – atvaļināšana no dienesta. Sods piemērots par to, ka pieteicējs ienesa robežkontroles punkta teritorijā un turēja pie sevis ārvalstu naudas vienības 300 Krievijas Federācijas rubļu apmērā, mobilo tālruni un transportlīdzekļa atslēgas, tādējādi neievērojot Valsts robežsardzes iekšējos noteikumus. Lietā risināms jautājums par pieteicējam piemērotā disciplinārsoda samērīgumu. (Lieta SKA-399/2016).


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja; AT preses sekretāre
Tālr.: 67020396; baiba.kataja@at.gov.lv