Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments izskatīs četras kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem. Divas no šīm lietām tiesa izskatīs mutvārdu un divas – rakstveida procesā. Tāpat rakstveida procesā tiesa izskatīs divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests un Rīgas dome.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un trīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs divas lietas. Vienā lietā saņemta apsūdzētā sūdzība par zemākas instances tiesas lēmumu atstāt viņa apelācijas sūdzību bez izskatīšanas. Vienā lietā saņemts protests par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.

 

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 30.novembrī mutvārdu procesā izskatīs lietu, kurā ir izšķirams, vai var piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0 % likmi pārvadājuma pakalpojumam, kas saistīts ar preču tranzītu (likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta  pirmās daļas 2.punkts), ja faktiskajam pārvadājuma veicējam nav bijusi licence starptautiskajiem pārvadājumiem. Lietā ir arī strīds par tiesisko saikni starp pārvadājuma veicēju un preču kravas nosūtītāju vai saņēmēju. Administratīvā apgabaltiesa noraidījusi pieteicēja, individuālā komersanta "L.Č.", pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu daļā, kurā pieteicējam bija aprēķināts papildu pievienotās vērtības nodokļa maksājums. Pieteicējs iesniedzis kasācijas sūdzību, norādot, ka ir sniedzis tādu transporta pakalpojumu, attiecībā uz kuru izpildās visi likumā minētie priekšnoteikumu pievienotās vērtības nodokļa 0 % likmes piemērošanai. (Lieta SKA-173/2015).

 

2) Administratīvo lietu departaments 30.novembrī mutvārdu procesā izskatīs lietu, kurā ir izšķirami vairāki strīdus jautājumi par pievienotās vērtības nodokļa samaksas pienākumu, ja preces tiek ievestas izlaišanai brīvā apgrozībā, nosūtot tās uz citu ES dalībvalsti. Latvijas muitas dienests konstatēja, ka pieteicējas deklarētās preces, lai arī deklarētas kā nosūtāmas uz citu dalībvalsti, netika nosūtītas preču pavaddokumentos norādītajiem saņēmējiem.  Sakarā ar to pieteicējai tika aprēķināti papildu pievienotās vērtības nodokļa maksājumi kā par preču importu. Pieteicēja lūdz šo lēmumu atcelt. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidījusi. Kasācijas sūdzībā pieteicēja norāda, ka tā nav atzīstama par atbildīgo personu nodokļu samaksā, jo rīkojusies kā tiešais pārstāvis un attiecīgi nerada nodokļu saistību sev, bet personai, kuru pārstāv. Tāpat pieteicēja norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests nepamatoti liedzis pieteicējai tiesības labot muitas deklarācijas, lai gan šāds lūgums bija iesniegts pirms nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas. Pieteicēja arī nepiekrīt, ka tā būtu atzīstama par personu, kura atbildīga par nodokļa samaksu atbilstoši likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 33.panta pirmajai daļai, šajā ziņā vēlreiz argumentējot, ka bija tikai citas personas pārstāvis, nevis preču saņēmējs. Pieteicēja arī norāda, ka tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka daļa preču, lai arī netika nogādātas sākotnēji norādītajam adresātam, tomēr tika izvestas uz citu dalībvalsti un nodokļa iekasēšana Latvijā ir nepamatota. Kasācijas sūdzībā tiek argumentēts arī, ka muitas audita ietvaros nebija pieļaujams vērtēt pievienotās vērtības nodokļa samaksu un ka iestāde pretēji  likumam veikusi atkārtotu auditu. (Lieta SKA-282/2015).

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv