Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 7.oktobrī rīcības sēdē nolēma atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā pret Latvijas valsti Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras personā. Kasācijas instances tiesa rīcības sēdē izskatīja prasītāja iesniegto kasācijas sūdzību par AT Civillietu tiesu palātas spriedumu. Rīcības sēdes lēmumā tiesnešu kolēģija atzinusi, ka, nosakot atlīdzības apmēru par prettiesisku personas brīvības nolaupīšanu un goda un cieņas aizskārumu, apelācijas instances tiesa argumentēti pamatojusi, kādēļ tā uzskatījusi noteikto atlīdzinājumu par atbilstīgu. Kā izriet no apstrīdētā sprieduma satura, tiesa atzinusi par pierādītu, ka prasītājam morālas ciešanas radījusi ne tikai prettiesiska brīvības atņemšana uz trīs dienām, bet arī šajā sakarā presē izplatītās ziņas par veiktajām darbībām kriminālprocesa ietvaros. Nosakot atlīdzības apmēru, tiesa ir vērtējusi morālā kaitējuma smagumu un sekas, prasītāja personību, viņa veselības stāvokli, nozieguma smagumu, par kura izdarīšanu prasītājam celta apsūdzība, apcietinājumā pavadīto laiku un kriminālprocesa kopējo ilgumu (kriminālprocesa ilgums septiņi gadi). Tāpat kā kritēriju atlīdzības apmēra noteikšanai par prettiesisku brīvības nolaupīšanu AT Civillietu tiesu palāta ņēmusi vērā spriedumus citās lietās, kur noteikta morālā kaitējuma atlīdzība par pretlikumīgu personas brīvības nolaupīšanu. Rīcības sēdes lēmums nav pārsūdzams.

Līdz ar rīcības sēdes lēmumu stājas spēkā AT Civillietu tiesu palātas 2013.gada 24.janvāra spriedumu, ar kuru Ģenerālprokuratūrai uzlikts par pienākumu atsaukt 2002.gada 26.martā ar Prokuratūras preses sekretāres starpniecību masu saziņas līdzekļos atspoguļotās ziņas: „Informācija presei. Izmeklējot D.Peimaņa, N.Rīkura, A.Šķestera slepkavības, kā arī M.Millera slepkavības mēģinājumu, Organizētas noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra vakar veica virkni izmeklēšanas darbību, tai skaitā kratīšanas vairākās firmās un personu dzīvesvietas. Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra sadarbībā ar Drošības policiju ir aizturējusi J.Kreslovu, lai pārbaudītu vairākus apstākļus, kas norāda uz viņa iespējamo saistību ar minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. LR Prokuratūras preses centrs 26.03.2002.”. Tiesa noteica, ka ziņas ir atsaucamas, ievietojot ziņas atsaukumu laikrakstos „Diena” un „Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai” 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tāpat apelācijas instances tiesa piedzina no Latvijas valsts Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras personā par labu prasītājam Ls 2000 par pretlikumīgu personas brīvības nolaupīšanu un prettiesisku goda un cieņas aizskārumu.

Prasītājs ar prasību pret Latvijas valsti Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras personā ar trešajām personām sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Laikraksts Diena” (pēc reorganizācijas SIA „Dienas mediji”) un SIA „Mediju nams” tiesā vērsās 2007.gada maijā. Prasītājs lūdza tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājam Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai atsaukt 2002.gada 26.martā izplatītās ziņas, kas aizskar Jurija Kreslova godu un cieņu un kas neatbilst patiesībai. Prasītājs uzskata, ka dēļ izplatītās informācijas masu medijos viņš nav varējis turpināt darboties uzņēmumā, kura dibināšanā bija piedalījies. Ilgstoši neizbeidzot krimināllietu, kurā sākotnēji prasītājs uzskatīts par aizdomās turēto, viņam pasliktinājusies veselība. Prasītājs lūdz piedzīt no Latvijas Republikas atlīdzību par viņa brīvības prettiesisku nolaupīšanu, kas izdarīta no 2002.gada 25.marta līdz 2002.gada 28.martam Ls 300 000 apmērā un atlīdzību par goda un cieņas aizskārumu ar mutvārdiem, rakstveidā un ar darbiem Ls 600 000 apmērā.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 19.martā prasību apmierināja daļēji un uzlika par pienākumu Latvijas Republikas Prokuratūrai atsaukt presē izplatītās ziņas, kas neatbilst patiesībai un aizskar Jurija Kreslova godu un cieņu. Pirmās instances tiesa piedzina no Latvijas Republikas par labu prasītājam atlīdzību par viņa brīvības prettiesisku nolaupīšanu Ls 10 000 un par goda un cieņas prettiesisku aizskaršanu Ls 10 000.

Izskatot lietu sakarā ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras un J. Kreslova apelācijas sūdzībām, AT Civillietu tiesu palāta 2009.gada 5.novembrī uzlika par pienākumu Latvijas Republikas prokuratūrai atsaukt procesa virzītāja 2002.gada 26.martā ar Prokuratūras preses sekretāra starpniecību masu informācijas līdzekļiem sniegto informāciju un par labu prasītājam nolēma piedzīt Ls 30 000 atlīdzību par viņa brīvības prettiesisku nolaupīšanu un Ls 60 000 par goda un cieņas prettiesisku aizskaršanu, bet kopā Ls 90 000.

Senāts 2011.gada 28.septembrī, izskatot lietu sakarā ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras kasācijas sūdzību par AT Civillietu tiesu palātas spriedumu, apelācijas instances tiesas spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai AT Civillietu tiesu palātā.


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv