Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments 31.oktobrī atcēla Zemgales apgabaltiesas un Jelgavas tiesas nolēmumus krimināllietā. Senāts atzina, ka pirmās instances tiesā lieta nepamatoti iztiesāta Kriminālprocesa likuma 464.pantā noteiktajā kārtībā, proti, bez apsūdzētā piedalīšanās. Tā kā minētais pārkāpums nav novēršams apelācijas instances tiesā, atceļams gan Zemgales apgabaltiesas 2019.gada  21.janvāra lēmums par apelācijas tiesvedības izbeigšanu, gan Jelgavas tiesas 2016.gada 13.jūlija spriedums, un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas par to, ka viņš neatļauti lietoja narkotiskās vielas, būdams brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu. Par šo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu galīgais sods apsūdzētajam noteikts brīvības atņemšana uz 5 gadiem un 1 mēnesi.

Apelācijas instances tiesā apelācijas tiesvedība izbeigta. 

No krimināllieta materiāliem Senāts konstatē, ka apsūdzētais 2016.gada 29.janvārī neieradās uz pirmās instances tiesas sēdi, un tiesa grozīja viņam piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – un papildu drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts – uz apcietinājumu. Vienlaikus izsludināta apsūdzētā meklēšana un apturēts kriminālprocess. Meklēšanas gaitā noskaidrots, ka apsūdzētais atrodas ārpus Latvijas, iespējams, Vācijā. Pēc minēto ziņu saņemšanas ar Jelgavas tiesas 2016.gada 14.jūnija lēmumu kriminālprocess atjaunots, un lietas iztiesāšana noteikta bez apsūdzētā piedalīšanās.

Senāts lēmumā norāda, ka krimināllietas iztiesāšana bez apsūdzētā piedalīšanās, kas noteikta Kriminālprocesa likuma 464.pantā, atzīstama par tādu apsūdzētā klāt neesības formu, kas saistīta ar viņa tieši (aktīvi) vai netieši (pasīvi) paustu attieksmi nepiedalīties tiesas sēdē. Turklāt, lai šādu attieksmi demonstrētu, personai ir jābūt zināmam, ka viņai ir tiesības piedalīties iztiesāšanā, tieši kad un kur. Personai ir jābūt informētai arī par sekām, kādas var būt, ja tā neieradīsies bez attaisnojoša iemesla, tajā skaitā, ka lietu iespējams iztiesāt bez viņa piedalīšanās. Tādējādi tiesai ir jāgūst pārliecība, ka apsūdzētais atkārtoti neattaisnoti nav ieradies uz lietas iztiesāšanu, būdams informēts par tiesas sēdes laiku un vietu likumā noteiktajā kārtībā.

Lieta SKK-266/2019; 11905011514

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv