Civillietu departamentā

Drukas versija
5. decembris, 2018

Stājas spēkā spriedums strīdā starp Ekonomikas ministriju un “EXPO 2015”

Senāta Civillietu departaments 3.decembrī, rīcības sēdē izvērtējot prasītājas un atbildētājas kasācijas sūdzības par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu komandītsabiedrības „EXPO 2015” prasības lietā pret Ekonomikas ministriju par zaudējumu piedziņu un Ekonomikas ministrijas pretprasībā pret komandītsabiedrību „EXPO 2015” par pieņemšanas nodošanas aktu atzīšanu par spēkā neesošiem un zaudējumu piedziņu,  pieņēma lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. (Lieta SKC-1621/2018; C30414815). Augstākās tiesas senatoru kolēģija atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, kā arī izskatāmajai lietai nav nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Līdz ar to lietā stājas spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2018.gada 15.jūnija spriedums, ar kuru prasība apmierināta daļēji, bet pretprasība noraidīta. Senāta lēmums nav pārsūdzams.
3. decembris, 2018

Civillietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: novembrī klasifikatoros pievienoti nolēmumi

Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros novembrī pievienoti septiņi Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).
22. novembris, 2018

Stājas spēkā spriedums, ar kuru daļēji apmierināta prasība pret laikrakstu “Ludzas Zeme”

Augstākās tiesas Civillietu departaments 20.novembrī, rīcības sēdē izvērtējot prasītāju kasācijas sūdzību un atbildētājas – SIA “Ludzas Zeme” pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas spriedumu Rēzeknes pilsētas mēra un viņa sievas prasības lietā pret SIA “Ludzas Zeme” un laikraksta “Ludzas Zeme” galveno redaktori par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu,  pieņēma lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. (Lieta SKC-827/2018; C26153116). Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, kā arī izskatāmajai lietai nav nozīmes vienotas tiesu prakses veidošanā. Līdz ar to lietā stājas spēkā Latgales apgabaltiesas 2017.gada 22.novembra spriedums, ar kuru prasība apmierināta daļēji. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.
13. novembris, 2018

Stājas spēkā spriedums, noraidot prasību par goda un cieņas aizskārumu

Augstākās tiesas Civillietu departaments 9.novembrī, rīcības sēdē izvērtējot prasītāja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu prasības lietā pret kādreizējo Vides un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, pieņēma lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. (Lieta SKC-1171/2018; C17115713). Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, kā arī izskatāmajai lietai nav nozīmes vienotas tiesu prakses veidošanā. Līdz ar to lietā stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 22.janvāra spriedums, ar kuru prasība noraidīta. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.
12. novembris, 2018

Civillietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: oktobrī klasifikatoros pievienoti nolēmumi

Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros oktobrī pievienoti desmit Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).
10. oktobris, 2018

Stājas spēkā spriedums par naudas piedziņu prasībā par valstij nodarītajiem zaudējumiem saistībā ar izmaksātām prēmijām

Augstākās tiesas Civillietu departaments 5.oktobrī, rīcības sēdē izvērtējot atbildētāja kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) prasībā pret bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru par valstij nodarīto zaudējumu piedziņu saistībā ar rīkojumu izdošanu par prēmiju izmaksām, pieņēma lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. (Lieta SKC-1498/2018; C33257014). Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, kā arī izskatāmajai lietai nav nozīmes vienotas tiesu prakses veidošanā. Līdz ar to lietā stājas spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2018.gada 13.aprīļa spriedums, ar kuru KNAB prasība apmierināta pilnīgi un no atbildētāja par labu valstij piedzīti 12 915,75 euro valstij nodarīto zaudējumu atlīdzībai. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.
10. septembris, 2018

Augstākā tiesa uzdod apelācijas instances tiesai no jauna vērtēt, vai ir veikta fonogrammu retranslēšana pa kabeļiem

Augstākā tiesa10.septembrī atklātā tiesas sēdē pasludināja spriedumu civillietā, kurā biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (turpmāk – „LaIPA”) cēlusi prasību pret inženierfirmu SIA „Scintilla” par kompensācijas un zaudējumu atlīdzības piedziņu un fonogrammu retranslēšanas aizliegšanu. Augstākā tiesa pārsūdzēto Vidzemes apgabaltiesas 2015.gada 8.jūnija spriedumu atcēla daļā, ar kuru par labu biedrībai „LaIPA” piedzīta kompensācija un zaudējumu atlīdzība, bet atstāja negrozītu daļā, ar kuru noraidīts prasījums aizliegt atbildētājai veikt fonogrammu retranslēšanu pa kabeļiem līdz līguma noslēgšanai ar prasītāju par maksājamo atlīdzību izpildītājiem un fonogrammu producentiem par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu retranslēšanu pa kabeļiem. Lieta sprieduma atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. (Lieta Nr. SKC-10/2018; C31470413)
7. septembris, 2018

Par izskatāmām lietām no 10. līdz 14.septembrim

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Vienā lietā tiks pasludināts spriedums.
29. jūnijs, 2018

Augstākā tiesa atzīst par pamatotu dalībnieces izslēgšanu no SIA, taču uzdod no jauna vērtēt autortiesību pārkāpumu

Augstākā tiesa š.g. 28.jūnijā atstāja negrozītu Zemgales apgabaltiesas 2016.gada 27.jūlija spriedumu daļā par dalībnieces izslēgšanu no SIA „Rīgas Tālmācības vidusskola”, bet atcēla daļā par zaudējumu atlīdzības piedziņu saistība ar autortiesību pārkāpumu. Pārsūdzētais spriedums taisīts SIA „Rīgas Tālmācības vidusskola” prasībā pret prasītājas dalībnieci (fizisku personu), SIA „V.V. mācību centrs” un Rīgas 1. Tālmācības vidusskolu par dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, autortiesību pārkāpuma pārtraukšanu un zaudējumu atlīdzības piedziņu (Lieta Nr. SKC-195/2018; C10061814). Lieta sprieduma atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
27. jūnijs, 2018

Augstākā tiesa: Zemes piespiedu nomas maksas apmēru neietekmē tas, vai zemes īpašnieks ir PVN maksātājs

Augstākā tiesa paplašinātā sastāvā š.g. 27.jūnijā atcēla Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014.gada 17.jūnija spriedumu daļā, ar kuru par iepriekšējo laika periodu papildus zemes piespiedu nomas maksai piedzīts pievienotās vērtības nodoklis un noteikts pienākums šādu maksājumu veikt turpmāk. Pārsūdzētais spriedums taisīts akciju sabiedrības „Pilsētas zemes dienests” prasībā pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību „Bāka-2” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Leasing & Factoring AB” par zemes nomas tiesisko attiecību konstatēšanu un nomas maksas parāda piedziņu (Lieta Nr. SKC-5/2018; C39102313). Lieta sprieduma atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.