Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros jūnijā pievienoti divdesmit Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

                                                                                                              

Tēze:
Lai piepildītos Maksātnespējas likuma 164. panta otrās daļas sastāvs, parādnieka pārkāpumam ir jābūt būtiskam, t.i., tādam, kas radījis kreditoru interešu aizskārumu un būtiski ietekmē kreditora apstiprināta prasījuma apmierināšanas iespēju. Pārkāpuma būtiskuma jēdziens ir piepildāms katrā lietā individuāli, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus.

Tēze:
Komercķīlas tiesības, kas nodibinātas uz visu ķīlas devēja mantu, ķīlas ņēmējs nevar izlietot brīvi pēc saviem ieskatiem, bet gan tikai atbilstoši Komercķīlas likuma 36. un 39.pantam, ja puses nav vienojušās citādi. Konstatējot, ka komercķīlas priekšmets ir visa komersanta manta, komercķīlas ņēmējam vienlaicīgi ar pienākumu pārdot visu mantu kopumā nav tiesību izlietot komercķīlas tiesības tikai uz prasījuma tiesībām kā daļu no lietu kopības sastāva atbilstoši Komercķīlas likuma 39.2 pantam.

Tēze:
Uzskatot, ka piemērojamā tiesību norma neatbilst Satversmei, tiesai ir likumisks pienākums iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai.

Tēze:
Civillikuma 416.panta septītajā daļā noteiktais, ka, ierakstot zemesgrāmatā īpašuma tiesības valstij uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu, vienlaikus tiek dzēstas uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes, attiecas arī uz hipotēkas dzēšanu.

Tēzes:
1. Lēmums, kuru ieraksta tiesas sēdes protokolā, tiesai ir jāmotivē, un motīvi jāieraksta protokolā.

2. Tiesai, kura izskata lietu par tiesību uz Eiropas Savienības preču zīmi pārkāpuma novēršanu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 14.jūnija Regulas (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi 132.panta 1.punktu ir pienākums apturēt tiesvedību, ja Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam ir iesniegts pieteikums par šīs preču zīmes atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu.

Izņēmums pieļaujams, ja pastāv īpašs iemesls turpināt izskatīšanu, kas saistīts ar to, ka nav nozīmes tiesvedības apturēšanai, jo prasībai par pārkāpuma novēršanu acīmredzami nav iespēju tikt apmierinātai. Šāds īpašs iemesls turpināt izskatīšanu tiesai jāmotivē.

Tēze:
Civilprocesa likuma 418.panta otrajā daļā uzskaitīti apelācijas sūdzības prasījumi, kuri nav uzskatāmi par jauniem, un šis saraksts ir izsmeļošs. Alternatīvu prasījumu pieteikšana, ja pirmās instances tiesa noraidījusi sākotnējo prasījumu, neatbilst šīs normas jēgai.

Tēzes:
1. Komerclikuma 276. panta ceturtās daļas normas mērķis ir nodrošināt vienotu kārtību ziņu pieprasīšanai un to sniegšanai attiecībā uz akcionāru sapulcē izskatāmajiem jautājumiem. Par akcionāra pieprasījumu minētās normas kārtībā uzskatāms tikai tāds pieprasījums, kurš iesniegts pēc sapulces izsludināšanas.

2. Komerclikuma 287. panta pirmās daļas 2. punkts ir iztulkojams tādējādi, ka pieprasījums ieprotokolēt akcionāru sapulces balsojumu ir nepieciešams tikai tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai pierādīšanas nolūkos sasaistītu konkrētā akcionāra balsojumu ar pret pieņemamo lēmumu nodotajām balsīm, un tajā nav jānorāda balsojuma motivācija.

Tēze:
Ar Civilprocesa likuma 203. panta otrajā daļā minēto „kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai” ir jāsaprot arī likumā noteiktā termiņa beigas pretapelācijas sūdzības iesniegšanai. Līdz ar to, ja iesniegta apelācijas sūdzība, pārsūdzētais spriedums nepārsūdzētajā daļā stājas spēkā tikai pēc pretapelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa beigām.

Tēzes:
1. Civillikuma 994. panta pirmā daļa piemērojama sistēmiskā kopsakarā ar Civillikuma noteikumiem par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām, kas paredz atkāpi no vispārīgajiem noteikumiem par īpašuma tiesībām. No Civillikuma 91. panta otrās daļas, iztulkojot to kopsakarā ar šā panta pirmo daļu un minētā likuma 89. panta pirmo un otro daļu un 93. pantu, izriet atspēkojama laulāto kopīgās mantas prezumpcija trešo personu, it sevišķi kreditoru, interesēs. ((JUDIKATŪRAS MAIŅA).)

2. Nepastāvot ipso jure atsevišķas mantas statusam nekustamajam īpašumam, ieraksta (piemetinājuma) zemesgrāmatā par atsevišķo mantu neesība ir formāla pazīme, pēc kuras trešās personas, it sevišķi kreditori, var noteikt nekustamā īpašuma piederību laulāto kopīgajai mantai laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās.

Nekustamais īpašums, kas laulības laikā iegūts atlīdzības darījuma rezultātā un zemesgrāmatā ierakstīts uz viena laulātā vārda bez atsevišķas mantas piemetinājuma, iepretim trešajām personām ir abu laulāto kopīgajā mantā ietilpstošs īpašuma priekšmets.

Vienlaikus ņemams vērā, ka laulāto savstarpējās mantiskajās attiecībās atsevišķas mantas ieraksta (piemetinājuma) neesībai kā tādai nav nozīmes, jo starp laulātajiem par mantas izcelsmi nav informācijas asimetrijas un laulāto kopīgā manta tāpat kā laulātā atsevišķā manta katram no laulātajiem ir jāpierāda. (JUDIKATŪRAS MAIŅA).

3. Vēršot piedziņu uz parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā, attiecīgā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā ierakstāma piedziņas atzīme ½ domājamām daļām no nekustamā īpašuma, jo bez laulāto kopīgās mantas sadalīšanas pastāv šaubas par parādnieka daļas lielumu laulāto kopīgajā mantā Civillikuma 89. panta otrā daļas izpratnē. (JUDIKATŪRAS MAIŅA).

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)