Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros oktobrī pievienoti desmit Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

Tēzes:
1. Jautājumu, kas saistīts ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu, tiesai jāizlemj bez īpaša tās personas lūguma, kurai sniegta advokāta palīdzība un kura prāvu uzvarējusi (izņemot Civilprocesa likuma 41.panta trešajā daļā minēto gadījumu). Priekšnoteikums tam, lai šis jautājums tiktu pozitīvi atrisināts, ir procesa dalībnieka aktīva darbība, iesniedzot pierādījumus par samaksātajām summām un to rašanās pamatu, turklāt līdz brīdim, kad pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, jo ikviena tiesas izdarītā secinājuma pamatā jābūt tādu pierādījumu vērtējumam, kas iesniegti un pārbaudīti pirms Civilprocesa likuma 183.pantā paredzētā lēmuma pieņemšanas.

Pieteikuma par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu izskatīšana neietilpst to likumā noteikto gadījumu uzskaitījumā, kad tiesai piešķirta kompetence atsevišķus procesuālas dabas jautājumus lemt pēc sprieduma spēkā stāšanās.

2. Civilprocesa likuma 201.pantā reglamentētais papildsprieduma taisīšanas procesuālo tiesību institūts nav domāts tam, lai dotu lietas dalībniekam iespēju novērst viņa paša bezdarbības jeb savu procesuālo tiesību nepienācīgas izmantošanas izraisītās negatīvās sekas. Gluži pretēji, papildsprieduma taisīšanas procesuālajā stadijā tiesai ir pienākums vērtēt tikai tos pierādījumus, kas iesniegti pirms pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

 

Tēzes:
1. Darba piespiedu kavējums ir darba devēja prettiesisku darbību rezultāts, liedzot darbiniekam darbu un tiesības uz samaksu par šo darbu (Darba likuma 126.panta pirmā daļa).

2. Darbnespēja, uz ko norāda pats šis termins, izslēdz strādāšanas iespēju un tā neveido darba piespiedu kavējumu (liegumu).

 

Tēze: Kapitāla daļu līdzpārdošanas tiesību pielīgšana sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku līgumā pati par sevi nav ar likumu aizliegta darbība, ciktāl līdzējiem nav bijis mērķis apiet likumu jeb veicināt kaut ko negodīgu, un nav uzskatāma par pirmpirkuma tiesību pārkāpumu.
 

Tēze: Noteikuma par papildu darba veikšanu iekļaušana darba līgumā nerada darbiniekam patstāvīgas tiesības prasīt darba devējam nodrošināt papildu darbu, savukārt darba devējam tas nerada pienākumus nodrošināt darbinieku ar papilddarbu.

Ar papilddarbu saistīto attiecību izbeigšana neveido pamatu darba līguma uzteikumam attiecībā uz nolīgto darbu.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)