Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 5.aprīlī, izskatot prasītāja kasācijas sūdzību, atzina, ka pārsūdzētais Rīgas apgabaltiesas spriedums daļā, ar kuru noraidīta prasība par samaksātās maksas par autostāvvietas izmantošanu atprasījumu 1,50 euro apmērā, atstājams negrozīts, bet pārējā daļā atceļams un tiesvedība prasības daļā par piemērotā līgumsoda 11 euro apmērā atzīšanu par spēkā neesošu izbeidzama.

Senāts atzina, ka gan pirmās instances tiesa, gan apelācijas instances tiesa, balstoties uz vispusīgi pārbaudītiem faktiskajiem apstākļiem, atzinusi, ka, iebraucot maksas stāvvietā un novietojot tur transportlīdzekli, prasītājam bija iespēja iepazīties ar SIA „Europark Latvia” izstrādātajiem autostāvvietas lietošanas noteikumiem. Atbilstoši Civillikuma 1535. un 1537.pantam atbildētāja, darot prasītājam zināmus autostāvvietas lietošanas noteikumus, bet prasītājs, iebraukdams maksas stāvvietā, atstājot tajā transportlīdzekli uz noteiktu laiku, ar konkludentām darbībām noslēdza attiecīga satura līgumu par stāvvietas lietošanu. Turklāt atbilstoši Civillikuma 1587.pantam prasītājs, veicot 1,50 euro samaksu par automašīnas atrašanos stāvvietā, uzsāka līguma izpildi.

Tāpat Senāts norāda, ka tiesa pareizi noraidījusi prasījumu par 1,50 euro atprasījumu, jo, izvērtēdama Rīgas pilsētas Būvvaldes prasītājam adresētās vēstules saturu un nozīmi izskatāmajā lietā, tiesa konstatējusi, ka autostāvvieta Augšielā, Rīgā, izbūvēta likumīgi, turklāt tā nodota ekspluatācijā.

Secināms, ka prasītāja kasācijas sūdzības argumenti, kas attiecas uz 1,50 euro atprasījumu jebkāda pamata trūkuma dēļ, nav pamatoti, tādēļ apelācijas instances tiesas spriedums daļā, ar kuru minētais prasījums noraidīts, atstājams negrozīts.

Savukārt daļā par līgumsoda 11 euro apmērā atzīšanu par spēkā nesošu, Senāts tiesvedību izbeidza, jo, atbilstoši Senāta judikatūrā nostiprinātai atziņai, prasītājam nav prasījuma tiesības atzīšanas prasības celšanai, jo nav normu, kas paredzētu personai iespēju tiesas ceļā prasīt juridiskas attiecības pastāvēšanas vai nepastāvēšanas atzīšanu. Proti, kvīts saņemšana un attiecīga noteikuma par līgumsodu esība autostāvvietas lietošanas noteikumos pati par sevi nerada prasītājam tādu tiesību vai interešu aizskārumu vai apstrīdējumu, kas dotu pamatu celt tiesā prasību pret atbildētāju par tās izrakstītajā kvītī norādītā līgumsoda atzīšanu par spēkā neesošu. Proti, kvīts izrakstīšana un brīdinājumu nosūtīšana pati par sevi nenodibina parādsaistību. Personas, kurai kvīts izrakstīta, tiesību aizskārums iespējams brīdī, kad tiesā celta prasība par attiecīgā līgumsoda piedziņu, un ar šo brīdi persona var sākt aizstāvēties iebildumu veidā, apstrīdot līgumsoda samaksas pienākumu.

No lietas materiāliem redzams, ka pretprasība izskatāmās lietas ietvaros netika celta. To ievērojot, Senāts secina, ka prasība šajā daļā celta priekšlaicīgi, jo prasītājam nebija subjektīvo tiesību šāda rakstura prasības celšanai, tādēļ tiesai vajadzēja atteikties pieņemt prasības pieteikumu šajā prasības daļā.

Lietas faktiskie apstākļi:

Prasītājs novietoja viņam piederošo automašīnu atbildētājas teritorijā (maksas autostāvvietā) un veica samaksu 1,50 euro par automašīnas atrašanos stāvvietā vienu stundu. No atbildētāja teritorijas prasītājs izbrauca 27 minūtes vēlāk pēc apmaksātā laika beigām, secīgi viņš neveica samaksu par šo pārsniegto laiku. Atbilstoši SIA „Europark Latvia” izstrādāto teritorijas (stāvvietas) lietošanas noteikumu 5.punktam par automašīnas atrašanos stāvvietā ilgāk par apmaksāto laiku atbildētāja izrakstīja prasītājam soda kvīti un pieprasīja samaksāt līgumsodu 11 euro. Prasītājs nepiekrīt piemērotajam līgumsodam, kas vairāk nekā 15 reizes pārsniedz samaksu par automašīnas atrašanos stāvvietā vienu stundu, tādēļ uzskata to par nelikumīgu un atzīstamu par spēkā neesošu. Tāpat prasītājs uzskata, ka atbildētājai ir jāatdod viņam atpakaļ samaksātie 1,50 euro, jo stāvvieta nav nodota ekspluatācijā un par tās izmantošanu nevar pieprasīt samaksu. Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa prasību noraidīja.

(Lieta SKC-121/2019; C30400416).

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv