Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 25.septembrī, krimināllietā apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, atcēla Vidzemes apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Augstākā tiesa lēmumā norāda uz nepieciešamību tiesai vērtēt pierādījumu pieļaujamību kriminālprocesā, ja apsūdzētais kā liecinieks liecinājis citā kriminālprocesā.

Augstākā tiesa lēmumā norādījusi jau uz agrāk paustu atziņu – lai noteiktu, vai ziņas, kuras iegūtas, pratinot apsūdzēto liecinieka statusā, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 130.pantā noteiktajam ir pieļaujamas un pierādīšanā izmantojamas, būtiska nozīme ir vispusīgam to apstākļu vērtējumam, kas noteic personas faktisko saistību ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu un to, vai persona pamatoti pratināta kā liecinieks.

Augstākā tiesa konstatēja, ka izskatāmajā lietā apelācijas instances tiesa nav argumentējusi atzinumu par apsūdzētā liecībās ietverto ziņu pieļaujamību pierādīšanā, tostarp nav vērtējusi ziņas par apsūdzētā faktisko saistību ar kriminālprocesu, kurā viņš tika pratināts liecinieka statusā, liecinieka statusa ilgumu un šā statusa pamatotību visā tā esamības laikā, kā arī viņa attieksmi pret liecību sniegšanu kontekstā ar tiesībām neliecināt apjomu. Turklāt no apelācijas instances tiesas sēdes protokola redzams, ka aizstāvis iztiesāšanas laikā ir norādījis uz apstākļiem, kas, viņa ieskatā, liedz izmantot pierādīšanā liecības, kuras sniegtas liecinieka statusā. Apelācijas instances tiesa aizstāvja norādītos apstākļus nav vērtējusi un nav argumentējusi to noraidīšanu.

Augstākā tiesa lietu rakstveida procesā izskatīja sakarā ar kasācijas sūdzību, kuru iesniedza apsūdzētā aizstāvis un prokurora iesniegtu kasācijas protestu par Vidzemes apgabaltiesas spriedumu (Lieta SKK-333/2018; Nr. 12130001210).

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar prokurora apelācijas protestu un Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību, pirmās instances tiesas spriedumu atcēla daļā  par apsūdzētā atzīšanu par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) un attaisnošanu, par kaitējuma kompensācijas izlemšanu un par apsūdzētā mantai uzliktā aresta atcelšanu. Ar Vidzemes apgabaltiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, proti, par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā un sodīts, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, ar piespiedu darbu uz 240 stundām. No apsūdzētā valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija par mantiskajiem zaudējumiem 78 774,07 euro.

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv