Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros jūnijā pievienoti seši Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienots klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Ja apelācijas instances tiesā prokurors groza apsūdzību, tiesai ir pienākums izlemt grozīto apsūdzību, nevis pirmās instances tiesā uzturēto apsūdzību apjomā, kuru par pierādītu atzinusi pirmās instances tiesa.

Tēze:
Tiesai, ievērojot Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmo daļu, nav pamata atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli tādu apstākli, kas nav norādīts apelācijas protestā.

Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar apelācijas protestu, nevar noteikt apsūdzētajam bargāku sodu, kā protestā lūdzis prokurors.

Tēze:
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 2.1punktu, pienākumu samaksāt kompensāciju var uzlikt personai, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Atbilstoši Krimināllikuma 69.panta pirmajai daļai un 70.pantam, medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi piemērojami personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, vai kura pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas saslimusi ar tādiem psihiskiem traucējumiem, kas atņēmuši tai spēju saprast savu darbību vai to vadīt, kā arī personām, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, būdamas ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī. Tādējādi kompensācijas samaksāšanas pienākums attiecināms kā uz personu, kura saslimusi ar psihisku slimību pēc nodarījuma izdarīšanas, tā arī uz personu, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija nepieskaitāmības stāvoklī.

Tēzes:
1. Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 2.1 punkts, kas noteic, ka tiesa var uzlikt pienākumu samaksāt kaitējuma kompensāciju personai, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, ir speciālā tiesību norma attiecībā pret Civillikuma 1635. un 1637.pantu un tā piemērojama kriminālprocesā, lemjot par kaitējuma kompensāciju.

2. Kriminālprocesa likuma 352.pants, kas reglamentē kompensācijas apmēra noteikšanu, neuzliek pienākumu tiesai izvērtēt, vai persona ir spējīga samaksāt noteikto kaitējuma kompensāciju. Tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu apmēru; noziedzīga nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu; nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un darbspēju zudumu; morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu; psihiskas traumas.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)