Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments izskatīja krimināllietu par to, ka persona, būdama liecinieks, kurš brīdināts par apzināto nepatiesu liecības došanu, pirmstiesas kriminālprocesā par smagu noziegumu sniedza apzināti nepatiesas liecības. Senāts šajā lietā atcēla Zemgales apgabaltiesas lēmumu pilnībā un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Kasācijas instances tiesa konstatēja, ka vienīgās liecinieka statusā sniegtās liecības, kurās ir norādīts, ka apsūdzētais vadīja automašīnu ceļu satiksmes negadījuma brīdī, ir viņa pirmās liecības tūlīt pēc notikušā ceļu satiksmes negadījuma.

Senāts atzina, ka procesa virzītājs, nopratinot apsūdzēto personu kā liecinieku dienā, kad notika ceļu satiksmes negadījums, pieļāvis Kriminālprocesa likuma 12., 20.panta, 59.panta pirmās daļas pārkāpumu. No lietā esošajiem dokumentiem – Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola un Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola – redzams, ka policijas darbinieks par transportlīdzekļa vadītāju norādījis šajā kriminālprocesā apsūdzēto personu. Policijas darbinieks Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā norādījis, ka apsūdzētā vadītā automašīna nobraukusi no ceļa un apgāzusies, jo viņš nav ticis galā ar automašīnas vadīšanu. Citi ceļu satiksmes negadījuma iemesli nebija konstatēti. Tādējādi, iepazīstoties ar minēto dokumentu saturu, procesa virzītājam jau pirmajā nopratināšanas reizē bija pamats atzīt, ka apsūdzētais ir persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību atbilstoši Kriminālprocesa likuma 60.2pantam.

Tiesai, izskatot celto apsūdzību, jāvērtē, vai apsūdzētais atbilst liecinieka statusam un vai uz viņu bija attiecināma Kriminālprocesa likuma 111.panta pirmajā daļā lieciniekam izvirzītā prasība – sniegt patiesu liecību. Nozīme ir nevis personas procesuālajam statusam, kam šajā gadījumā ir formāls raksturs, bet gan personas faktiskajai saistībai ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu.

Vienlaikus Senāts vērsa uzmanību, ka tiesai jāpārliecinās, ka apsūdzētajam alkohola reibums netraucēja sniegt liecības. Uz to, ka apsūdzētā uzvedību ietekmēja alkohola reibums un šādā reibuma stāvoklī personai ir uztveres traucējumi, norādīts gan ārsts-narkologs, gan ekspertīzes atzinumā.

 

Lietas apstākļi:

Apsūdzībā norādīts, ka apsūdzētais, būdams brīdināts par atbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, nolūkā slēpt patiesos ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, tajā skaitā patieso negadījuma izraisītāju, lai tas tādējādi izvairītos no kriminālatbildības, sniedza apzināti nepatiesas liecības pirmstiesas kriminālprocesā par to, ka viņš (apsūdzētais) vadīja transportlīdzekli. Līdz ar to apsūdzētais sniedza apzināti nepatiesas liecības kriminālprocesā par smaga nozieguma izdarīšanu, kas atbilst Krimināllikuma 300.panta otrajā daļā norādītajam noziedzīgajam nodarījumam likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.martam.

Lieta SKK-75/2020; 11310021312

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211