Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments 27.maijā noraidīja apsūdzētā un viņa aizstāvja kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 13.septembra lēmumu, ar kuru  atstāts negrozīts Rīgas rajona tiesas spriedums un apsūdzētais atzīts par vainīgu rīkojumu izdošanā par motivējošām piemaksām kapitālsabiedrības SIA “Jūrmalas namsaimnieks” darbiniekiem. Līdz ar Senāta lēmumu, stājas spēkā apsūdzētajam noteiktais sods – piespiedu darbs uz 200 stundām, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa vai priekšsēdētāja amatus valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās uz 3 gadiem. Jūrmalas pilsētas domes labā no apsūdzētā piedzīta kaitējuma kompensācijas 35 958 euro. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Ar pirmās instances un apelācijas instances tiesas spriedumiem apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, izdarīja tīšas darbības, kas izraisīja smagas sekas. Proti, apsūdzētais, būdams pašvaldības kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, pretēji dienesta interesēm, izdeva rīkojumus par motivējošo piemaksu, kuras uzskatāmas par prēmijām, piešķiršanu SIA darbiniekiem, pārkāpjot likuma „Par valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” normas.

Senāts lēmumā atzīst par pamatotu Rīgas apgabaltiesas secinājumu, ka apsūdzētais, kurš bija pašvaldības kapitālsabiedrības SIA „ Jūrmalas namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs, atzīstams par valsts amatpersonu Krimināllikuma 316.panta izpratnē un, izdodot rīkojumus par motivējošām piemaksām, apsūdzētais rīkojās ar kapitālsabiedrības mantu.

Sistēmiski tulkojot Krimināllikuma 316.pantu par valsts amatpersonas jēdzienu, Senāts jau ir norādījis, ka tostarp jāņem vērā arī likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kurā sniegts valsts amatpersonas jēdziena skaidrojums un kurā atklāts tā saturs. Turklāt jāņem vērā Satversmes tiesas 2003.gada 29.oktobra spriedumā Nr.2003-05-01 izteiktais atzinums, ka Krimināllikumā valsts amatpersonas jēdziens ir noteikts vispārīgi, savukārt likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu rīcībā” ir ietverts gan vispārīgais definējums, gan konkretizēts plašs valsts amatpersonu loks. Kaut arī interešu konflikta novēršanas likums ir vērsts uz pienākumu un atbildības apjomu, kas valsts amatpersonai ir neapšaubāmi lielāks nekā ikvienai citai personai, tomēr minētās personas pēc būtības atbilst Krimināllikuma 316.pantā ietvertajam valsts amatpersonas jēdzienam.

 LietaSKK-80/2019; 11514000216 

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv