Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 5.jūnijā apturēja tiesvedību SIA „Latvijas propāna gāze” pieteikumā par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu daļā, ar kuru SIA „Latvijas propāna gāze” noteikts pienākums samaksāt budžetā nodokļu maksājumu.

Laikā no 2009.gada 20.marta līdz 2010.gada 15.janvārim pieteicēja SIA „Latvijas propāna gāze” no Krievijas importēja Latvijā sašķidrināto naftas gāzi un veica preces klasifikāciju atbilstoši Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodam 2711 19 00, piemērojot precei ievedmuitas nodokļa tarifa likmi 0% no preces muitas vērtības.

Valsts ieņēmumu dienests, veicot pieteicējas nodokļu auditu par iepriekš minētajā laika posmā iesniegtajiem vienotajiem administratīvajiem dokumentiem, atzina, ka importētajā precē dominējošās vielas ir propāns un butāns, tādēļ tā atbilst kodam 2711 12 97 vai 2711 13 97. Dienesta atzinums par preces klasificēšanu saskaņā ar Kombinēto nomenklatūru veikts, pārbaudot importētāja dokumentos sniegto informāciju. Ņemot vērā minēto, Valsts ieņēmumu dienests aprēķināja pieteicējai ievedmuitas nodokli, pievienotās vērtības nodokli un attiecīgi nokavējuma naudu un soda naudu.

Lietā ir strīds par pieteicējas deklarētajai precei – sašķidrinātā naftas gāze – piemērojamo Kombinētās nomenklatūras kodu.

   Izskatot lietu, Administratīvā apgabaltiesa ir atsaukusies uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņu, ka, lai veiktu preces tarifa klasifikāciju, ir jānosaka, kurš no materiāliem, kas ir tā sastāvdaļas, ir tas, kas piešķir precei tās pamatīpašību, kas var tikt izvērtēts, uzdodot jautājumu, vai prece, kuras sastāvā neietilptu kāda no šīm sastāvdaļām, saglabātu raksturīgās īpašības. Preces pamatīpašība atkarībā no preces veida var izrietēt no preces materiāla vai sastāvdaļu būtības, tās apjoma, daudzuma, svara vai vērtības vai materiāla nozīmes šo preču lietošanā. Piemērojot šo atziņu izskatāmajā lietā, apgabaltiesa secināja, ka Valsts ieņēmumu dienests nav pamatojis, kādas ir preces pamatīpašības un kādēļ tieši propāns vai butāns uzskatāms par vielu, kas nosaka preces pamatīpašības. Tiesa konstatēja, ka preces kvalitātes pasē nav norādīts propāna vai butāna daudzums atsevišķi. Tāpat tiesa ņēma vērā Rīgas Tehniskās universitātes atzīto, ka nav iespējams noteikt, ka kāda no sašķidrinātās naftas gāzes sastāvā ietilpstošajām vielām viena pati noteiktu sašķidrinātās naftas gāzes pamatīpašības. Turklāt, aplūkojot pieteicējas iesniegtās kvalitātes pases sašķidrinātai gāzei, kas citā gadījumā ir tikusi iepirkta no Lietuvas, tiesa secināja, ka ir iespējami gadījumi, kad gāzes sastāvā propilēns ir vairāk kā propāns.  

Apkopojot iepriekšminēto, Augstākā tiesa nolēma apturēt tiesvedību lietā un uzdot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai, tostarp, vai gadījumā, ja preces deklarētājs nav precīzi norādījis gāzes maisījumā vairākumā esošo vielu procentuālo daudzumu, gāzei, kuras sastāvā 0,32 % ir metāna, etāna un etilēna summa, 58,32 % ir propāna un propilēna summa un ne vairāk kā 39,99 % ir butāna un butilēna summa, ir piemērojams preces deklarētāja šajā lietā piemērotais Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kods vai arī Valsts ieņēmumu dienesta piemērotais kods.

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv