Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments mutvārdu procesā skatīs vienu kasācijas sūdzību, rakstveida procesā – septiņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un sešas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Aizsardzības ministrija, Uzņēmumu reģistrs, Vides pārraudzības valsts birojs, Valsts valodas centrs un Engures novada dome.

Informācija par atsevišķām lietām:

  1. Administratīvo lietu departaments 26.februārī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā risināms jautājums par Koncernu likuma 32.panta pirmās daļas interpretāciju un piemērošanu: atkarīgās sabiedrības tiesībām panākt, lai Uzņēmumu reģistrs ieceļ zvērinātu revidentu un par Uzņēmumu reģistra kompetenci to darīt. (Lieta SKA-176/2020).

 

  1. Administratīvo lietu departaments 27.februārī mutvārdu procesā skatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai Vides pārraudzības valsts birojs pamatoti summē trīs operatoru (tostarp pieteicējas) sadedzināšanas iekārtu ievadīto kopējo siltuma jaudu tādos apstākļos, kad katrs operators ir atsevišķa juridiska persona, kas atrodas savā pilnībā nodalītā ražošanas teritorijā un katrai teritorijai ir cita juridiskā adrese un atsevišķi izmešu avoti (skursteņi). Pārsūdzētajā iestādes lēmumā atzīts, ka pieteicēja ir mākslīgi sadalījusi iekārtas un operatorus ar mērķi izvairīties no jaudu summēšanas un siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanas.

Pieteicēja argumentē, ka katlu māja ir rekonstruēta, katram operatoram nodalīta atsevišķa noslēgta telpu grupa un piešķirta cita adrese, kas ir pietiekams pamats atzīt, ka operatoru ievadītā siltuma jauda nav jāsummē.

Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka visi trīs operatori veic vienotu piesārņojošo darbību, un vienā katlu mājā darbojošās trīs īpašniekiem piederošās sadedzināšanas iekārtas ietekmē vienu un to pašu teritoriju.

Senātā ir risināms jautājums par likuma “Par piesārņojumu” 19.panta ceturtās daļas un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.janvāra Regulas (EK) Nr. 166/2006 2.panta 5.punkta (“teritorija”) interpretāciju. Konkrēti, vai vairāki operatori, kuri minēto tiesību normu izpratnē. (Lieta SKA-67/2020).

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv