Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs desmit kasācijas sūdzības par pirmās instances tiesas vai apelācijas instances tiesas spriedumiem un astoņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts policija, Iepirkumu uzraudzības birojs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas valsts meži un Rīgas dome.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un vienu blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas lietas. Vienā lietā saņemta cietušā kasācijas sūdzība un vienā lietā – prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Trīs lietas izskatīs sakarā ar pieteikumiem par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu un vienā lietā izskatīs sūdzību par atteikšanos pieņemt apsūdzētā kasācijas sūdzību.

 

Informācija par atsevišķām lietām:

1)      Administratīvo lietu departaments 5.septembrī rakstveida procesā izskatīs SIA „Eco Baltia Vide” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu publiskā iepirkuma lietā saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu. Lietā ir strīds par to, vai pretendenta sadarbības partneris, kuram pretendents plāno pārdot savāktos atkritumus, uzskatāms par tā apakšuzņēmēju. (Lieta SKA-83/2016).

2)      Administratīvo lietu departaments 5.septembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā ir strīds par Valsts policijas rīcību, administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros izņemot un nododot glabāšanā transportlīdzekli, kura īpašnieks nav administratīvā pārkāpuma izdarītājs. (Lieta SKA-76/2016).

3)      Administratīvo lietu departaments 5.septembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicēju kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieteicējiem piemēroja soda naudu par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanu AS „Grindeks” akcionāriem, norādot uz pieteicēju saskaņotu rīcību ar mērķi palielināt ģimenes ietekmi AS „Grindeks”. Pieteicēji vērsās tiesā par lēmuma atcelšanu, bet Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Pieteicēji par spriedumu iesniedza kasācijas sūdzības, iebilstot, ka tiesa nepareizi interpretējusi Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta pirmās daļas 1.punktu, jo tajā lietotais saskaņotās rīcības jēdziens nav ģenerālklauzula, bet tas definēts likuma 1.panta 44.punktā, turklāt tiesa nav ievērojusi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2004/25/EK (2004.gada 21.aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem 2. panta pirmās daļas “d”punktu un 5.panta pirmo daļu attiecībā uz tiesisko seku rašanās brīdi.

Augstākajai tiesai pārbaudāmi minētie kasācijas sūdzības argumenti. (Lieta SKA-1219/2016).

4)      Administratīvo lietu departaments 6.septembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicējs vērsās tiesā, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, piešķirot viņam izdienas pensiju, izdienas stāžā neieskaitīja mācību periodu Toljati augstākajā militārajā skolā laikā no 1980. līdz 1984.gadam.

Apgabaltiesa pieteikumu noraidīja.

Augstākajai tiesai ir jāinterpretē likuma “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” 3.panta pirmās daļas 2.punktā ietvertie vārdi “obligātā aktīvā militārā dienesta laiks”. Proti, vai minētais laiks ietver arī personas mācības PSRS augstākajā militārajā skolā. (Lieta SKA-301/2016).

5)      Administratīvo lietu departaments 6.septembrī rakstveida procesā izskatīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

VSAA konstatēja pieteicējai bērna kopšanas pabalsta pārmaksu laikā no 2011.gada 1.janvāra līdz 25.maijam un ģimenes valsts pabalsta pārmaksu laikā no 2011.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim un pieprasīja to atmaksāt. Aģentūra uzskatīja, ka kopš 2011.gada 1.janvāra par ģimenes pabalstu izmaksu pieteicējai atbildīga ir Zviedrija, kur dzīvoja gan bērns, gan abi vecāki.

Apgabaltiesa pieteikumu apmierināja, uzskatot, ka atbildīgā par pabalstu izmaksu strīdus periodā  turpināja būt Latvija, lai arī ģimene (bērns, māte un tēvs) strīdus periodā jau dzīvoja Zviedrijā, kur bija nodarbināts arī bērna tēvs.

Tādējādi Augstākajai tiesai ir jāatbild uz jautājumu, kura valsts bija atbildīga par ģimenes pabalstu izmaksu laikā, kad pieteicēja ar bērnu bija pārcēlušās uz dzīvi Zviedrijā, kur dzīvoja un strādāja arī bērna tēvs. (Lieta SKA-296/2016).

6)      Administratīvo lietu departaments 6.septembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu.  

Pasūtītāja AS „Latvijas valsts meži” uzaicināja vispārīgās vienošanas dalībniekus noteiktā termiņā iesniegt piedāvājumu par kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu vispārīgās vienošanās ietvaros. AS „Strenču mežrūpniecības saimniecība” nosūtīja savu piedāvājumu elektroniski, taču pasūtītāja to atklāja jau pēc piedāvājumu atvēršanas sanāksmes noslēguma un informēja par to pārējos konkursa dalībniekus. Piedāvājumu izvērtēšanas rezultātā tiesības noslēgt līgumu par kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu piešķirtas 19 vispārīgās vienošanās dalībniekiem, tostarp AS „Strenču mežrūpniecības saimniecība”. Pieteicēja SIA „Vikkers” iesniedza tiesā pieteikumu par pasūtītājas un AS „Strenču mežrūpniecības saimniecība” noslēgtā līguma atzīšanu par spēkā neesošu, jo piedāvājums iesniegts pēc termiņa un netika atvērts publiski, kā arī tam nebija pievienoti kvalifikāciju apliecinoši dokumenti. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja, jo secināja, ka pieteikums, lai arī atvērts vēlāk, iesniegts termiņā, savukārt formāli piedāvājumam nepievienotajos dokumentos ietveramā informācija jau bija pasūtītājas rīcībā. Pieteicēja par spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, iebilstot pret tiesas veikto Publisko iepirkumu likuma 65.panta septītās daļas 3.punkta interpretāciju, kā arī Administratīvā procesa likuma 154.panta trešās daļas neievērošanu, nepilnīgi novērtējot e-pasta un servera izdrukās redzamo informāciju. Augstākajai tiesai pārbaudāmi minētie argumenti. (Lieta SKA-924/2016).

 

7)      Administratīvo lietu departaments 9.septembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Rīgas pašvaldība atteica reģistrēt pieteicēju palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa izīrēšanai 13.reģistrā, uzskatot, ka viņa neatbilst pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām.

Apgabaltiesa pieteicējas pieteikumu noraidīja, atzīstot, ka pieteicēja nav uzskatāma par “atsevišķi dzīvojošu personu” Rīgas pašvaldības saistošo noteikumu izpratnē, kas ir viens no priekšnoteikumiem reģistrēšanai 13.reģistrā. Apgabaltiesa, lai arī atzina, ka pieteicēja grupu dzīvoklī, kur dzīvo no 2007.gada, dzīvo viena,  vērtēja pieteicējas dzīves apstākļus 1998.gadā, proti, pirms sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas un pirms ievietošanas pansionātā.

Augstākajai tiesai ir jāvērtē tas, vai apgabaltiesa pareizi interpretējusi terminu “atsevišķi dzīvojoša persona” pašvaldības saistošo noteikumu izpratnē un vai pamatoti atzinusi, ka pieteicēja šim kritērijam neatbilst. (Lieta SKA-371/2016).

8)      Administratīvo lietu departaments 9.septembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

VSSA atteica pārrēķināt pieteicēja vecuma pensiju un piemaksu pie pensijas, jo neatzina par Latvijas apdrošināšanas stāžu pieteicēja mācības Ukrainā no 1955. līdz 1959.gadam. Apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Pieteicējs iesniedza kasācija sūdzību.

Augstākajai tiesai šajā lietā ir jāinterpretē Latvijas Republikas un Ukrainas līguma par sadarbību sociālās drošības jomā 16.panta trešā daļa, proti, vai, nosakot pieteicēja uzkrāto apdrošināšanas stāžu Latvijas pensijas aprēķināšanai, periods, kas uzkrāts Ukrainā līdz 1991.gada 1.janvārim, ir jāvērtē atbilstoši Ukrainas vai Latvijas tiesību normām. Atbilstoši Latvijas tiesību normām stāžam tiek pielīdzināts mācību laiks mācību iestādē pēc vidējās izglītības iegūšanas. Taču pieteicējs nav ieguvis vidējo izglītību pirms mācībām tehnikumā. Savukārt pēc Ukrainas tiesību normām šādas mācības būtu ieskaitāmas personas stāžā. (Lieta SKA-360/2016).

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv