Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments mutvārdu procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības un vienu pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Rakstveida procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības un astoņas blakus sūdzības. Astoņās lietās būs pieejami nolēmumi iepriekš tiesas sēdēs izskatītās lietās.

Senāta Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas lietas. Četrās lietās Senāts izskatīs apsūdzēto vai viņu aizstāvju iesniegtas kasācijas sūdzības, trīs lietās saņemts prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem, vienā lietā iesniegta gan kasācijas sūdzība, gan protests un vienu lietu Senāts skatīs sakarā ar apsūdzētās sūdzību par zemākas instances lēmumu atstāt apelācijas sūdzību bez izskatīšanas.

Senāta Civillietu departamenta tiesas sēžu kalendārā 14 lietas. Senāts tiesas sēdē paplašinātā sastāvā izskatīs trīs kasācijas sūdzības un vienu blakus sūdzību. Rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības, divas blakus sūdzības par apelācijas instances tiesas nolēmumiem, divus protestus par spēkā stājušiem pirmās instances tiesas spriedumiem un vienu pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

 

Informācija par atsevišķām lietām:

1)23.janvārī Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā izskatīs Aizsardzības ministrijas kasācijas sūdzību un prasītājas pārstāvja pretsūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu lietā par karavīra bojāeju izpletņlēkšanas apmācību laikā. Senātam lietā cita starpā izšķirams jautājums, vai Aizsardzības ministrijas izmaksātā kompensācija ietver arī atlīdzinājumu par morālo kaitējumu.

Karavīra mātes pārstāvis prasību par Latvijas Republikas rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 400 000 apmērā Rīgas apgabaltiesā cēla 2008.gadā. Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006. gada maijā NBS Speciālo uzdevumu vienībā notika praktisko lēcienu nodarbības ar izpletni, kuru laikā piedalījās un gāja bojā NBS seržants, iekrītot ar izpletni Daugavā un noslīkstot, nesaņemot nekādu palīdzību no nodarbību organizētājiem. Prasītāju ieskatā, karavīra nāves iemesls bija Latvijas Republikas institūciju un to amatpersonu prettiesīga rīcība, nenodrošinot praktisko izpletņlēkšanas nodarbību pienācīgu drošību un atbilstību NBS normatīvu prasībām. Prasītāju ieskatā, Valsts sociālā apdrošināšana uz morālā kaitējuma atlīdzināšanas gadījumiem neattiecas, tādēļ arī bojā gājušā karavīra mantiniekiem piešķirtā naudas summa Ls 50 000 apmērā nekompensē ciešanas, kādas valsts ar savu prettiesīgo rīcību ir nodarījusi ģimenei. Kā pirmā, tā apelācijas instances tiesa prasību apmierināja daļēji un piedzina no Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas personā par labu prasītājai morālā kaitējuma atlīdzību Ls 20 000. (Lieta SKC-8/2013).

2)23.janvārī Senāta Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē izskatīs lietu, kurā ir pārsūdzēts Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums, ar kuru tika atteikts nodot tautas nobalsošanai Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”, kas paredzēja piešķirt pilsonību Latvijas nepilsoņiem. Atteikums tika pamatots ar to, ka likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts un ievietojams Latvijas tiesību sistēmā. Pieteikumu iesniegušās personas iebilst pret Centrālā vēlēšanu komisijas kompetenci veikt šādu likumprojekta atbilstības izvērtējumu. Lietā ir apvienotas divas Administratīvajā rajona tiesā atsevišķi ierosinātās lietas, kam saskaņā ar grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ir mainījusies piekritība un lietas pārsūtītas izskatīšanai Augstākās tiesas Senātam.(Lieta SA-1/2013).

3)23.janvārī Senāta Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē izskatīs lietu, kurā ir strīds par to, kādi zaudējumi un kādā apmērā ir atlīdzināmi gadījumā, ja būvvalde atceļ iepriekš izdoto plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kas vēlāk izrādījies prettiesiski izdots. Jau iepriekš ar Senāta spriedumu šajā lietā tika atzīts, ka plānošanas un arhitektūras uzdevums, lai arī tas pēc būtības ir starplēmums, tūlītēji un būtiski ietekmē tā adresāta tiesības, jo ir pamats projektēšanas uzsākšanai. Atceļot šādu lēmumu, persona var prasīt zaudējumu atlīdzināšanu. Administratīvā apgabaltiesa noraidījusi tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kuri nav tiešā cēloniskā sakarā ar plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanu (situācijas plāna izgatavošana, kadastrālā uzmērīšana, skiču projekta izstrādāšana, zaudējumi no kredīta līguma) vai arī būtu radušies jebkurā gadījumā (maksa par plānošanas un arhitektūras uzdevuma saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu), bet pierādītajā daļā ir atlīdzinājusi izdevumus par topogrāfijas plāna sastādīšanu un samaksāto būvatļaujas nodevu. Pieteicēji pārsūdzējuši spriedumu noraidītajā prasījuma daļā. (Lietas SKA-68/2013).

4)23.janvārī Senāta Administratīvo lietu departaments izskatīs pieteicēja iesniegtu kasācijas sūdzību lietā, kurā ir strīds, vai valsts aģentūra "Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra" ir tiesiski organizējusi projektu pieņemšanu un izvērtēšanu, lemjot par Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu aktivitātē "Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība". Pieteicējas projekts tika noraidīts. Gan Administratīvā rajona tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa šādu iestādes lēmumu atzinusi par pamatotu, jo konstatēja, ka pieteicējs nebija iesniedzis pietiekamu projekta ekonomisko pamatojumu. Pieteicēja iebilst pret to, ka nav metodiska pamatojuma būvniecības izmaksu ekonomiskās pamatotības vērtēšanai, kā arī pret to, ka iestāde pagarinājusi sākotnēji izsludināto projektu iesniegšanas termiņu. (Lieta SKA-117/2013).

5)24.janvārī Senāta Administratīvo lietu departamentā būs pieejams nolēmums Gundara Bojāra pieteikumā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmuma atcelšanu, ar kuru pieteicējam lūgts labprātīgi atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus Ls 13 300 apmērā, pieteicējam neievērojot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmo daļu, un sagatavojot attiecībā uz sevi rīkojumus par prēmiju izmaksu. Senāts lietu kopsēdē izskatīja pērn 16.novembrī, risinot jautājumu: vai ir konstatējams pieteicēja nodoms piešķirt prēmiju tieši sev, ņemot vērā, ka domes priekšsēdētāja rīkojumiem netika pievienoti amatpersonu un darbinieku, kam prēmijas būtu izmaksājamas, saraksti. Šāda prakse Rīgas domē šajā laika posmā nepastāvēja. Saraksti tika sastādīti pēc tam, kad tika parakstīti rīkojumi. (Lieta SKA-38/2013).

6)25.janvārī Senāta Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs pieteicējas un Valsts ieņēmumu dienesta iesniegtas kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā ir izšķirams, no kura brīža muitas iestāde var aprēķināt muitas parādniekam nokavējuma naudu, ja pēcmuitas pārbaudē atklājas, ka, preces izlaižot brīvam apgrozījumam, nepareizi aprēķināti un nav pilnībā nomaksāti muitas maksājumi. Administratīvā apgabaltiesa atzinusi, ka, piemērojot Regulas Nr.2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 232.panta 1.punktu, nokavējuma naudas aprēķins ir pieļaujams gadījumā, ja parādnieks kavē tā lēmuma izpildi, ar kuru pēcmuitas pārbaudes noslēgumā uzlikts pienākums samaksāt papildu nodokļu maksājumu. Valsts ieņēmumu dienests iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā pauž viedokli, ka nokavējuma nauda aprēķināma par visu laikposmu kopš muitošanas (muitas deklarāciju iesniegšanas), jo jau tad rodas muitas parāds. (Lieta SKA-120/2013).

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja

E-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211