Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 3.martā kopsēdē izskatīja strīdu par tiesībām sniegt Rīgas ostas teritorijā kuģu radīto atkritumu pieņemšanas pakalpojumus. Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par tiesvedības izbeigšanu saistībā ar pieteicējas prasījumu par pienākuma uzlikšanu Rīgas brīvostas pārvaldei (turpmāk – Ostas pārvaldei) rīkot atklātu procedūru, kurā tiktu izvēlēts kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas pakalpojumu sniedzējs. Lieta šajā daļā nodota izskatīšanai pēc būtības Administratīvajā apgabaltiesā. Vienlaikus Senāts atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru atzīta par prettiesisku Ostas pārvaldes rīcība, pašreizējo strīdus pakalpojumu sniedzēju izvēloties bez atklātas un taisnīgas atlases procedūras.

Lietā konstatēts, ka viena no Ostas pārvaldes publiskajām funkcijām ir organizēt ostas pakalpojumu – kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšana – nodrošināšanu. Pildot šo funkciju, Ostas pārvalde 2003.gadā noslēdza sadarbības līgumu ar pašreizējo pakalpojuma sniedzēju, piešķirot tam tiesības Rīgas brīvostas teritorijā nodrošināt kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu un apsaimniekošanu. Minētais sadarbības līgums vairākkārt pagarināts, tostarp 2007.gadā tā darbības termiņš pagarināts līdz 2025.gada 31.martam. Pakalpojuma sniedzēja izvēle notika bez atklātas un objektīvas atlases procedūras.

Senāts spriedumā norāda, ka atbilstoši tiesiskas valsts principam ikvienam publiskās varas nesējam ir jānodrošina, ka tā darbība atbilst taisnīguma prasībām, proti, publiskas funkcijas veicēja rīcība nedrīkst būt patvaļīga un tai jābūt vērstai uz sabiedrības interešu nodrošināšanu taisnīgā veidā. Sabiedrības interesēs ir publisko iepirkumu principiem (atklātībai, pārredzamībai un vienlīdzīgai attieksmei pret visiem pretendentiem) atbilstošas procedūras piemērošana, jo šādas procedūras piemērošana ir vērsta uz konkurences veicināšanu, valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu vai pakalpojumu maksas samazināšanos un gala rezultātā nodrošina visas sabiedrības labklājību.

Ostas pārvalde sadarbības līgumu ar pašreizējo pakalpojuma sniedzēju ir noslēgusi patvaļīgi, proti, nepiemērojot taisnīgu atlases procedūru un tādējādi radot situāciju, ka persona, kas strīdus pakalpojumu sniegšanas tiesības ieguvusi prettiesiskā procedūrā, turpina sniegt strīdus pakalpojumus, kamēr citiem komersantiem, kam būtu jābūt nodrošinātām tiesībām taisnīgā atlases procedūrā pretendēt uz strīdus pakalpojumu sniegšanu, šāda iespēja tiek liegta.

Senāta ieskatā tiesai, izskatot lietu no jauna, pieteikuma prasījuma robežās ir jāmeklē risinājumi, lai pēc iespējas mazinātu Ostas pārvaldes prettiesiskās rīcības radīto netaisnīgumu.

Ņemot vērā Ostas regulā (kopš 2019.gada 24.marta piemērojamā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 15.februāra regula Nr. 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību) noteikto, ka strīdus pakalpojumu sniegšanā būtu pēc iespējas jāveicina konkurence, Senāts atzīst, ka šādos apstākļos iespējamais risinājums taisnīguma atjaunošanai varētu būt tāds, ka pieteicējai (un citiem interesentiem) tiek dota iespēja pretendēt uz strīdus pakalpojumu sniegšanas tiesību iegūšanu attiecībā uz to laika periodu, kamēr vien Ostas pārvalde strīdus pakalpojumu sniegšanu ir izvēlējusies uzticēt komersantiem.

Lieta SKA-235/2020; A420689310

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv