Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 30.maijā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu strīdā par zemes zem daudzdzīvokļu nama Rīgā nomas maksas parāda piedziņu. Senāts spriedumā atzina par pamatotu atbildētājas – daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieces – kasācijas sūdzībā norādīto, ka zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām ir komercdarījuma pazīmes un līdz ar to atbilstoši Komerclikumam prasības celšanai ir iestājies noilgums.

Senāts lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Maksātnespējīgās AS „Reversed” (pirms reorganizācijas - AS „Latzemes nekustamie īpašumi”, pēc nosaukuma maiņas - AS „Latzemes aktīvi”) vārdā administrators 2015.gadā cēla tiesā prasību, lūdzot atzīt, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības un piedzīt no atbildētājas nomas maksas parādu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 26.martam. Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašniekiem, arī atbildētāju, pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības, taču līgums nebija noslēgts un maksājumi nav veikti. Atbildētājas parāds aprēķināts proporcionāli viņas īpašumā esošajām domājamām daļām no dzīvojamās mājas, ko veido nomas maksa, pievienotās vērtības nodoklis  un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija.

Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu prasība apmierināta daļēji. Apelācijas instances tiesa atzina, ka no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 26.martam starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības proporcionāli atbildētājai piederošajām domājamām daļām no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, nosakot nomas maksu 6 % gadā no zemes kadastrālās vērtības laika posmā no 2011.gada 14.aprīļa līdz 2012.gada 26.martam. Tiesa piedzina no atbildētājas prasītājas labā zemes nomas maksas parādu, PVN un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par laiku no 2011.gada 14.aprīļa līdz 2012.gada 26.martam un ar lietas vešanu saistītos izdevumus. Pārējā daļā tiesa prasību noraidīja.

Senāts spriedumā norāda, ka lietā izšķiramais tiesību jautājums ir par to, vai Komerclikuma 406.panta regulējums piemērojams zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, kurās zemes īpašnieks ir komersants.

Senāts spriedumā piekrīt tiesību doktrīnā paustajām atziņām, ka, lai arī likumiskām (piespiedu) nomas attiecībām nav brīvprātības rakstura, jo tās pastāv neatkarīgi no zemes īpašnieka vai ēku īpašnieka gribas uz likuma pamata, tomēr izšķirošais apstāklis, vai uz šādām attiecībām piemērojams Komerclikuma 406.panta regulējums, ir nevis tas, vai saistību tiesība ir radusies uz likuma pamata, bet gan, vai saistību tiesība ir komersanta saimnieciskās darbības elements, t.i., vai komersants, pamatojoties uz šo saistību, gūst sistemātisku ekonomisku labumu, tātad veic komerctiesisko apriti.

Ja prasījums ir komerctiesiskas dabas, tad nav pamata piemērot 10 gadu noilguma termiņu. Turklāt jāņem vērā, ka trīs gadu noilgums nav prekluzīvs termiņš. Komersantam pastāv iespēja šo termiņa tecējumu atjaunot ar atgādinājumu (Civillikuma 1905.pants).

Prasītāja AS „Latzemes aktīvi” ir komersante, kuras pamatdarbības veids ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Tātad ir acīmredzams, ka zemes zem konkrētās dzīvojamās mājas Rīgā iegūšana notikusi tās plānotas komercdarbības ietvaros.

Līdz ar to pretēji pārbaudāmajā spriedumā norādītajam zemes piespiedu nomas tiesiskām attiecībām konkrētajā situācijā ir konstatējamas komercdarījuma pazīmes, kas ir priekšnosacījums Komerclikuma 406.panta piemērošanai, kas nozīmē, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā.

Senāts prasītājas un atbildētājas kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu vērtēja paplašinātā tiesas sastāvā. (Lieta SKC-104/2019; C30524615).

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv