Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 1.augustā atcēla Administratīvās rajona tiesas lēmumu, ar kuru izbeigta tiesvedība Jūrmalas aizsardzības biedrības un līdzpieteicēju pieteikumā par nomas līguma spēkā esību saistībā ar zemesgabalu zem kompleksa „Villa Marta” starp Bulduru prospektu un Vidus prospektu Jūrmalā. Augstākā tiesa lēmumā atzinusi, ka pirmās instances tiesa ir nepilnīgi noskaidrojusi apstākļus un izvērtējusi piemērojamās tiesību normas. AT ieskatā, tiesai ir jāpārliecinās, vai pašvaldības saistošo noteikumu Nr.42 „Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” normas tiešām ir interpretējamas tādējādi, ka tās atņem publiskas lietas statusu strīdus teritorijai. Ja tas tā ir, tiesai jāpārbauda šo tiesību normu hierarhiskā atbilstība.

Ja tiesa šīs pārbaudes rezultātā secina, ka strīdus teritorija joprojām uzskatāma par publisku lietu, tad pārsūdzētais līgums uzskatāms par publisko tiesību līgumu, jo ar to tiek noteikta publiskas lietas sevišķā lietošana. Attiecīgi šā līguma tiesiskuma kontrole ir veicama administratīvajā tiesā.

Tādā gadījumā, pārbaudot šā līguma tiesiskumu, tas vērtējams, ņemot vērā arī likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” ietvertās tiesību normas. Tiesai arī jāņem vērā šā likuma 30.pants, kas noteic, ka darījumi ar kultūras pieminekļiem, kas veikti, pārkāpjot likumā noteikto kārtību, atzīstami par spēkā neesošiem.

Arī tas, ka zemesgabals vairs faktiski nav pieejams publiskai lietošanai, jo visu kompleksu ieskauj žogs, nav iemesls, lai nepārbaudītu pārsūdzētā līguma tiesiskumu un nelemtu par tā atcelšanu, atzīšanu par spēkā neesošu vai vismaz par tajā ietverto noteikumu grozīšanu. Jāņem vērā, ka ielas nepieejamība publiskai lietošanai un žogs ir tieši pārsūdzētā līguma un iepriekš noslēgto nomas līgumu sekas, nevis cēlonis.

Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 „Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 9.punktam fiziskās un juridiskās personas, kas nodarījušas bojājumus kultūras piemineklim vai nelikumīgi pārveidojušas kultūrvēsturisko vidi kultūras pieminekļa teritorijā vai aizsardzības zonā, atjauno kultūras pieminekli un vidi iepriekšējā stāvoklī.

AT lēmumā norādījusi, ka no lietas materiāliem izriet, ka konkrētais kultūras piemineklis strīdus teritorijā ir izmainīts ļoti būtiski, taču tas nenozīmē, ka tāpēc nevajadzētu veikt maksimāli iespējamās darbības, lai atjaunotu vismaz to, ko vēl ir iespējams atjaunot. No lietas materiāliem secināms, ka, nojaucot žogu un atjaunojot ielu vai gājēju celiņu, vasarnīcu rajona ielu tīklojums, kas arī ir daļa no kultūras pieminekļa, vismaz daļēji ir atjaunojams.

Jūrmalas pilsētas dome vairākkārtīgi noslēgusi zemes nomas līgumu ar strīdus zemesgabala īpašnieku. Jūrmalas aizsardzības biedrība un līdzpieteicēji vērsās tiesā, lūdzot atcelt Jūrmalas pilsētas domes 2015.gada 16.aprīļa lēmumu Nr.180 un 2015.gada 11.maija nomas līgumu. Pieteicēju ieskatā, noslēdzot nomas līgumu, pašvaldība ir liegusi sabiedrībai turpmāk izmantot publisku lietu.


Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv