Muitas nodoklis

Drukas versija

2019. gads

J 22.05.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-99/2019
Antidempinga maksājumu noteikšanā piemērojamās tiesību normas

Komisijas 2016.gada 26.februāra Īstenošanas regulas Nr. 2016/278 ar ko atceļ galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam un attiecināts arī uz dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu, ko veic, tos nosūtot no Malaizijas un deklarējot vai nedeklarējot kā Malaizijas izcelsmes ražojumus 2.punktā noteiktais, ka antidempinga maksājumu atcelšanu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās datuma un tā nevar būt par pamatu līdz minētajam datumam iekasēto maksājumu atmaksāšanai, atbilst Eiropas Savienības likumdevēja skaidri norādītai izpratnei, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijas Strīdu izšķiršanas padomes ziņojumos ietverto rekomendāciju īstenošanai jābūt vērstai uz nākotni.

J 30.08.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-3/2019
Muitas vērtības noteikšana atbilstoši vienas vienības cenas metodei

1. Atbilstoši vienas vienības cenas metodei muitas vērtība tiek noteikta, balstoties uz vienas vienības cenu, par kādu ievestās preces vai tādas pašas vai līdzīgas ievestās preces tiek pārdotas Savienībā vislielākajā kopapjomā personām, kas nav saistītas ar pārdevējiem. Atbilstoši Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (Īstenošanas regulas) 152.panta 1.punkta „a” apakšpunkta „i” līdz „iii” punktam, nosakot šo cenu, ir paredzēts ņemt vērā noteiktus atskaitījumus, tostarp dažas komisijas maksas, pārvadāšanas un apdrošināšanas parastās izmaksas, kā arī ievedmuitas nodokļus. Nosakot ievesto preču muitas vērtību ar vienas vienības cenas metodi, nodokļu administrācijai nav jāņem vērā šo preču tālākas pārdošanas atlaides.

2. Īstenošanas regulas 152.panta 1.punkta „b” apakšpunktā noteiktais 90 dienu termiņš, kurā ievestajām precēm ir jābūt pārdotām Savienībā, ir strikts termiņš, proti, nav pieļaujams vērtēt tādus ievesto preču (vai tādu pašu vai līdzīgu preču) pārdošanas darījumus, kas notikuši vairāk nekā 90 dienas pēc strīdus preču ievešanas.

2018. gads

J 30.01.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-30/2018
Principāla kā galvenā atbildīgā atbildība par muitas parādu

1. Galvenā atbildīgā atbildības mērķis ir nodrošināt rūpīgu un vienveidīgu noteikumu muitas parāda piedziņas jomā piemērošanu ar mērķi aizsargāt Kopienas un tās dalībvalstu finanšu intereses. Tādējādi pat gadījumos, kad galvenais atbildīgais nav vainojams tranzītpārvadājuma laikā pieļautā krāpšanā, kas faktiski ir ārpus principāla ietekmes sfēras, principāls ir atzīstams par parādnieku.

2. Muitas iestādei nav pienākuma noteikt solidāru atbildību pārvadātājam, kurš līdz ar principālu ir uzskatāms par atbildīgu par muitas parādu. No solidāras atbildības mehānisma rakstura izriet, ka iestādei ir tiesības, bet ne pienākums, noteikt pārvadātāja solidāru atbildību. Tas, ka muitas iestāde, pamatojoties uz šo solidāro atbildību, pārvadātājam neprasa muitas parāda samaksu, nekādā veidā neietekmē principāla tiesības pret pārvadātāju celt regresa prasību.

2017. gads

J 03.11.2017. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-206/2017
Muitas kontrolei pakļautu preču kontroles veikšana personas norādītā vietā

Muitas kontrolē esošu kravu kontrole notiek muitas iestādes paredzētajās vietās, un tikai izņēmuma gadījumā pēc personas lūguma muitas iestāde var ļaut kravu pārbaudīt citur. Ievērojot kravas kontroles veikšanas ārpus muitas kontroles punkta izņēmuma raksturu, tieši personai, kura lūdz kravas kontroli veikt citā vietā, ir jānorāda iestādei uz viņa gadījuma netipiskajiem apstākļiem. Savukārt iestādes pamatojums par šādas kārtības nepiemērošanu var tikt veidots, ievērojot principu, ka tas ir izņēmuma gadījums un uz to jāskatās šauri.

2016. gads

J 04.04.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-439/2016
Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai ziņojums kā pamats antidempinga maksājumu piemērošanai

1. Nepreferenciāla režīma ietvaros, tostarp, kad tiek piemēroti antidempinga maksājumi, nav izdarāmi nekādi secinājumi no fakta, ka trešās valsts iestādes ir izsniegušas sertifikātu par attiecīgo preču nepreferenciālu izcelsmi.

2. Tiesa pierādījumu novērtējumā nav saistīta ar kādiem citiem apstākļiem, tostarp, citu valstu tiesu veiktu pierādījumu novērtējumu. Šādu pienākumu nenoteic Administratīvā procesa likums.

3. Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņojums ir pieļaujams rakstveida pierādījums, jo tas satur ziņas par faktiem – importētāja veiktajām darbībām ar importēto preci, par kuru aprēķināti muitas maksājumi.

J 01.03.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-5/2016
Saistītas personas Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka Komisijas īstenošanas noteikumus Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, izpratnē

Muitas vērtībai jāatspoguļo ievesto preču patiesā saimnieciskā vērtība. Ievesto preču pārdošana cenu var ietekmēt radniecības attiecības, un tā tas ir arī tad, ja pārdevējs ir juridiskā persona, kurā kāds pircēja radinieks spēj ietekmēt pārdošanas cenu par labu pircējam. Līdz ar to, ievērojot tiesiskā regulējuma mērķi, iespējams preču pircēju un pārdevēju arī šādos gadījumos atzīt par saistītām personām. Būtiski apstākļi, kas muitas iestādēm jāņem vērā, lai novērtētu, vai pircēja radiniekam piemīt šāda spēja pārdevējā, juridiskajā personā, ir šā radinieka veiktās funkcijas attiecīgajā juridiskajā personā.

2014. gads

J 25.03.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-41/2014 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Nodokļu maksātāja pienākums maksāt nokavējuma naudu muitas parāda gadījumā

1. Pienākums maksāt nokavējuma naudu par laikposmu no muitas parāda rašanās brīža līdz iestādes lēmuma pieņemšanai pastāv tikai tad, ja tas paredzēts Eiropas Savienības dalībvalsts tiesībās.

2. Likumā ,,Par nodokļiem un nodevām” ir paredzēts nodokļu maksātāja pienākums maksāt nokavējuma naudu par laikposmu no pamatparāda rašanās brīža līdz iestādes lēmuma pieņemšanai - tostarp muitas parāda gadījumā. Nokavējuma naudas samaksas pienākums atbilstoši šā likuma 32.panta pirmajai daļai ir spēkā kopš 2007.gada 1.janvāra. Līdz ar to Augstākā tiesa atkāpjas no iepriekš izteiktās atziņas, ka nokavējuma naudas aprēķināšanu muitas parāda gadījumā noteic Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi normas un ka tādēļ nav pamata atsaukties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” normām.

J 07.04.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-2/2014
Muitas deklarācijā iekļauto preču daļējas pārbaudes rezultātu attiecināšana uz agrākās muitas deklarācijās iekļautām precēm

1. Muitas kodeksa 70.panta 1.punkts ir interpretējams tādējādi, ka, tā kā tas ir piemērojams tikai precēm, kas ir ietvertas ,,vienā deklarācijā", ja muitas dienesti šīs preces ir pārbaudījuši laikposmā, pirms tie veica minēto preču atlaišanu, šī tiesību norma neļauj muitas dienestiem vienā muitas deklarācijā iekļauto preču daļējas pārbaudes rezultātus attiecināt uz precēm, kas ir ietvertas agrākās muitas deklarācijās, saistībā ar kurām šie muitas dienesti jau ir veikuši preču atlaišanu.

2. Muitas kodeksa 78.pants ir interpretējams tādējādi, ka tas ļauj muitas dienestiem vienā muitas deklarācijā iekļauto preču daļējas pārbaudes, kas veiktas attiecībā uz paraugiem, kuri ņemti no šīm precēm, rezultātus attiecināt uz precēm, kas ir iekļautas agrākās deklarācijās, kuras ir iesniedzis tas pats deklarētājs, par kurām nav veikta vai vairs nevar tikt veikta šāda pārbaude, jo ir notikusi preču atlaišanas, ja šī preces ir identiskas. Preču identiskums ir jāpierāda muitas dienestiem un ir jāpārbauda tiesai.

2013. gads

J 28.01.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-120/2013
Pienākuma samaksāt muitas maksājumus rašanās brīdis

1. No Regulas Nr.2913/92 (1992.gada 12.oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 221.panta 1.punkta, 222.panta, 232.panta 1.punkta secināms, ka parādniekam pienākums samaksāt muitas maksājumus rodas pēc tam, kad muitas iestādes ir iegrāmatojušas muitas nodokļus un par to paziņojušas parādniekam. Vispārīgā gadījumā par šādu iegrāmatošanu var uzskatīt muitas deklarācijas pieņemšanu.

2. Ja muitas deklarācijas pārskatīšanas rezultātā vai pēcmuitas pārbaudē atklājas, ka attiecīgās muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, muitas dienesti saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem veic pasākumus, kas nepieciešami, lai stāvokli izlabotu, ņemot vērā tiem pieejamo jauno informāciju, un tā rezultātā iestājas Regulas Nr.2913/92 (1992.gada 12.oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220.panta 1.punktā noteiktais muitas iestādes pienākums veikt muitas nodokļu vēlāko iegrāmatošanu, kas notiek ar atbilstošu lēmumu, kurš parādniekam ir jāpaziņo, norādot arī termiņu, kādā muitas nodokļi ir samaksājami, tādējādi tikai no brīža, kad parādnieks nav ievērojis lēmumā noteikto termiņu muitas nodokļu samaksai, muitas jomā ir aprēķināma nokavējuma nauda par papildus aprēķinātajiem muitas nodokļiem.

2012. gads

J 08.10.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-453/2012
Fizisko personu personiskā īpašuma, kas ievests, mainot dzīvesvietu uz Kopienu, lietošanas ierobežojumi

No Padomes 1983.gada 28.marta regulas (EEK) Nr.918/83 neizriet prasība, lai labumu no mantas lietošanas gūtu tikai persona, kas mantu ievedusi, bet ir pieļaujams, ka labumu var gūt arī šīs personas saime – mājsaimniecības locekļi. Ir jāievēro regulas pamatmērķis – novērst no nepamatotas aplikšanas ar nodokļiem personisko mantu, kas ievesta bez komerciāliem nolūkiem un kuru turpina izmantot ikdienā kā iepriekš. Tātad ir jāraugās uz diviem aspektiem: pirmkārt, vai manta ne īpašību, ne daudzuma ziņā neliecina par komerciāliem nolūkiem, otrkārt, vai tā faktiski (atklāti vai slēpti) netiek izmantota komerciālos nolūkos.

J 18.06.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-243/2012
Eiropas Savienības tiesību normu interpretācija

No Eiropas Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas un no vienlīdzības principa izriet prasība, ka Savienības tiesību norma, kurā tās satura un piemērošanas jomas noskaidrošanai nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, parasti visā Eiropas Savienībā ir interpretējama autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā normas kontekstu un attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi. Autonomai interpretācijai ir jābūt balstītai uz apsvērumiem, kas atbilst regulā lietotā jēdziena kopējai izpratnei dalībvalstīs. Eiropas Savienības likumdevēja nolūks, lietojot kādu terminu, nav paredzēt, ka tā nozīme ir atkarīga no katras tiesību sistēmas izpratnes par attiecīgajiem jēdzieniem, jo tas radītu regulās ietverto normu vienveidības trūkumu.

J 27.09.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-202/2012
Preču izcelsmes apliecinājumā iekļauto ziņu pareizības pārbaude; tiesību normu par soda naudu nodokļu tiesībās spēks laikā

1.Preferenciālā ievedmuitas nodokļa tarifa likmes piemērošanas gadījumā, muitas iestādei ir pienākums pierādīt to, ka eksportētājs ir sniedzis nepareizas ziņas un ka sertifikāta nepareizība ir balstīta uz šīm nepareizajām ziņām, savukārt gadījumā, ja muitas iestādei ir neiespējami izpildīt savu pierādīšanas pienākumu vienīgi no eksportētāja atkarīgas rīcības dēļ, pierādīšanas pienākums tiek pārnests uz importētāju.

2.Tā kā soda naudai nodokļu tiesībās ir kriminālsoda raksturs, tad tās piemērošanā ir izmantojami krimināltiesību principi. Pie krimināltiesību principiem cita starpā pieder noteikumi par krimināllikuma spēku laikā, kas paredz, ka likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ir atpakaļejošs spēks.

J 02.03.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-65/2012
Privātpersonas tiesības prasīt iekšējo normatīvo aktu ievērošanu

Iekšējs procedūras regulējums ir vērsts uz to, lai visas attiecīgajā lēmuma pieņemšanas procedūrā iesaistītās amatpersonas vai darbinieki rīkotos šīm personām saprotamā un vienveidīgā kārtībā. Tādējādi šāds regulējums ir pašas iestādes interese atvieglot, paātrināt, sistematizēt vai kā tamlīdzīgi ietekmēt lēmumu pieņemšanas procedūru. Šāds regulējums nevar pārkāpt ārējās tiesību normās noteiktu procesuālo kārtību un nevar noteikt procesuālus pienākumus privātpersonai. Tas nevar ietekmēt arī privātpersonas tiesību un pienākumu saturu pēc būtības, tādējādi nav atzīstamas privātpersonas tiesības prasīt iekšējā normatīvā akta, kas regulē lēmuma pieņemšanas procesuālo kārtību, piemērošanu.

2011. gads

J 02.09.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-420/2011
Regulas par Kopienas Muitas Kodeksa izveidi jēdziens „pastāvošie noteikumi”; pēcmuitošanas pārbaudes atbilstība nodokļu revīzijas (audita) pazīmēm; divkāršas – importētāja un deklarētāja – pēcmuitošanas pārbaudes nepieciešamība

1. 1992.gada 12.oktobra regulā (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas Kodeksa izveidi lietoto jēdzienu „pastāvošie noteikumi” konkretizē regulas par Kopienas Muitas Kodeksa izveidi 4.panta 23.punkts, un tas nozīmē Kopienas vai valsts noteikumus.

2. Latvijas Muitas likuma 4.panta otrā daļa un likuma „Par nodokļiem un nodevām” 20.panta 8.punkts noteic, ka muitas lietu jautājumus, muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus Latvijā administrē Valsts ieņēmumu dienests likumā „Par nodokļiem un nodevām” un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tātad pēcmuitošanas pārbaudes, lai noteiktu, vai muitas nodoklis un citi maksājumi aprēķināti, maksāti un ieskaitīti budžetā pareizi un atbilstoši normatīvajiem aktiem, atbilst nodokļu revīzijas (audita) pazīmēm.

3. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” normas, kas skar nodokļu audita veikšanu, tieši neregulē tādas situācijas, kas raksturīgas muitas jomā, kad preces importētājs ir viens nodokļu maksātājs, bet deklarētājs – cits nodokļu maksātājs. Ja ievēro situācijas atkāpes no likumā tipizētās formas, bet patur prātā audita procesa noregulējuma jēgu, tad divkārša – importētāja un deklarētāja - pārbaude formāli nav nepieciešama. Svarīgi, lai viena audita ietvaros, konstatējot, ka nodokļu maksātājs darījumu veicis ar pārstāvja starpniecību, kurš pēc likuma būtu atbildīgs par nodokļu parāda saistību nokārtošanu, tiktu ievērotas šāda pārstāvja tiesības, kādas tās ar likumu piešķirtas nodokļu maksātājam, t.i., būt informētam par pārbaudes veikšanu, pārbaudes apjomu, termiņiem un rezultātiem.

J 19.04.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-90/2011
Attaisnojuma dokumentu noformēšanas prasību neievērošanas sekas

Tas, ka kādā no attaisnojuma dokumentiem nav kāda no likuma „Par grāmatvedību” 7.pantā norādītajiem rekvizītiem, nav pamats neatzīt šo dokumentu par attaisnojuma dokumentu, ja vien attiecīgā rekvizīta trūkums nerada šaubas par iegrāmatojuma atbilstību faktiski notikušam darījumam.

J 10.02.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-55/2011
Preces izlaišana brīvā apgrozībā kā importētas preces statusa iegūšanas priekšnoteikums

Preču fiziska ievešana Latvijas teritorijā esošajā muitas noliktavā nozīmē preču ievešanu Latvijas muitas teritorijā, tomēr atbilstoši Padomes regulas Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 98.pantam procedūra glabāšanai muitas noliktavā nozīmē, ka tas ļauj muitas noliktavās glabāt ārpuskopienas preces, nepiemērojot tām ievedmuitas nodokļus un citus maksājumus vai tirdzniecības politikas pasākumus. Kā izriet no regulas 79.panta, prece iegūst Kopienas preces statusu ar tās izlaišanu brīvā apgrozībā. Tad arī šī prece kļūst par importētu preci. Ievedot preci muitas noliktavā, nepiemēro nedz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 33.panta otro daļu, nedz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta astoto daļu, jo nenotiek preces izlaišana brīvam apgrozījumam (preču imports).

2010. gads

J 22.11.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-428/2010
Dubultās sodīšanas aizlieguma principa (ne bis in idem) pārkāpums; nodokļu soda nauda un administratīvais sods

1. Nodokļu soda nauda var tikt uzskatīta par kriminālsodu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē.

2. Dubultās sodīšanas aizlieguma princips aizliedz personu apsūdzēt vai tiesāt par otru nodarījumu tiktāl, ciktāl tas izceļas no identiskiem faktiem vai faktiem, kas būtībā ir tie paši, par kuriem persona reiz jau ir sodīta.

3. Ja persona sodīta gan ar nodokļu soda naudu, gan administratīvo sodu par vienu un to pašu nodarījumu, abu sodu piemērošana ir pretēja dubultās sodīšanas nepieļaujamības principam.

J 30.12.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-9/2010
Soda naudas piemērošanas atbilstība Eiropas Savienības tiesībām

1. Padomes regulā Nr.1796/1999 nav paredzēts sods antidempinga pasākumu pārkāpuma gadījumā. Arī noteikumos par muitas nodokļiem, kurus saskaņā ar Padomes regulas Nr.1796/1999 1.panta 3.punktu piemēro antidempinga pasākumu gadījumā, sods par kļūdu tarifu klasifikācijā nav paredzēts. Savukārt, ievērojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 10.pantu, dalībvalstij ir pienākums veikt visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību piemērojamību un efektivitāti. Kaut arī tiek saglabāta rīcības brīvība attiecībā uz minēto pasākumu izvēli, dalībvalstīm ir jānodrošina, lai par Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma pārkāpumiem vajadzības gadījumā tiktu noteikts sods apstākļos, kas būtībā un attiecībā uz procedūru ir analogi tiem, kas ir piemērojami par līdzīga rakstura un nozīmības valsts tiesību pārkāpumiem, tādējādi atbilstoši nacionālajām tiesību normām piemērotā soda nauda vispārīgi nav pretrunā Eiropas Savienības tiesībās regulētajiem antidempinga pasākumiem, bet, tieši otrādi, atbilst to efektīvai īstenošanai.

2. Antidempinga nodevas kā nodokļa piemērošanas gadījumā, ir pamats piemērot soda sankcijas, kas paredzētas likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmajā daļā, tāpat kā citu nodokļu gadījumā.

J 04.11.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-5/2010
Ievedmuitas nodokļu jēdziena interpretācija Eiropas Savienībā; vienkāršotās procedūras jūras satiksmē piemērošanas robeža

1. Komisijas Regulas Nr.2454/93,ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 448.pants, kas regulē vienkāršotās procedūras jūras satiksmē, attiecas vienīgi uz vienkāršotajām procedūrām pārvadājumiem pa jūru starp dalībvalstīm Eiropas Kopienas muitas tranzīta procedūrā, tādējādi kravas saraksts nevar aizstāt eksporta formalitātes, kas izriet no Pievienošanās Eiropas Savienībai līguma.

2. Padomes Regulas Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 4.panta 10.punkts, kas skaidro terminu „Ievedmuitas nodokļi”, ir interpretējams tādējādi, ka ievedmuitas nodokļos neietilpst par preču ievešanu maksājamais pievienotās vērtības nodoklis.

2009. gads

J 02.03.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-5/2009
Par muitas teritorijas jēdzienu; par muitas procedūras – izlaišana brīvam apgrozījumam – piemērošanas pamatotību ārvalstu precēm, kuras, nešķērsojot Latvijas Republikas muitas robežu, tiek piegādātas uz Latvijas Republikā reģistrētu jūras kuģi, kas atrodas ārpus Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem

1. Ar preču pārvietošanu pāri muitas robežai jāsaprot muitas robežas šķērsošana gan preču ievešanas, gan izvešanas gadījumā.

2. Muitas procedūras – preču izlaišana brīvam apgrozījumam piemērošanas priekšnoteikums ir tas, ka ārvalstu preces tiek ievestas Latvijas Republikas muitas teritorijā, proti, tiek faktiski pārvietotas pāri Latvijas Republikas muitas robežai. Tādējādi izšķirošā nozīme ir tam, vai preces faktiski tiek pārvietotas pāri Latvijas Republikas muitas robežai (tas ir centrālais muitas lietu jautājums), nevis tam, ka preču saņēmējs ir Latvijas Republikas uzņēmums.

3. Valsts teritorija, uz kuru izplatās šīs valsts jurisdikcija, sastāv no sauszemes teritorijas un teritoriālās jūras, gaisa telpas virs tām un zemes dzīlēm zem tām. Valsts jurisdikcijai ir pakļautas arī attiecīgās valsts diplomātiskās pārstāvniecības citu valstu teritorijā un šajā valstī reģistrētie jūras un gaisa kuģi. No tā izriet, ka Latvijas Republikā reģistrētie jūras kuģi ir pakļauti Latvijas Republikas jurisdikcijai. Tomēr tas nenozīmē, ka šie kuģi ietilpst Latvijas Republikas teritorijā vai ka tie ir atzīstami par Latvijas Republikas muitas teritoriju Muitas likuma 3.panta pirmās daļas izpratnē. Likumdevējs minētajā Muitas likuma normā ir devis precīzu un izsmeļošu muitas teritorijas definīciju, kurā neietilpst jūras kuģi, kas reģistrēti Latvijas Republikā. Šīs tiesību normas paplašināta tulkošana būtu pretrunā ar tiesiskās noteiktības principu, atbilstoši kuram tiesību normai ar pietiekošu skaidrību jānosaka tiesiskās sekas, ar kurām personai jārēķinās. Jūras kuģa ietveršana muitas teritorijā būtu pretrunā arī ar tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu.

4. Muitas nodokļa mērķis ir aizsargāt valsts iekšējo tirgu. Iekšējā tirgus aizsardzība ir svarīgākā no muitas funkcijām un viens no galvenajiem muitas politikas mērķiem. Pie šīs muitas funkcijas piederīgas visas darbības, ar kuru palīdzību tiek veikta uzņēmēju, patērētāju un visas valsts ekonomiskā aizsardzība. Tā, ja Latvijas Republikas muitas teritorijā tiek ievestas ārvalstu preces, ir jāveic muitas procedūra – izlaišana brīvam apgrozījumam –, par ko tiek iekasēti muitas maksājumi. Kad minētās preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā, tās iegūst Latvijas preču statusu. Savukārt, ja ārvalstu preces netiek ievestas Latvijas Republikas muitas teritorijā, proti, tās nešķērso Latvijas Republikas muitas robežu, valsts iekšējais tirgus netiek aizskarts.

2007. gads

J 10.05.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-162/2007
Muitas brokera atbildība par muitas iestādē iesniegtajā deklarācijā norādīto ziņu pareizību

1. Izvērtējot lēmumu, kas pieņemts, pirms Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Kopienu tiesas judikatūru var izmantot Latvijas nacionālo tiesību normu interpretācijā.

2. Eiropas Kopienu Tiesas praksē atzīts, ka deklarētājs nav atbildīgs par muitas iestādē iesniegtajā deklarācijā norādīto ziņu pareizību tikai īpašos apstākļos, kas pēc sava rakstura pielīdzināmi nepārvaramas varas apstākļiem. Proti, šie apstākļi ir tādi, kas ir ārpus importētāja vai eksportētāja ietekmes un nevar tikt konstatēti, pieliekot vislielākās pūles un rūpību.

3. Muitas brokeris, ņemot vērā tā funkcijas, pēc savas būtības ir atbildīgs arī par muitai iesniegto dokumentu patiesumu. Lai brokeri atbrīvotu no atbildības, pārkāpuma iemesliem jābūt nepārvaramiem un tādiem, kurus attiecīgajai personai objektīvi nebija iespējams novērst. Ja muitas brokeris, aizpildot muitas iestādē iesniedzamo deklarāciju, ir paļāvies uz preču izcelsmes sertifikātiem, šo sertifikātu nederīgums nav uzskatāms par nepārvaramai varai pielīdzināmu apstākli.

J 27.03.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-90/2007
Pēc VID muitas iestāžu iniciatīvas sniegtam preces identifikācijas atzinumam (par preču paraugu atbilstību konkrētiem Latvijas kombinētās nomenklatūras (LKN) kodiem) nepiemīt galīgā noregulējuma raksturs, līdz ar to tas nav atsevišķi pārsūdzams administratīvā procesa kārtībā

1. Viena no administratīvā akta un faktiskās rīcības pamatpazīmēm ir galīgā noregulējuma raksturs – proti, par administratīvajiem aktiem nav uzskatāmi starplēmumi un starpdarbības (procesuāla rakstura lēmums vai rīcība).

2. Pēc VID muitas iestāžu iniciatīvas sniegtam preces identifikācijas atzinumam (par preču paraugu atbilstību konkrētiem Latvijas kombinētās nomenklatūras (LKN) kodiem) nepiemīt galīgā noregulējuma raksturs. Proti, šāds atzinums pats par sevi nerada tiešas tiesiskās sekas, bet gan ir tikai starpdarbība – konkrētās muitas procedūras ietvaros veikts apstākļu konstatējums, kas var būt par pamatu galīga rakstura lēmumiem – lēmumam par administratīvā soda piemērošanu par preču nepareizu deklarēšanu vai lēmumam par muitas vērtības labošanu un, iespējams, soda naudas piemērošanu.

3. VID muitas iestāžu preču identifikācijas atzinums, ja tas sniegts pēc privātpersonas lūguma ar mērķi, lai privātpersona varētu attiecīgi pareizi veikt muitas procedūru un maksāt nodokļus, savukārt ir uzskatāms par konstatējošo administratīvo aktu, jo tas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.597 „Kārtība, kādā izsniedzams atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam” ir saistošs gan personai, kas atzinumu pieprasījusi, gan iestādei.

2006. gads

J 28.02.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-61/2006
Par humānās palīdzības kravā esošo priekšmetu atbrīvošanu no muitas nodokļa un vieglo automobili kā ar akcīzes nodokli apliekamu priekšmetu

1. Atbilstoši juridiskās obstrukcijas aizlieguma principam, ja likums paredz privātpersonai labvēlīgu regulējumu, kura piemērošanai būtu jābūt izdotiem Ministru kabineta noteikumiem, tas vien, ka Ministru kabinets šādus noteikumus nav izdevis, nevar būt par pamatu iestādei un tiesai atteikt piemērot likumā noteikto regulējumu.

2. Likuma „Par akcīzes nodokli” 4.panta norma, kas nosaka izņēmumus no ar akcīzes nodokli apliekamajiem objektiem, uzskatāma par speciālo normu iepretim vispārīgajai – likuma 3. pantā ietvertajai normai. Līdz ar to likumdevējs ir noteicis, ka, kaut arī vieglais automobilis principā atzīstams par priekšmetu, kas apliekams ar akcīzes nodokli, tomēr var būt gadījumi, kad automobiļi ar šo nodokli aplikti netiek. Vieglais automobilis, kas ievests kā humānās palīdzības sūtījums, ir atbrīvots no muitas nodokļa samaksas.

2005. gads

J 08.02.2005. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-20/2005
Par preču muitas vērtības noteikšanu

Konstatējot nepatiesus vai kļūdainus preču kodus muitas deklarācijā un nosakot preču muitas vērtību pēc muitas rīcībā esošās informācijas, jāpamato gan noteiktā muitas vērtība, gan neiespējamība piemērot citas muitas vērtības noteikšanas metodes.

J 14.01.2005. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-4/2005
Par soda naudu nodokļu bāzes samazināšanas gadījumā

Soda naudas mērķis ir panākt, lai nodokļu maksātājs pildītu savus pienākumus nodokļu jomā, kā arī sodīt pārkāpējus. Ja nodokļu maksātājs nodokļu likumu nav pārkāpis ar nodomu vai aiz neuzmanības, soda naudas uzlikšana nesasniedz nevienu no minētajiem mērķiem