Otrā apakšnodaļa. LĪGUMSODS (1716.-1724.1 pants)

Drukas versija

2017. gads

J 28.02.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-120/2017
Taisnīguma un samērīguma princips līgumsoda samazināšanā

Kaut arī Civillikums neaizliedz līgumsoda izteikšanu procentuālā izteiksmē (Civillikuma 1716.pants), ir jābūt saprātīgām robežām, kuru noteikšana attiecīgos ekstremālos gadījumos kļūst par tiesas kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma un samērīguma principu. Soda samērīguma princips atzīstams par vispārēju principu tiesiskajās attiecībās ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu. Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem pēc puses lūguma var samazināt līgumsodu, ja tas ir pārmērīgs.

2016. gads

2015. gads

J 17.09.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-127/2015
Līgumsoda samērīgums un taisnīgums zaudējumu atlīdzināšanas līgumā kriminālprocesa izlīguma noslēgšanai

Konkrētajos apstākļos Atlīdzības maksājuma līgumā kriminālprocesa izlīguma noslēgšanai pielīgtā līgumsoda izteikti sodošais raksturs ir attaisnojams, jo tas nav vērtējams atrauti no vēlāk pušu starpā panāktā izlīguma kriminālprocesā, no kura nepārprotami izriet, ka cietušā apliecinājums par pretenziju neesamību pret apsūdzēto, kas savukārt bija absolūti nepieciešams priekšnoteikums kriminālprocesa izbeigšanai, izriet no viņa tiesiskas paļaušanās uz līgumā ietverto noteikumu respektēšanu un izpildi.

J 21.09.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-98/2015
Procentu par kapitāla lietošanu un procentos izteikta līgumsoda nošķiršana un tiesiskais regulējums

Līgumsods ir uzskatāms par saistību tiesību pastiprinājuma veidu, kas iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi, turpretim procenti ir atlīdzība par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu, kuru galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci.

Civillikums šiem diviem tiesību institūtiem paredz atšķirīgu regulējumu.

Civillikuma 1843.pantā ietvertais regulējums (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) nepārprotami attiecināms vienīgi uz procentu maksājumiem, nevis līgumsodu. Tas nozīmē, ka parāda atmaksai saņemtie maksājumi vispirms jāieskaita procentos un atlikusī summa jāizlieto pamatparāda dzēšanai.

2012. gads

J 17.10.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-574/2012
Trata (pārvedu vekselis) un saistību pastiprināšana

Tratas izmantošana par saistību pastiprinājumu, lai tādā veidā nodrošinātu kauzālas saistības izpildi, ir pretrunā vekseļa būtībai, kuru izteic beznosacījuma solījums (uzdevums) maksāt noteiktu naudas summu.

Tratā nav iekļaujams arī līgumsods kā vekseļa devēja saistību pastiprinājums, jo šāds institūts vekselim kā vērtspapīram Vekseļu likumā nav paredzēts. Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam līgumsodu var pievienot katram līgumam, bet vekselis pēc savas būtības nevar tikt pielīdzināts saistību tiesību līgumam.

J 18.04.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-126/2012
Līguma atcelšanas intereses zuduma dēļ pamatojums

Prasot atcelt līgumu sakarā ar intereses zudumu, prasītājam jāpierāda gan apstākļi, kuru dēļ viņš vairs nevēlas saņemt izpildījumu, gan intereses zuduma objektīva saistība ar nokavējumu (Civillikuma 1663.pants).

2009. gads

J 16.12.2009. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-138/2009
Par šķīrējtiesā nodota civiltiesiska strīda izskatīšanu, ar kuru tiek aizskartas tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece

Laulāto vienošanās par līgumsoda noteikšanu, ja tā saistīta ar nepilngadīga bērna aprūpes pienākumu pildīšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 487.panta pirmās daļas 1.punktam nevar tikt nodota izlemšanai šķīrējtiesā.

J 28.10.2009. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-99/2009
Par atteikuma pamatu izdot izpildu rakstu šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanai

Šķīrējtiesai spriedumā jāizvērtē un jāmotivē līgumsoda samērīgums atbilstoši Civilprocesa likuma 530.panta otrās daļas 5.punkta prasībām par sprieduma motivēšanu.

2008. gads

J 14.05.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-212/2008
Par līgumsoda samazināšanas tiesisko pamatu

1.Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Gadījumos, kad no lietas apstākļiem secināms, ka līgumsods pēc tā apmēra, salīdzinot ar iespējamajiem pārkāpuma izraisītajiem zaudējumiem, veic galvenokārt sodīšanas funkciju, tā piemērošana vērtējama atbilstoši vispārējiem sodīšanas rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanas principiem, tostarp soda samērīguma un taisnīguma principiem. Vispārējie tiesību principi ir no tiesiskas valsts principa izrietošas vispārpieņemtas pamatnostādnes, galvenie noteikumi, uz kuriem attiecīgā tiesiskā sistēma vai nozare balstās. Vispārējie tiesību principi ir Eiropas Savienības nerakstītās primārās tiesības.

Sakarā ar likuma tieša norādījuma neesamību jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem.

2.Ar līguma atcelšanu zūd pamats turpmāk piemērot tajā paredzēto līgumsodu, taču tas neizslēdz tiesības prasīt jau uzkrājušos līgumsodu.

3.Eiropas Padomes rezolūcijā esošās rekomendācijas nav tieši piemērojamas kā pamatojums strīdu izšķiršanā, tomēr atbilstoši likumam „Par Eiropas Padomes statūtiem” Latvijas valstij jārespektē ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Eiropas Padomes dokumenti un jāpiedalās tās mērķu īstenošanā. Eiropas Padomes rezolūcija „Par soda klauzulu civiltiesībās” kā palīgavots tiesību principu un līgumsoda kā tiesību institūta izpratnei izmantojama atbilstoši tām koncepcijām, kas valstu sadarbības rezultātā ir guvušas starptautisku atzīšanu, objektivizējoties norādītajā dokumentā.

2007. gads

J 28.02.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-89/2007
Judikatūra kā sekundārs tiesību avots

Tiesu prakse un tiesas spriedums citā lietā nevar būt patstāvīgs pamats strīda izšķiršanai, bet kā sekundārs tiesību avots izmantojams tikai sprieduma argumentācijā attiecībā uz noteiktas tiesību normas piemērošanu. Nav pieļaujama atsauce uz konkrētu lietu kā tiesu praksi, neatklājot iepriekšējā tiesas spriedumā izvirzītos argumentus un nenorādot, kā konkrētā lieta sasaucas ar iepriekšējā lietā pastāvējušajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas ļauj tiesai izdarīt secinājumu par atbilstošu strīda risinājumu izskatāmajā lietā (Civilprocesa likuma 5.panta sestā daļa).

2006. gads

J 17.05.2006. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-351/2006
Par maksu procentu veidā, kas noteikta par saistības neizpildīšanu vai nepienācīgu tās izpildīšanu

Nokavējuma procenti ir maksa par naudas vai cita kapitāla lietojumu pēc tam, kad iestājies maksājuma pienākums, kas nav sajaucams ar līgumsodu, ko puse apņēmusies ciest līguma pienācīgas neizpildes gadījumā (Civillikuma 1753.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1754.pantu procentiem par nokavējumu vienmēr nepieciešams galvenais parāds. Tāpēc noskaidrojams, vai tad, kad atbildētājam tika pieteikta pretenzija, galvenais parāds bija vai nebija dzēsts.

2005. gads

J 05.10.2005. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-605/2005
Par pierādījumu novērtēšanu (Civilprocesa likuma 97.pants)