Pirmā nodaļa. TIESISKI DARĪJUMI VISPĀR (1403. – 1510.pants)

Drukas versija

2019. gads

J 30.05.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-178/2019
Klusējot pieņemta mantojuma pieņemšanas sekas

Par bezmantinieka mantu nevar atzīt mantu, kura atrodas mantot aicinātā faktiskā valdījumā, ja mantinieks uzaicinājumā noteiktajā termiņā vai gada laikā no mantojuma atklāšanās to ir pieņēmis [Civillikuma 694.pants]. Ja mantojuma atstājējam ir mantinieks, kas mantojumu pieņēmis (nav atteicies no mantojuma), neiestājas Civillikuma 416.pantā noteiktie apstākļi un nav taisāms notariāls akts par mantojuma lietas izbeigšanu un mantojamās mantas atzīšanu par bezmantinieka mantu. Mantinieka gribas izteikumam pieņemt vai atraidīt mantojumu ir neatgriezeniskas sekas.

J 15.03.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-61/2019
Prasība par advokātam dotā uzdevuma izpildi

Līdzīgi kā lietās par saistības, kas nodota bezstrīdus piespiedu izpildei, apstrīdēšanu, arī lietās par zvērinātu advokātu rēķina apstrīdēšanu prasījums faktiski ir vērsts nevis uz izpildu dokumenta spēkā neesamības atzīšanu, bet uz atbrīvošanu no saistībām pēc attiecīgā rēķina pilnīgi vai kādā daļā, jo advokāta rēķina spēkā esamību nodrošina tam piešķirtais izpildu dokumenta spēks. Tāpēc, izskatot prasību, kurā klients lūdzis atzīt par spēkā neesošiem advokāta izrakstītos rēķinus, tiesai jānoskaidro, vai prasītāja ieskatā advokāts vispār nav veicis darbu, vai arī to veicis daļēji.

2018. gads

J 28.12.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-217/2018
Licences maksas metodes izmantošana mantiskā kaitējuma aprēķināšanai kolektīvi pārvaldītu autortiesību vai blakustiesību aizskāruma gadījumā

1. Gadījumā, kad autortiesību pārkāpējs bez atļaujas izmanto kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvētos autortiesību subjektu darbus, lai gan šīs organizācijas izsniegtas licences ir brīvi pieejamas, licences maksas lielums parasti nosakāms atbilstoši šīs organizācijas iepriekš noteiktajām un faktiski piemērotajām atlīdzības likmēm (tarifam).

Ja tarifs ir noteikts jau pirms pārkāpuma izdarīšanas (vai noteikts vēlāk ar pārkāpumu nesaistītu iemeslu dēļ) un tarifs ticis piemērots, lai noteiktu maksājamo atlīdzību attiecībās ar likumīgiem darbu izmantotājiem, pārkāpēja ieruna par tarifa neatbilstību taisnīgas atlīdzības kritērijiem nav ņemama vērā.

2. Gadījumā, kad attiecībā uz konkrēto izmantojumu kolektīvā pārvaldījuma organizācija nav apstiprinājusi un publiskojusi atlīdzības likmes (tarifu), kolektīvā pārvaldījuma organizācija var lūgt ar vai bez izmaiņām piemērot tarifu par līdzīgu izmantojumu.

Šādā gadījumā, ja ir atbilstoša ieruna no tiesību pārkāpēja puses, tiesai jāpārbauda, vai kolektīvā pārvaldījuma organizācijas norādītais tarifs, ko tā ir piemērojusi, aprēķinot zaudējumus pēc licences maksas metodes, ir tarifs par tādu izmantojumu, kas pēc sava veida un darbu izmantošanas intensitātes pazīmēm ir visvairāk un pietiekami līdzīgs strīdus izmantojuma atbilstošajām pazīmēm.

Ja zaudējumu atlīdzības apmērs tiek noteikts, piemērojot kolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktu tarifu par līdzīgu izmantojumu, tad autortiesību pārkāpējs var celt ierunu par attiecīgās līdzības nepietiekamību, bet par tarifa neatbilstību taisnīgas atlīdzības noteikšanas kritērijiem – tikai tādā pašā gadījumā, kā piemērojot konkrētajam izmantojumam tieši noteiktu tarifu.

J 28.12.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-217/2018
Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvības prezumpcija

Ja autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesību individuālā pārvaldījuma īstenošana nav iespējama vai ir apgrūtināta, kā arī nebūtu pamatoti sagaidīt, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācija varēs pierādīt precīzu tās pārstāvēto tiesību subjektu darbu vai blakustiesību objektu izmantojuma apjomu, ir pieņemams, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kura pārstāv ļoti plašu attiecīgā Latvijas un pasaules repertuāra daļu, ir tiesīga pārstāvēt attiecīgās tiesības uz visiem darbiem vai blakustiesību objektiem, kuri tikuši izmantoti.

Šo prezumpciju darbu vai blakustiesību objektu izmantotājs var apgāzt, ja viņš pierāda, ka ir izmantojis darbus vai blakustiesību objektus, kurus nepārstāv attiecīgā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, tādā apjomā, kas rada pamatotas šaubas par kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvētā repertuāra izmantojuma ļoti plašo raksturu. Tāpat šo prezumpciju var apgāzt, pierādot, ka nav izpildījies kāds no pārējiem tās piemērošanas priekšnoteikumiem.

J 28.09.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-207/2018
Līdzpārdošanas tiesības sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku līgumā

Kapitāla daļu līdzpārdošanas tiesību pielīgšana sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku līgumā pati par sevi nav ar likumu aizliegta darbība, ciktāl līdzējiem nav bijis mērķis apiet likumu jeb veicināt kaut ko negodīgu, un nav uzskatāma par pirmpirkuma tiesību pārkāpumu.

J 15.03.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-29/2018
Lietas apstākļu vērtēšana, kad kasācijas instances tiesa atcēlusi zemākās instances tiesas spriedumu

Ja kasācijas instances tiesa atcēlusi spriedumu uz tā pamata, ka nav pienācīgi izvērtēti lietas apstākļi, tad tas nenozīmē, ka, skatot lietu atkārtoti, jāvērtē tikai tie apstākļi, kuri netika izvērtēti atceltajā spriedumā un ka nākamajam spriedumam ir jābūt ar pretēju iznākumu. Apstākļi joprojām jāvērtē visi un loģiskā kopsakarā, un tikai no tā var izrietēt secinājumi par vienas vai otras puses pozīcijas pamatotību.

J 19.02.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2018
Simulatīva un fiktīva darījuma nošķiršana

Par simulatīvu kvalificējams tāds darījums, aiz kura apslēpts cits – līdzēju patiesi gribētais un likumā regulētais - līguma tips (Civillikuma 1439. pants). Šis gribētais līgums paliek spēkā, ja vien tas nav noslēgts ar mērķi pievilt trešo personu vai apiet likumu. Ja tādu simulatīvu darījumu, kas neskar trešo personu intereses, līdzēji noslēguši, brīvi izteicot savu gribu, tad nav iedomājama tāda situācija, kad šāds darījums varētu tikt atzīts par spēkā neesošu pēc vienas saistītās puses prasījuma.

Turpretī šķietama jeb fiktīva darījuma gadījumā griba izteikta tikai izskata pēc, tad tai nav nekādu tiesisku seku, izņemot trešās personas prettiesīga maldinājuma gadījumus (Civillikuma 1438.pants). Līdz ar to, ja griba izteikta izskata pēc, kas nozīmē, ka gribas faktiski nav, tad šādas gribas trūkums nevar radīt tiesiskas sekas, tāpēc šķietams darījums ir nederīgs jeb absolūti spēkā neesošs no noslēgšanas brīža.

2017. gads

J 04.07.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-243/2017
Apdrošināšanas līguma noteikumu iztulkojums līguma saistību neizpildes vērtēšanā

Strīdā par to, vai apdrošinājuma ņēmējs ir izpildījis savas līgumiskās saistības pret apdrošinātāju, apdrošināšanas līguma noteikumi iztulkojami atbilstoši Civillikuma 1508.pantam, proti, strīdus saistībai piemērojot to iztulkojumu, kurš vismazāk saista apdrošināšanas ņēmēju, ņemot vērā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 2.1 daļā noteikto, ka neskaidri un neprecīzi līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam. Apdrošinātājam kā profesionālam apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējam ir visas iespējas noteikt precīzākus apdrošināšanas līguma noteikumus.
Tiesas procesā strīdā par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību nav pieļaujama apdrošinātāja atsaukšanās uz apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikuma pamatojumā nenorādītiem argumentiem.

J 24.08.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-211/2017
Tiesas pilnvaras noteikt līgumu slēgšanas brīvības robežas

Tiesai ir jāiejaucas līgumslēdzēju pušu privātautonomijā, piemēram, situācijās, kad, balstoties uz risināmā strīda apstākļu izvērtējumu, tiek konstatēts, ka darījuma priekšmets ir Civillikuma 1415.pantā norādītām pazīmēm pretēja rīcība. Turklāt, lai darījumu atzītu par spēkā neesošu Civillikuma 1415. vai 1592.panta izpratnē, juridiska nozīme piešķirama objektīviem kritērijiem, nevis kāda līdzēja subjektīviem priekšstatiem par darījuma saturu un mērķi.

J 26.05.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-166/2017
Līdztiesības un sacīkstes principa ievērošana

Tiesai jānodrošina pusēm vienādas iespējas īstenot procesuālos līdzekļus savu tiesību aizsardzībai, tostarp, jādod vērtējums pēc būtības lietas dalībnieka iebildumiem par darījuma spēkā neesību uz likuma pamata (Civillikuma 1405.p.) arī tad, ja nav celta šāda pretprasība.

2016. gads

J 29.02.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-48/2016
Mantinieka īpašuma tiesību atpakaļejošais spēks

Konstatējot īpašuma tiesības esamību personai, būtiska nozīme ir tam, kādā ceļā nekustamais īpašums ir iegūts, proti, vai tas ir mantots, – atbilstoši Civillikuma 388.pantam mantotspējai jāpastāv mantojuma atklāšanās dienā (655.pants) un jāturpinās līdz mantojuma pieņemšanai (687.pants), vai arī par tā iegūšanu ir noslēgts darījums vai izdots administratīvais akts. Pirmajā gadījumā persona iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu jau ar mantojuma atklāšanos (pie nosacījuma, ka mantinieks pieņēmis mantojumu likumā noteiktajā kārtībā), bet otrajā – ar ieguvēja un tā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemesgrāmatā. Mantojuma pieņemšanai ir atpakaļejošs spēks uz mantojuma atklāšanās momentu: pieņemtais mantojums tiek atzīts par mantiniekam piederošu no mantojuma atklāšanās laika.

Tā kā mantinieks iegūst īpašuma tiesības ar mantojuma atklāšanas momentu, tad no tā brīža uz viņu pāriet arī bijušā īpašnieka kā izīrētāja tiesības un pienākumi, proti, ne tikai pienākums izīrēt īrniekam attiecīgo dzīvokli, bet arī saņemt par to no viņa samaksu un vērsties tiesā ar prasījumiem, ja īrnieks īres līgumā pielīgtās saistības pildījis nepienācīgi.

2015. gads

2014. gads

J 23.09.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-2376/2014
Paškontrahēšanās darba līgumos un Civillikuma 1415.panta piemērošana

Darba likums nesatur noteikumus par pamatiem darba līguma atzīšanai par spēkā neesošu, tādēļ šajā jautājumā tiesību normu kolīzija starp Darba likumu un Civillikumu nepastāv un nav formālu šķēršļu Civillikuma 1415.panta noteikumu piemērošanai.

Par neatļautu darbību Civillikuma 1415.panta izpratnē var tikt uzskatīta algas palielināšana pašam sev, ja tiek konstatēts prettiesisks darījuma motīvs jeb darījuma subjektīvais mērķis, vai ja tā notikusi, pārkāpjot likumu, piemēram, pārkāpjot pilnvarnieka likumisko pienākumu izpildīt viņam doto uzdevumu ar lielāko rūpību (Civillikuma 2295.pants); turklāt šādā gadījumā nav nozīmes apstāklim, ka algas palielināšana pati par sevi nav prettiesiska vai formāli ietilpst pilnvarojumā.

Ne vien par likuma, bet arī par labu tikumu pārkāpumu Civillikuma 1415.panta izpratnē uzskatāma svešas mantas pārvaldnieka rīcība ar viņam uzticēto mantu tikai savās interesēs pretēji mantas īpašnieka interesēm.

Paškontrahēšanās gadījumā līdzējs vienā savā tiesiskajā statusā (kā darbinieks) nevar atsaukties uz tādu apstākļu nezināšanu, kurus viņš zināja vai kurus viņam vajadzēja zināt savā otrajā statusā (kā otra līdzēja pilnvarnieks).

Fiziskā persona, kura darījumā ar savu pilnvarotāju ir paškontrahējusies savās interesēs un par sliktu savam pilnvarotājam, nevar tikt uzskatīta par labticīgu trešo personu attiecībā pret savu pilnvarotāju konkrētā darījuma ietvaros un tādēļ nebauda likuma aizsardzību šajās tiesiskajās attiecībās ne kā trešā persona, ne arī kā darbinieks.

2013. gads

J 18.01.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-344/2013
Vekseļa jēdzienam neatbilstošs vekselis

Vekseļu likuma normas nav piemērojamas attiecībā uz dokumentu, kas gan nosaukts par vekseli, bet kura samaksa ar pušu vienošanos padarīta atkarīga no citas saistības nepildīšanas, tādējādi piešķirot vekselim līgumsoda funkciju.

2012. gads

J 17.10.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-574/2012
Trata (pārvedu vekselis) un saistību pastiprināšana

Tratas izmantošana par saistību pastiprinājumu, lai tādā veidā nodrošinātu kauzālas saistības izpildi, ir pretrunā vekseļa būtībai, kuru izteic beznosacījuma solījums (uzdevums) maksāt noteiktu naudas summu.

Tratā nav iekļaujams arī līgumsods kā vekseļa devēja saistību pastiprinājums, jo šāds institūts vekselim kā vērtspapīram Vekseļu likumā nav paredzēts. Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam līgumsodu var pievienot katram līgumam, bet vekselis pēc savas būtības nevar tikt pielīdzināts saistību tiesību līgumam.

J 14.09.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-497/2012
Cesijas ierobežojumi un to neievērošanas tiesiskās sekas cesionāra prasījuma par maiņas līguma atzīšanu par pirkuma līgumu izskatīšanā

Prasījums par maiņas līguma atzīšanu par pirkuma līgumu gribas defektu dēļ un attiecīgi nesamaksātās pirkuma maksas piedziņu Civillikuma 1799.pantā noteikto ierobežojumu dēļ nav cedējams, jo ar cesiju netiek radīta jauna saistība un tādēļ tās saturs nevar tikt pilnīgi pārgrozīts. Šāds prasījums (maiņas līguma atzīšana par pirkuma līgumu) ir ar personisku raksturu un tieši saistīts ar maiņas darījuma dalībnieku personām, jo simulatīvos darījumos (Civillikuma 1439.pants) izpaužas apzināta gribas izpausmes nesakritība ar līdzēju patieso gribu. Turklāt cesionārs neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības nekā bijušas cedentam (Civillikuma 1806.pants).

Jaunajam kreditoram (cesionāram) nav prasības tiesības par maiņas līguma atzīšanu par pirkuma līgumu gribas defektu dēļ, jo cesija netiek pieļauta, ja saistība attiecībā pret cesionāru nav izpildāma bez tās satura izmaiņām.

J 25.04.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-257/2012
Labticīga ķīlas ieguvēja aizsardzība absolūti spēkā neesoša atsavinājuma darījuma gadījumā

Saskaņā ar Civillikuma 1312.panta pirmās daļas 2.punktu, ja ķīlas ņēmējs, saņemot lietu ķīlā, nezināja par to, ka ķīlas devēja tiesības uz lietu ir aprobežotas ar nosacījumu vai tās var tikt atceltas, viņš tiek atzīts par labticīgu ieguvēju un viņa ķīlas tiesības saglabājas, neskatoties uz ķīlas devēja īpašuma tiesību izbeigšanos uz lietu. Tādējādi likums nepārprotami dara ķīlas ņēmēja labticību atkarīgu no viņa zināšanas par darījumu, uz kura pamata ķīlas devējam pieder ieķīlātā lieta.

J 18.04.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-176/2012
Notariāla akta patiesīguma apstrīdēšanas kārtība

Neceļot atsevišķu prasību, publiskā aktā norādīto nevar apgāzt ne ar liecinieku liecībām, ne ar privātā kārtā taisītu dokumentu.

J 25.01.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-40/2012
Nomas līguma atcelšana, ja nomātā telpa tiek lietota pretēji nomas līgumā noteiktajam mērķim

Nomnieks ir tiesīgs iznomāto telpu lietot tikai tādam mērķim, kāds bijis domāts, to iznomājot, ņemot vērā ne tikai iznomātās telpas saimniecisko uzdevumu, bet arī nomas līgumā pielīgto nolūku.

J 25.01.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-24/2012
Dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas privatizācijas secība; uz īres līguma pamata izīrētas vasarnīcas, kas iekļauta neapdzīvojamo telpu fondā, tiesiskais statuss

Priekšrocības uz dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas privatizāciju ir personām, kurām ir spēkā esošs dzīvojamās telpas īres līgums. Ja šāds līgums nav noslēgts, dzīvokļa vai viendzīvokļa māja publiski piedāvājama privatizēt atklātā izsolē.

Apstāklis, ka starp pašvaldību un fizisku personu noslēgts „īres līgums” par neapdzīvojamu telpu (vasarnīcu) un persona šo neapdzīvojamo telpu izmanto dzīvošanai, nedod pamatu atzīt tās par īres tiesiskajām attiecībām. Līdz ar to persona nevar baudīt tās priekšrocības privatizācijas secībā, kas noteiktas likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 13.pantā, bet var piedalīties publiskā izsolē tāpat kā citas personas atbilstoši 15.panta noteikumiem.

J 25.01.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-11/2012
Maiņas darījuma kvalifikācija, atzīstot vienošanos par simulatīvu, noslēgtu ar mērķi apiet pirmpirkuma tiesības

Maiņas līguma būtiska sastāvdaļa ir maiņas priekšmets (lieta vai tiesība), kuru katram līdzējam ir pienākums nodot (piešķirt tiesības uz to) otram līdzējam, pretī saņemot ekvivalentu, kas nevar būt nauda. Pakalpojums pēc savas būtības nav nedz ķermeniska, nedz arī bezķermeniska lieta. Līdz ar to pakalpojums nav uzskatāms par lietu Civillikuma izpratnē. To kā darbību nevar uzskatīt arī par prasījumu vai citu līdzējam piederošu tiesību, kas ietilpst viņa mantas sastāvā.

Kvalificējot vienošanās, kas nosaukta par maiņas līgumu, juridisko dabu, jāvērtē līguma saturu darījumu dalībnieku gribas izteikuma aspektā, t.i., jāapsver, kādu tiesisko attiecību nodibināšanu un kādu seku iestāšanos līdzēji patiesībā ar šo darījumu vēlējušies, nevis jāvadās vienīgi no līguma tekstā iekļautā formulējuma.

J 01.02.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-10/2012
Atsavinājuma līguma spēkā esamības ietekme uz īpašuma tiesību pāreju ieguvējam

Atzīstot par spēkā neesošu nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, zūd arī īpašuma nostiprinājuma tiesiskais pamats.

J 25.04.2012. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-1/2012 un senatoru Kalvja Torgāna, Mārītes Zāģeres, Ināras Gardas, Skaidrītes Lodziņas, Andas Vītolas atsevišķās domas (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Prasījums pret VID par pārmaksātā nodokļa atmaksu kā komercķīlas priekšmets

Nodokļu maksātāja publiski tiesisko prasījumu par pārmaksātā nodokļa samaksu pret nodokļu administrāciju nevar nodot citai personai un tāpēc saskaņā ar Civillikuma 1294.panta noteikumiem tas nevar būt par komercķīlas priekšmetu.

2011. gads

J 22.02.2011. Senāta Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-538/2011
Par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību; par izlīgumu kasācijas instances tiesā

1. Ja kasācijas sūdzība formāli atbilst Civilprocesa likuma 450.- 454.panta prasībām, senatoru kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā, ja vien nav konstatējams Civilprocesa likuma 452.panta trešās daļas noteikumu pārkāpums.

Senāts kasācijas kārtībā vērtē jautājumu par kasācijas sūdzības atbilstību pieņemamības kritērijiem un kasācijas tiesvedības ierosināšanu un lemj par apelācijas instances tiesas sprieduma likumību un pamatotību.

Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā

un tiesvedības process lietā beidzas. Tas nozīmē, ka jebkādu ar šo procesu saistīto papildu jautājumu izskatīšana, kas varētu ietekmēt tiesas sprieduma spēku, izņemot lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, vairs nav iespējama.

2. Civilprocesa likuma 164.panta septītajā daļā noteikts: iekams lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, ir iespējams (..) noslēgt izlīgumu (..). Minētā likuma norma attiecas gan uz tiesvedību pirmās instances tiesā, gan atbilstoši Civilprocesa likuma 428.panta otrajai daļai – uz apelācijas instances tiesu. To apstiprina arī Civilprocesa likuma 223.panta 5.punkts un 440.pants, kas paredz tiesvedības izbeigšanu gadījumā, ja tiesa izlīgumu ir apstiprinājusi. Lai gan Civilprocesa likuma 226.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka izlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā, patiesībā tas ir pieļaujams tajās procesa stadijās, kad vēl nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Izlīgums kasācijas instances tiesā, vadoties pēc kasācijas instances tiesas uzdevumiem un kompetences, nav iespējams.

J 14.12.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-427/2011
Piekrišana īres līguma noteikumu grozīšanai ar konkludentām darbībām; tiesas pienākums vērtēt īres līguma noteikumu atbilstību Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām

1. Īres maksas paaugstinātā apmērā samaksa kvalificējama kā īrnieka piekrišana īres līguma grozīšanai. Tādējādi, ja līguma dalībnieks piekritis līguma noteikumiem (to grozīšanai), tad viņš nevar bez jebkāda pamatota iemesla savu piekrišanu (apstiprinājumu) atsaukt, jo šāda rīcība būtu pretrunā ar civiltiesisko attiecību stabilitātes principu.

2. Tiesas pienākums izvērtēt īres līguma grozījumu atbilstību Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5.pantā paredzētajiem kritērijiem rodas tad, ja pieteikts attiecīgs pret izīrētājiem kā līguma dalībniekiem un minēto grozījumu iniciatoriem vērsts prasījums vai celti iebildumi ierunu veidā.

J 27.04.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-131/2011
Par kolīziju normām

1. Izšķirot jautājumu par ārvalsts likumu piemērošanu, tiesai vispirms ir nepieciešams noteikt izskatāmās prasības priekšmetu.

2. Tiesa nedrīkstēja interpretēt ārvalsts likumu ar Civillikuma 1415.panta palīdzību, jo tas ir pretrunā ar valsts tiesību sistēmas integritāti un suverenitāti.

J 27.04.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-86/2011
Par izņēmumu no galvojuma akcesoritātes principa

Galvojuma akcesoritātes princips nav absolūts un tādos gadījumos, kad galvojuma kā papildu saistības daba nonāk pretrunā ar galvojuma mērķi, ir pieļaujami izņēmumi no tā.

Galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāktu finansiālās grūtībās. Līdz ar to galvinieka atbildības pienākums kreditoram par tāda parādnieka, kurš nonācis maksātnespējas situācijā, saistībām tieši atbilst galvojuma mērķim. Turpretī galvinieka atsvabināšana no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistībām tikai tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais stāvoklis to novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar galvojuma mērķi.

Minētais ir pamats tam, lai galvojuma mērķim piešķirtu prioritāti pār galvojuma akcesoritāti, kā rezultātā gadījumā, kad galvenais parādnieks – komercsabiedrība – izbeidzas (tā tiek izslēgta no komercreģistra, izbeidzot maksātnespējas procesu), galvojums no papildu saistības pārtop par patstāvīgu saistību, vienlaikus arī kreditora prasījums pret galvinieku no galvenajam prasījumam piederīga prasījuma kļūst par patstāvīgu.

J 12.01.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2011
Gribas izteikums tiesiskā darījumā

Pie tiesiska darījuma būtības atbilstoši Civillikuma 1427.pantam pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Uzskatot, ka pušu starpā noslēgts glabājuma līgums, tiesai bija jākonstatē pušu vienošanās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām.

2010. gads

J 24.11.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-226/2010
Par iestādi kā juridisku personu Civillikuma 1407.panta izpratnē; valsts atbildība par tās iestāžu amatpersonu prettiesisko rīcību; morālā kaitējuma atlīdzināšana par sakropļojumu vai izķēmojumu

1. Par iestādi Civillikuma 1407.panta izpratnē atzīstama patstāvīga jeb autonoma valsts iestāde. Tiešās pārvaldes iestādes nav iestādes Civillikuma 1407.panta izpratnē, un tām nav juridiskas personas statusa, jo tās savā darbībā pārstāv valsti. Privāttiesiskās saistības tiešās pārvaldes iestādes iegūst nevis patstāvīgi, bet gan valsts vārdā.

2. Valsts ir atbildīga par tās iestāžu amatpersonu prettiesisko rīcību. Apstāklis, ka valsts amatpersona par savu rīcību notiesāta ar spriedumu krimināllietā, var ietekmēt vienīgi valsts tiesības celt regresa prasību pret tās amatpersonām, taču neietekmē valsts atbildību pret trešajām personām.

J 07.04.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-74/2010
Nekustamo īpašumu atsavinājumu līgumu ķēdē nošķirami spēkā neesoši un spēkā esoši līgumi

1.Civiltiesiskās apgrozības stabilitātes nodrošināšanai tiesai vispusīgi jāizvērtē gan zemesgrāmatu ierakstu publiskās ticamības, gan īpašuma tiesību aizsardzības, gan labticīga ieguvēja aizsardzības principu mijiedarbība konkrētos apstākļos.

2. Likuma pārkāpums, ko izdarījusi iedzīvotāju izvēlēta pārstāvniecības institūcija – dome, ir pretējs iedzīvotāju, tas ir, pašvaldības kā tādas interesēm. Šādā gadījumā prokurors atbilstoši Prokuratūras likuma 1. pantam un 17.panta otrās daļas 3.punktam ir tiesīgs celt prasību tās institūcijas, kas pārstāv iedzīvotājus, respektīvi domes, interesēs.

J 27.01.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-13/2010
Par īres līguma termiņa atjaunošanu un dzīvokļa privatizācijas tiesību atzīšanu

Atšķirībā no terminēta dzīvojamās telpas īres līguma, kas noslēgts uz vispārējiem pamatiem, dienesta dzīvojamās telpas īres līguma atjaunošanas pirmtiesība likuma „Par dzīvojamo telpu īri” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 1998.gada 13.novembrim) 24.pantā piektajā daļā īrniekam paredzēta tikai tādā gadījumā, ja pēc līguma darbības termiņa beigām darba attiecības vai mācības turpinās.

Vienīgais valsts vai pašvaldību dzīvojamā fonda telpu izīrēšanas pamats ir kompetentas institūcijas lēmums. Šāda lēmuma neesamība izslēdz tiesiska īres līguma noslēgšanas iespēju.

J 12.05.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-11/2010 un senatora Alda Laviņa atsevišķās domas
Par nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzības priekšnoteikumiem

Tiesisks darījums ir tiesību subjektu gribas akts, par katra tiesiska darījuma pamatelementu Civillikuma 1427.panta izpratnē atzīstams gribas izteikums, t.i., uz noteiktu tiesisku seku iestāšanos vērsts privāts gribas izpaudums, savukārt, kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka.

Lietu tiesības atbilstoši Civillikuma 927.pantam ir absolūtas tiesības, un tās ir spēkā pret jebkuru trešo personu, tāpēc to pastāvēšanai un saturam jābūt darītam zināmam trešajām personām. Šajā ziņā par lietu tiesību publicitātes līdzekli kalpo zemesgrāmatas.

Noteikumi par nekustamās lietas iegūšanu īpašumā paredz būtisku un praksē ļoti nozīmīgu izņēmumu no principa, atbilstoši kuram neviens nevar nodot citam vairāk tiesību, kā pieder viņam pašam; to mērķis ir nodrošināt civiltiesiskās apgrozības stabilitāti un uzticības aizsardzību.

2009. gads

J 25.11.2009. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-306/2009
Par tiesisku darījumu rakstisku formu un tā izpildes vai daļējas izpildes sekām

Ja pēc likuma noteiktu veidu darījumi ir slēdzami rakstiski, arī nenobeigta darījuma (akta) daļēja vai pilnīga izpilde rada līdzējiem Civillikuma 1485.pantā paredzētās tiesības. Strīda starp autortiesību subjektu un darbu izmantotāju gadījumā ar licences līguma noslēgšanu saistīts prasījums var būt izskatīšanas priekšmets tiesā.

J 03.06.2009. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-185/2009
Par tiesiska darījuma iztulkošanu un atsavinātāja atbildību

Tiesa pamatoti piemērojusi Civillikuma 1508.pantu, lai noskaidrotu, kādi priekšmeti kā piederumi ir pirkuma līguma objekts.

J 25.02.2009. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-71/2009
Par piespiedu zemes nomas līguma noslēgšanu

Ja ēkas (būves) īpašuma tiesības pastāv, pamatojoties uz likumu, neatkarīgi no zemes un ēkas īpašnieku gribas, zemes nomas tiesiskajām attiecībām ir piespiedu raksturs. Pastāvot piespiedu tiesiskajām attiecībām, nevar atsaukties uz Civillikuma 1427.pantu.

J 11.02.2009. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-47/2009
Par saistību bezstrīdus piespiedu izpildes apstrīdēšanas kārtību un prasījumiem no atdošanas līgumiem

1. Tiesai, izskatot strīdu prasības kārtībā, nav tiesiska pamata atcelt iepriekš tiesneša pieņemto lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, jo lēmums stājas spēkā ar tā sastādīšanas un parakstīšanas brīdi, parādnieks var celt apvērsuma prasību pret kreditoru, apstrīdot tikai kreditora prasījumu.

2. Aizdevuma līgums ir reāllīgums, taču aizdevuma attiecības var rasties ne tikai ar naudas vai atvietojamas lietas nodošanu, bet arī no citāda rakstura darījuma attiecībām, piemēram, nomaksas pirkuma attiecībām.

3. Tiesa Civillikuma 1415.panta normas sastāvu konstatējusi attiecībā uz zemnieku saimniecības darbībām, kas nav lietas dalībniece, un šīs likuma normas piemērošana nevarēja ietekmēt prasītāja un atbildētāja tiesību un pienākumu apjomu, kas izriet no aizdevuma līguma.

J 28.01.2009. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-37/2009
Par kreditoru un trešo personu tiesībām, laulātajiem sadalot mantu

Laulāto mantas sadalīšana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesības, arī trešo personu iegūtās tiesības paliek spēkā. Laulības līguma noteikumi, kas aprobežo trešo personu iegūtās tiesības uz laulāto mantu, nav saistošas trešajām personām. Kreditori un trešās personas var realizēt savas tiesības uz piedziņu, neapstrīdot laulības līgumu un neatkarīgi no laulības līguma noteikumiem, tas attiecināms arī uz dāvinājuma līgumiem.

2008. gads

J 12.11.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-418/2008
Par Civillikuma 1488.panta 1.punkta piemērošanu, izšķirot strīdus par īres līguma noslēgšanu

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 5.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īres līgums slēdzams rakstveidā. Izšķirot strīdu par dzīvojamās telpas īres tiesību atzīšanu īrniekam uz dzīvojamo telpu, ja nav ievērota līguma rakstveida forma, Civillikuma 1488.panta 1.punkts, kas pieļauj šāda darījuma pielīdzināšanu rakstveida formai, piemērojams, ja bez tā, ka maksāta īres maksa un tā pieņemta, konstatēts arī tas, ka strīdus dzīvoklis īrniekam ticis nodots dzīvošanai, kā to paredz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmā daļa.

J 29.10.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-353/2008
Par tiesiskajām sekām, kas rodas, ja nekustamais īpašums pārdots secīgi vairākiem pircējiem

1. Ar nekustamā īpašuma pārdošanu vairākiem pircējiem un vēlākā pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā agrākajam pircējam tiek atņemta iespēja celt īpašuma prasību, jo gadījumos, kad nekustams īpašums pārdots diviem pircējiem, priekšroka ir tam, kura līgums ierakstīts zemesgrāmatā (Civillikuma 2031.pants).

2. Zaudējumu atlīdzināšana atstumtajam pircējam neaprobežojas ar pirkuma summu, kas tika izdota nekustamā īpašuma iegādei. Ievērojot apstākli, ka atstumtais pircējs zaudē mājokli, kurā faktiski ir dzīvojis, zaudējumu novērtēšanai var kalpot ne vien naudas summa, kas samaksāta atsavinātā nekustamā īpašuma iegādei, bet arī līdzvērtīga mājokļa iegādei nepieciešamā summa (Civillikuma 1770.pants).

J 11.06.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-256/2008
Par uzņemto saistību izpildi

Noslēdzot aizdevuma līgumu, puses faktiski noslēpušas piegādes līgumu, tomēr parakstot šo darījumu, atbildētājs uzņēmies noteiktas saistības, kuru izpildes pienākums paredzēts gan aizdevuma līgumu regulējošā Civillikuma 1934.pantā, gan šā likuma 2108. pantā par piegādātāja vienpusējas atteikšanās no līguma nepieļaujamību.

J 14.05.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-212/2008
Par līgumsoda samazināšanas tiesisko pamatu

1.Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Gadījumos, kad no lietas apstākļiem secināms, ka līgumsods pēc tā apmēra, salīdzinot ar iespējamajiem pārkāpuma izraisītajiem zaudējumiem, veic galvenokārt sodīšanas funkciju, tā piemērošana vērtējama atbilstoši vispārējiem sodīšanas rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanas principiem, tostarp soda samērīguma un taisnīguma principiem. Vispārējie tiesību principi ir no tiesiskas valsts principa izrietošas vispārpieņemtas pamatnostādnes, galvenie noteikumi, uz kuriem attiecīgā tiesiskā sistēma vai nozare balstās. Vispārējie tiesību principi ir Eiropas Savienības nerakstītās primārās tiesības.

Sakarā ar likuma tieša norādījuma neesamību jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem.

2.Ar līguma atcelšanu zūd pamats turpmāk piemērot tajā paredzēto līgumsodu, taču tas neizslēdz tiesības prasīt jau uzkrājušos līgumsodu.

3.Eiropas Padomes rezolūcijā esošās rekomendācijas nav tieši piemērojamas kā pamatojums strīdu izšķiršanā, tomēr atbilstoši likumam „Par Eiropas Padomes statūtiem” Latvijas valstij jārespektē ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Eiropas Padomes dokumenti un jāpiedalās tās mērķu īstenošanā. Eiropas Padomes rezolūcija „Par soda klauzulu civiltiesībās” kā palīgavots tiesību principu un līgumsoda kā tiesību institūta izpratnei izmantojama atbilstoši tām koncepcijām, kas valstu sadarbības rezultātā ir guvušas starptautisku atzīšanu, objektivizējoties norādītajā dokumentā.

J 14.05.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-205/2008
Par tiesiskā aizskāruma seku novēršanu

Personai, kas izdarījusi neatļautu darbību, ir pienākums atlīdzināt zaudējumu vai īpašos gadījumos dot citādu apmierinājumu. Pastāvot civiltiesiskās atbildības pienākumam atlīdzināt zaudējumu personas tiesību aizskāruma gadījumā, nevar aprobežoties vienīgi ar zaudējuma atlīdzību, neatjaunojot iepriekšējo stāvokli (Civillikuma 1402.pants).

J 04.06.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-176/2008
Par tiesībām celt prasību, apstrīdot uz administratīvā akta pamata slēgtu privāttiesisku darījumu un tā sekas

Ja administratīvie akti radīja tiesības slēgt darījumus un šīs tiesības ir tikušas izmantotas, savukārt prasībā gan šīs tiesības, gan arī sekas, proti, īpašuma tiesības, kas radušās no šo tiesību izmantošanas, tiek apstrīdētas, tad strīdus par tiesībām un pienākumiem, kas rodas sakarā ar privāttiesiskajām attiecībām, risina civiltiesiskajā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā. Ja ar administratīvo aktu piešķirtās tiesības vēl nebūtu realizētas civiltiesiskie darījumi nebūtu noslēgti, tad pašvaldības lēmums būtu pārsūdzams administratīvajā tiesā.

Ja tiek apstrīdētas uz administratīvā akta pamata realizēta privāttiesiska darījuma sekas, tad privāttiesisko strīdu neierobežo Administratīvā procesa likuma 79.panta otrajā daļā noteiktais administratīvā akta apstrīdēšanas un Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmajā daļā noteiktais pieteikuma iesniegšanas tiesā termiņš.

J 16.04.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-148/2008
Par priekšnoteikumiem viltus konstatēšanai

Lai kādas personas izdarītu maldinājumu, kas pamudinājis otru personu noslēgt darījumu, atzītu par viltu Civillikuma 1459.panta izpratnē, ir obligāti jākonstatē priekšnoteikumi: 1) maldinājums, 2) cēloņsakarība starp maldinājumu un pieviltās personas gribas izteikumu, 3) maldinājuma prettiesiskums, 4) tīšs maldinājums. Ja kāds no priekšnoteikumiem nepastāv, tad nav arī viltus un maldinātajai personai nav nekādu no viltus izrietošu prasījumu. Maldinātajai personai, prasot līguma atcelšanu, ir jāpierāda visu iepriekš norādīto priekšnoteikumu esamība.

J 23.01.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-27/2008
Par tiesiska darījuma formu

Lietā konstatētas pušu starpā nodibinātās līgumiskās attiecības, kas pēc satura atbilst darba radīšanas laikā 1998.gadā spēkā esošā likuma „Par autortiesībām un blakustiesībām” 35.panta pirmajā daļā dotajai autora līguma definīcijai, kā arī 38.panta pirmajā daļā ietvertajai normai, kura noteic, ja noslēgts autora līgums uz pasūtītu darbu, autoram jāizpilda viņam pasūtītais darbs saskaņā ar līguma noteikumiem un jānodod tas pasūtītājam.

2007. gads

J 05.12.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-806/2007
Tiesiskās sekas, ja darījums atzīts par spēkā neesošu

1. Darījuma atzīšana par spēkā neesošu nozīmē to, ka darījums nav spēkā no tā noslēgšanas brīža. Ieguvēja rīcība ar nekustamo īpašumu, ja darījums atzīts par spēkā neesošu, nerada tiesiskas sekas (Civillikuma 1440.pants).

2. Saskaņā ar Civillikuma 1306.pantu ieķīlāt lietu var tikai tas, kam ir tiesības ar lietu brīvi rīkoties. Civillikuma 1306.panta noteikumi nav attiecināmi uz ieguvēju, ja darījums atzīts par spēkā neesošu (Civillikuma 1306.pants).

3. Saskaņā ar Civillikuma 1480.pantu koroborācija nenovērš darījuma iekšējos trūkumus. Koroborācijas fakts neizslēdz iespēju apstrīdēt darījumu uz likumā noteiktiem pantiem (Civillikuma 1480.pants).

J 07.11.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-756/2007
Dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumu kvalifikācija dzīvojamās telpas īres līgumā

Dzīvojamās mājas uzturēšanai (apsaimniekošanai) nepieciešamie izdevumi var ietekmēt īres maksas lielumu, bet tie nav kvalificējami kā īrniekam ar likumu noteikts papildu īres maksai veicams maksājums (Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.pants).

J 07.11.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-712/2007
Par pienākuma uzlikšanu noslēgt zemes nomas līgumu

Ceļot prasību par zemes nomas līguma noslēgšanu, tiesai jāizšķir strīds par līguma būtiskām sastāvdaļām (Civillikuma 1533.pants), nevis par nomas tiesisko attiecību atzīšanu. Ja puses nevar panākt vienošanos par blakus noteikumiem, kas nav atzīstami par būtiskām darījuma sastāvdaļām, tad bez vienošanās par blakus noteikumiem līgums nav atzīstams par noslēgtu, nosaka Civillikuma 1534.pants.

J 24.10.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-705/2007
Ārvalsts juridiskas personas tiesību un rīcības spēja nosakāma pēc viņa valdes atrašanās vietas likuma (Civillikuma 8.panta trešā daļa)

J 06.06.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-465/2007
Par solidāras saistības nodibināšanu

Parakstot pārdevēja iepriekš sagatavotu preču piegādes un pārdošanas līguma tekstu, kurā norādīts, ka persona, kas parakstījusi līgumu no pircēja puses, uzņemas solidāras saistības, taču neindividualizējot šo personu kā solidāras saistības dalībnieku, nevar uzskatīt, ka šis līguma noteikums ar personu kā solidāras saistības dalībnieku iepriekš tika apspriests un tā patiesi un brīvi izteikusi savu gribu (Civillikuma 1427., 1673.pants).

J 25.04.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-311/2007
Par dzīvojamo telpu īres līguma formu

Tas apstāklis, ka īres līgums nav bijis noslēgts atbilstoši likuma prasībām rakstveidā un pastāv īres tiesiskās attiecības, nav šķērslis, lai atzītu, ka bijusi vienošanās par terminētām īres tiesiskajām attiecībām (Civillikuma 1488.pants un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 5.pants).

J 28.03.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-188/2007
Par mantinieka tiesībām turpināt prāvu, kas ierosināta mantojuma atstājēja interešu aizstāvēšanai

1. Tāpat kā lietu tiesības (Civillikuma 702.panta pirmā daļa), arī visi tie mantojuma atstājēja prasījumi, kas nav piekrituši vienīgi viņam personīgi, pāriet uz mantiniekiem (Civillikuma 703.panta pirmā daļa).

2. Saskaņā ar Civillikuma 361.pantu aizgādībā esošo garā slimo darbība, sevišķi viņu mantas atsavinājumi, nav spēkā. Tas pats attiecas arī uz darbībām, ko viņi pirms aizgādības iecelšanas izdarījuši gara slimības stāvoklī. (Civillikuma 361.pants).

2006. gads

J 01.11.2006. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-600/2006
Par juridiskas personas izsniegtā pilnvarojuma saistošo spēku

1. Juridiskas personas rīcībspēja nav saistāma ar tādas fiziskas personas rīcībspēju, kura līgumu parakstījusi juridiskas personas vārdā, pamatojoties uz pilnvaru, kas izbeigusies. Šāds apstāklis nav pamats Civillikuma 1405.panta piemērošanai, jo pilnvarnieks likuma izpratnē nav uzskatāms par darījuma dalībnieku, no kura rīcībspējas būtu atkarīgs darījums.

2. Civillikuma 1432.panta norma liedz vēlāk ierobežot savu piekrišanu tam, kas klusējot vai noteikti izsakot savu piekrišanu apstiprināts, pieņemot pilnvarnieka darbību ar visām tās tiesiskajām sekām.

J 04.10.2006. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-540/2006
Par labas ticības principu

Nosakot maksātnespējīgās zemnieku saimniecības nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu ievērojami zemāku par tās vērtību un pārdodot izsolē par šo cenu, nav ievērots labas ticības princips un subjektīvās tiesības nav savienotas ar pretējo interešu novērtēšanu (Civillikuma 1.pants).

J 04.10.2006. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-524/2006
Par apņemšanās darījumu

Noslēdzot darījumu un izsakot savu gribu atbilstoši Civillikuma 1427., 1440.pantam, darījuma dalībnieks šo darījumu var apstrīdēt tikai uz tā pamata, ka darījums noslēgts sakarā ar maldību, viltu vai spaidiem (Civillikuma 1441., 1459., 1463.pants).

J 17.05.2006. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-351/2006
Par maksu procentu veidā, kas noteikta par saistības neizpildīšanu vai nepienācīgu tās izpildīšanu

Nokavējuma procenti ir maksa par naudas vai cita kapitāla lietojumu pēc tam, kad iestājies maksājuma pienākums, kas nav sajaucams ar līgumsodu, ko puse apņēmusies ciest līguma pienācīgas neizpildes gadījumā (Civillikuma 1753.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1754.pantu procentiem par nokavējumu vienmēr nepieciešams galvenais parāds. Tāpēc noskaidrojams, vai tad, kad atbildētājam tika pieteikta pretenzija, galvenais parāds bija vai nebija dzēsts.

J 19.04.2006. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-280/2006
Par aizdevuma piedziņu

Lietā par naudas summas piedziņu pēc aizdevuma līguma prasības pamata aktīvie fakti ir līguma noslēgšana un naudas summas nodošana aizņēmējam, kas tiesai pie prasības apmierināšanas jākonstatē, lai saistītu šos faktus ar Civillikuma 1943.panta hipotēzi.

2005. gads

J 05.10.2005. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-625/2005
Par Civillikuma 994. panta piemērošanu

Taisot spriedumu saskaņā ar Civillikuma 5.pantu un atzīstot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tiek izslēgta Civillikuma 994.panta piemērošana.

J 05.10.2005. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-607/2005
Aizdevuma līguma attiecības

Aizdevuma līguma parakstīšanu, to neizlasot, nav pietiekama pamata saistīt ar Civillikuma 1441., 1459. pantā norādītajiem apstākļiem.

J 07.12.2005. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-542/2005
Par juridiskas personas akceptēta un reāli izpildīta darījuma tiesiskumu

J 05.05.2005. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-303/2005
Nepastāvot dzīvojamās telpas īres līguma priekšmetam, nevar noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu

J 20.04.2005. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-246/2005
Par neesoša parāda izpildījuma atprasīšanas tiesiskajiem aspektiem

J 26.01.2005. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-47/2005
Par Civillikuma 1041. un 1044. panta piemērošanu labticīgam ieguvējam

2004. gads

J 01.12.2004. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-642/2004
Par tiesiska darījuma iztulkošanu, dalībnieku gribas izteikuma noskaidrošanu