3.nodaļa. CIVILTIESISKO STRĪDU PAKĻAUTĪBA UN PIEKRITĪBA (23.-32.1pants)

Drukas versija

2019. gads

J 14.03.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-70/2019
Prasība par rēķina apstrīdēšanu

Rēķina izrakstīšana pati par sevi nenodibina parādsaistību, tāpēc prasība par rēķina atzīšanu par spēkā neesošu nav vērsta uz konkrēta tiesību vai likumīgu interešu aizskāruma vai apstrīdējuma novēršanu Civilprocesa likuma 1.panta pirmā daļas izpratnē.

2018. gads

J 23.04.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-69/2018
Tiesu kompetences nošķiršana, apstrīdot iestādes faktisko rīcību

Augstākās tiesas 2013.gada 8.maija spriedumā lietā Nr.SKC-32/2013 (C04302407) izteiktā atziņa par Satversmes 92.pantā noteikto personas pamattiesību nodrošināšanas pārākumu pār tiesu kompetences nošķiršanas jautājumiem nav vispārināma bez sasaistes ar lietas faktiskajiem apstākļiem. Norādītajā lietā ārpus civilās tiesvedības kompetences esošā jautājuma izskatīšana kasācijas instancē tika turpināta izņēmuma kārtā, jo daļēji tiesas rīcības dēļ, pieņemot lietu, kas tai nav pakļauta, izveidojās situācija, kad personai bija zudusi iespēja savu tiesību aizsardzību īstenot administratīvā procesa kārtībā.

Minētā atziņa nav piemērojama situācijā, kad persona vērsusies ar prasību civilprocesuālā kārtībā pēc tam, kad pieteikums par iestādes faktisko rīcību Administratīvajā rajona tiesā tika uzskatīts par neiesniegtu un atdots iesniedzējam, jo trūkumi pieteikumā netika novērsti likumā noteiktajā termiņā. Jāņem vērā, ka personai, kura objektīvu, no tās gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nokavējusi termiņu iestādes faktiskās rīcības apstrīdēšanai, ir tiesības lūgt termiņu atjaunot, kā to nosaka Administratīvā procesa likuma 46. pants.

2017. gads

2016. gads

J 10.03.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1285/2016 un tiesneses Ļubovas Kušnires atsevišķās domas
Strīdu par privatizācijas tiesiskumu pakļautība

VAS “Privatizācijas aģentūra” prasība par VAS “Valsts nekustamie īpašumi” noslēgtu nomas vai īres līgumu ir risināma tiesā civiltiesiskā kārtībā. Iztulkojot likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 58. panta pirmo daļu, 72. panta pirmās daļas 2. un 7. punktu un 73. pantu kopsakarā ar likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 8. pantu, secināms, ka VAS „Privatizācijas aģentūra”, izpildot publisko tiesību jomā doto uzdevumu, ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums valsts vārdā apstrīdēt darījumus, par kuru likumību pastāv pamatotas šaubas un kuri var apdraudēt privatizācijas tiesiskumu.

J 24.03.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1166/2016
Notiesātā tiesības apstrīdēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atteikumu virzīt iesniegumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu izskatīšanai administratīvajā komisijā

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 līdz 50.6 panta (redakcija, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas laikā) redzams, ka notiesātās personas apstākļi ir atkarīgi no soda izciešanas režīma. Tātad jautājums par notiesātā iesnieguma virzīšanu vai nevirzīšanu pēc būtības ir jautājums, kas saistīta ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem. Jautājumos, kas saistīti ar notiesāto personu apstākļiem, jābūt pārsūdzības iespējām.

Notiesātā un valsts pārvaldes amatpersonas tiesiskās attiecības sakarā ar notiesātajam sniegto atbildi uz viņa iesniegumu izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.panta otrajai daļai šādas sūdzības izskata Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, kura lēmums savukārt pārsūdzams administratīvajā rajona tiesā.

Personai ir tiesības savas aizskartās, ierobežotās vai apstrīdētās tiesības aizstāvēt nevis tādā kārtībā, kādā tā vēlas (Civilprocesa likuma 1.panta pirmā daļa, 23.panta pirmā daļa un 127.panta pirmā daļa), vai kādu tā subjektīvi uzskata par lietderīgāko, bet gan tādā kārtībā, kādu noteicis likumdevējs.

J 31.03.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-231/2016
Strīda par pierādījuma viltojumu pakļautība

Kaut arī rakstveida pierādījuma viltojuma strīds ir pakļauts vispārējās jurisdikcijas tiesai, tas ir piesakāms un izlemjams lietas, kurā tas iesniegts kāda noteikta fakta pierādīšanai, iztiesāšanas stadijā. Kā patstāvīgi prasījumi strīdi par rakstveida pierādījumu viltojumu vispārējās jurisdikcijas tiesai nav pakļauti.

2015. gads

J 29.10.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-71/2015
Strīdu par pārmaksāto valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu atgūšanu pakļautība

Lemjot par strīda pakļautību, izšķirošā nozīme ir apstāklim, kurā jomā konkrētā persona (iestāde) ir rīkojusies brīdī, kad radusies pušu tiesiskā attiecība, no kuras savukārt izriet izskatāmais strīds.

Valsts sociālā apdrošināšana ir publisko tiesību joma un pārmaksāto sociālās apdrošināšanas pabalstu summu atgūšanai likums neparedz citu kārtību, kā vien administratīvo procesu (likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 3.panta pirmā daļa, 27.1 pants).

Arguments, ka administratīvā procesa ietvaros panākt savu interešu aizstāvību VSAA vairs nav iespējams vai arī tas nav devis gaidīto rezultātu, neietekmē likumā noteikto strīda pakļautības regulējumu, kas tiesai ir obligāts.

2013. gads

J 08.05.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-32/2013
Jautājuma par iestādes faktiskās rīcības dēļ nodarīta morālā kaitējuma piedziņu pakļautība

Iestādes prettiesiskas faktiskās rīcības gadījumā privātpersonu tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, tai skaitā, morālo kaitējumu realizējamas saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, tādēļ konkrētā prasība nav pakļauta izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet gan administratīvā procesa kārtībā, un tiesvedība lietā būtu izbeidzama.

Atzīstot, ka Satversmes 92.pantā noteikto personas pamattiesību nodrošināšana ir svarīgāka par tiesu kompetences nošķiršanas jautājumiem, jo īpaši situācijā, kad prasītāju prasījuma izšķiršanas iespēja administratīvā procesa kārtībā ir zudusi daļēji arī tiesas rīcības dēļ, savlaicīgi neatsakoties pieņemt prasības pieteikumu vai tiesvedību lietā neizbeidzot, Senāts ierosinātās lietas izskatīšanu nolēma turpināt.

2012. gads

J 18.04.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-150/2012
Nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņas strīda pakļautība

Jautājums par noteiktā laikā nenomaksāta nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu izspriežams vienīgi pašvaldības un fiziskās personas administratīvi tiesisko attiecību kontekstā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

J 22.02.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-88/2012 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Pieteikuma par juridiska fakta konstatēšanu izskatīšanas pakļautības noteikumi

Juridiskā fakta konstatācija, kas attiecas uz publisko tiesību jomu, risināma administratīvajā, nevis vispārējās jurisdikcijas tiesā.

2011. gads

J 12.10.2011. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1319/2011
Vienošanās par jurisdikciju strīdu izšķiršanā

No Padomes Regulas (EK) Nr.44/2001 „Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās” preambulas un 23.panta satura izriet, ka pušu vienošanās par strīda izšķiršanu kādā no dalībvalsts tiesām piešķir pušu izvēlētajai tiesai izņēmuma jurisdikciju, ja vien līdzēji līgumā nav noteikuši alternatīvu strīdu izšķiršanas kārtību. Regulas 23.pants attiecas arī uz gadījumiem, kad abas līguma puses atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī un ir vienojušās par Eiropas Savienības dalībvalsts tiesas jurisdikciju.

Ja puses, kuru domicils ir Latvijā, ar vienošanos piešķīrušas izņēmuma jurisdikciju citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesai, strīds starp pusēm nav pakļauts izskatīšanai Latvijas tiesās.

2010. gads

J 24.02.2010. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-327/2010
Par strīda pakļautību tiesai

Divu valdību noslēgta līguma atzīšana par starptautisku līgumu vai šāda statusa nepiešķiršana konkrētam līgumam ir fakta jautājums, kas izriet no līgumslēdzēju pušu gribas piešķirt vai nepiešķirt noslēdzamajam līgumam starptautiska līguma statusu.

2007. gads

J 04.12.2007. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1019/2007
Par prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanu

Jautājums par to, kuri no lēmumiem, kas pieņemti, izšķirot pieteikumu par prasības nodrošinājumu, ir pārsūdzami, izlemjams atbilstoši speciālajai tiesību normai Civilprocesa likumā (Civilprocesa likuma 141.panta pirmā daļa).

J 05.12.2007. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-946/2007
Par lēmuma pārsūdzēšanas iespēju, ja atteikts atcelt prasības nodrošinājumu

Jautājums par prasības nodrošināšanas atcelšanu neietilpst to gadījumu skaitā, kuros iespējams pārsūdzēt par blakus sūdzību pieņemto lēmumu (Civilprocesa likuma 449.panta pirmā daļa).

J 03.01.2007. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-17/2007
Prasības par kopīpašuma reālu sadali piekritība tiesai

Atbilstoši Civilprocesa likuma 25.panta pirmās daļas 1.punktam šāda prasība piekritīga rajona (pilsētas) tiesai, jo apgabaltiesa izskata lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu.