46.2 nodaļa. FIZISKĀS PERSONAS MAKSĀTNESPĒJAS LIETAS (363.21-363.36 pants)

Drukas versija

2019. gads

J 11.06.2019. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-13/2019
Tiesas pienākums pārliecināties par parādnieka izredzēm tikt atbrīvotam no saistību dzēšanas procedūras ietvaros neizpildītām saistībām

Apmierinot fiziskas personas pieteikumu par maksātnespējas procesa piemērošanu, nav pietiekami konstatēt Maksātnespējas likuma 130.pantā noteikto ierobežojumu neesību, bet tiesai arī ir jāpārliecinās, vai saistību dzēšanas procedūras veiksmīgas pabeigšanas gadījumā būs reāls pamats parādnieka atbrīvošanai no šīs procedūras laikā neizpildītajām atlikušajām

2018. gads

J 29.11.2018. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-10/2018
Kreditoru prasījumu apmierināšana saistību dzēšanas procedūras laikā

Kreditoru prasījumu apmierināšanai saistību dzēšanas procedūras laikā novirzāms likumā noteiktais līdzekļu apmērs – viena trešdaļa no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu nomaksas

J 26.01.2018. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-2/2018
Pieteikuma atkārtota iesniegšana par maksātnespējas procesa pasludināšanu

Ja pieteikums par maksātnespējas procesa pasludināšanu iesniegts atkārtoti par saistībām, par kurām tiesa jau ir lēmusi, nepiemērojot saistību dzēšanas procedūru parādnieka negodprātīgas rīcības dēļ, un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiski mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, pieteikums nav pieņemams. Savukārt, gadījumā, ja fakts, ka pieteikums iesniegs atkārtoti, tiek konstatēts jau pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, ierosinātais process ir jāizbeidz.

2016. gads

J 26.02.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-77/2016
Kreditora tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka, ja viņš nav bijis informēts par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku citā valstī

Ar Regulu Nr.1346/2000 ir noteikts Eiropas regulējums pārrobežu maksātnespējas procedūrām, kad parādniekam ir aktīvi vai kreditori vairāk nekā vienā dalībvalstī. Atbilstoši Regulas Nr.1346/2000 40.panta 1.punktam tiklīdz kādā dalībvalstī ir sākta maksātnespējas procedūra, šīs valsts tiesa, kurai ir piekritība, vai tās ieceltais likvidators nekavējoties informē zināmos kreditorus, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai juridiskā adrese ir citās dalībvalstīs.

Maksātnespējas procedūras uzsākšana un pabeigšana citā dalībvalstī nevar ietekmēt kreditora, kura nav tikusi informēta par maksātnespējas procedūru un kreditora prasījuma pieteikšanu, tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka.

J 20.05.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-11/2016
Individuālā komersanta maksātnespējas procesa hronoloģiskā prioritāte

Fiziskās personas un juridiskās personas maksātnespējas procesi ir divi patstāvīgi tiesību institūti ar atšķirīgu regulējumu, kuru vienlaicīga norise attiecībā uz vienu un to pašu fizisko personu nav iespējama. Turklāt likumdevējs maksātnespējas regulācijā kā hronoloģiski prioritāru ir noteicis tieši fiziskās personas – individuālā komersanta komerciālo statusu, kamdēļ vispirms ir jāiziet komersanta maksātnespējas process, un tikai pēc tā pabeigšanas ir iespējams uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu. Šāds regulējums izriet no Maksātnespējas likuma 127.panta trešās daļas, 56.panta, 121.panta otrās daļas un 123.panta pirmās daļas noteikumu sistēmiskā iztulkojuma.

2014. gads

J 05.02.2014. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1447/2014 un tiesneses Mārītes Zāģeres atsevišķās domas
Maksātnespējas procesa administratora un tiesu izpildītāja darbību regulējuma atšķirības parādnieka mantas izsoles procesā

Civilprocesa likuma noteikumi par parādnieka mantas izsoli uz maksātnespējas procesa administratoru attiecas tiktāl, ciktāl viņš veic šo tiesu izpildītājam raksturīgo funkciju.

Iesniedzot pieteikumu par izsoles akta atzīšanu par spēkā neesošu, maksātnespējas administrators darbojas kreditoru interesēs, tādēļ šo pieteikumu nav iemesla pielīdzināt sūdzībai, kas iesniegta Civilprocesa likuma 617.panta otrās daļas kārtībā.

J 08.04.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-117/2014
Kreditoru prasījumu iesniegšanas kārtība pret maksātnespējīgu parādnieku un tās neievērošanas sekas; strīda par tiesībām starp kreditoru un maksātnespējīgu parādnieku izskatīšanas tiesiskais pamats

1. Kreditoru prasījumu, kas vērsti pret maksātnespējīgo parādnieku (gan fizisko, gan juridisko personu) iesniegšanu likumdevējs aprobežojis ar saīsinātu termiņu (Maksātnespējas likuma 73.panta pirmā un otrā daļa), kurš ir materiāli prekluzīvs jeb likumisks termiņš un kura atjaunošana tiesību normās nav paredzēta, atšķirībā no procesuāli tiesiskā termiņa, kuru saskaņā ar Civilprocesa likuma 51.pantu tiesa vai tiesnesis var atjaunot.

Strīdos par kreditora prasījumiem pret maksātnespējīgu parādnieku piemērojamas Maksātnespējas likuma speciālās tiesību normas, kas noteic speciālu kārtību, kādā piesakāmi kreditoru prasījumi un kuru neievērojot kreditoram jārēķinās ar nelabvēlīgām sekām – noilguma iestāšanos. Minēto negroza apstāklis, ka kreditors, apejot Maksātnespējas likumā noteikto prasījumu pieteikšanas kārtību, pirms vai pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas cēlis prasību tiesā.

2. Strīds par tiesībām, kas radies starp iespējamo kreditoru un parādnieku, paralēli maksātnespējas procesam vispārīgā prasības tiesvedības kārtībā izšķirams vienīgi tad, ja tiesa, izskatīdama sūdzību par administratora lēmumu, nodibina šāda strīda esību. (Civilprocesa likuma 363.17 un 363.32 pants).

J 30.05.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-19/2014
Zemnieka saimniecības īpašnieka maksātnespējas process

Zemnieka saimniecības īpašnieks, kurš ir ierakstīts Uzņēmumu reģistrā un tādējādi nav Komerclikuma subjekts (Komerclikuma spēkā stāšanās likuma 17.panta devītā daļa), nav uzskatāms par Maksātnespējas likuma 127.panta trešajā daļā minēto individuālo komersantu, tādēļ viņam piemērojams fiziskās personas maksātnespējas process.

2013. gads

J 04.10.2013. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-42/2013
Ķīlas (hipotēkas) ņēmēja aizsardzības nosacījumi maksātnespējas procesā

Kaut arī Maksātnespējas likums tieši neparedz trešo personu, kura ir ķīlas (hipotēkas) ņēmēja, atzīšanu par nodrošināto kreditoru, tomēr, ņemot vērā Maksātnespējas procesa likuma 6.pantā noteikto tiesību saglabāšanas un kreditoru vienlīdzības principu, kā arī hipotēkas liettiesisko raksturu, tostarp Civillikuma 1286.pantā noteikto, ka ķīlas tiesība paliek spēkā tik ilgi, kamēr pilnībā apmierināts kreditors, secināms, ka ķīlas ņēmējs saglabā tiesības uz prasījuma apmierināšanu no ieķīlātās lietas neatkarīgi no tā, vai ķīlas devējam ir pasludināts maksātnespējas process.

2012. gads

J 07.03.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-15/2012
Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts

Ja fiziskā persona Komercreģistrā reģistrēta kā individuālais komersants, tā kļūst par speciālo komerctiesību subjektu, uz kuru nav attiecināms fiziskās personas maksātnespējas process.

2010. gads

J 10.11.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-192/2010
Par nodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā

1. Nodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas un par nodrošinājumu kalpojošās mantas pārdošanas kārtība nosakāma maksātnespējas procesa ietvaros. Mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā jāiekļauj par nodrošinājumu kalpojošā ieķīlātā manta (lieta). Nodrošinātais kreditors, ja viņš uzskata par nepamatotu mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānā noteikto termiņu ieķīlātās mantas pārdošanai, pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas var pieprasīt tās pārdošanu citā laikā, vēršoties pie maksātnespējas administratora ar attiecīgu lūgumu par mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu plāna grozīšanu (Maksātnespējas likuma 158.panta otrā daļa redakcijā līdz 2010.gada 31.oktobrim).

2. Izvērtējot mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu, tiesai jānoskaidro, vai tas atbilst reālajai ekonomiskajai situācijai. Jebkurā plānā iespējams ietvert vienīgi prognozi par iespējamiem ieņēmumiem un izdevumiem no mantas pārdošanas, tāpēc mantas pārdošanas plānā var tikt ņemta vērā iespējamība, ka pirmajā izsolē īpašumus realizēt neizdosies un tiks organizēta atkārtota izsole (Maksātnespējas likuma 155.pants redakcijā līdz 2010.gada 31.oktobrim).