52.nodaļa. APELĀCIJAS SŪDZĪBAS IESNIEGŠANA (413. – 424.pants)

Drukas versija

2018. gads

2015. gads

J 26.11.2015. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2391/2015
Pārstāvības noformēšanas nosacījumi zvērinātam advokātam tiesas lēmumu pārsūdzēšanā

Ja advokāts ne tikai sniedz pusei juridisku palīdzību kā tiesu sistēmai piederoša persona, bet viņam uzdots būt arī par puses pilnvarnieku Civillikuma 2289. panta izpratnē, viņam ir nepieciešama gan pilnvara, gan orderis (Civilprocesa likuma 85.panta trešā daļa).

Apelācijas kārtībā ir pārsūdzami tikai tiesu spriedumi, un šādā gadījumā atbilstoši Civilprocesa likuma 86. panta otrās daļas prasībām pārstāvja pilnvarā obligāti nepieciešams norādīt tiesības pārsūdzēt nolēmumu.

Savukārt uz tiesas lēmumu pārsūdzību attiecināma Civilprocesa likuma C daļas Devītās sadaļas 55. nodaļa „Blakus sūdzības iesniegšana un izskatīšana”, kurā uz speciāla pilnvarojuma nepieciešamību Civilprocesa likuma 86. panta otrās daļas izpratnē nav norādīts, tādēļ šādā gadījumā pārsūdzības tiesības pilnvarā īpaši nav jānorāda.

2014. gads

J 05.02.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-4/2014
Prasījuma precizēšana apelācijas instances tiesā

Apelācijas instancē iesniegts papildinājums par nomas maksas pieauguma piedziņu par laika posmu pēc pirmās instances tiesas sprieduma ir uzskatāms par prasījuma precizēšanu Civilprocesa likuma 418.panta otrās daļas 1.punkta izpratnē, nevis par prasības pamata vai priekšmeta grozīšanu vai prasījuma apmēra palielināšanu, ja prasījums izvirzīts par nomas līguma noslēgšanu, jau pastāvot piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, ko neviena no pusēm nav apstrīdējusi.

Civilprocesa likuma 418.panta otrās daļas 3.punktu par to, ka par jaunu prasījumu nav uzskatāma procentu un pieaugumu pievienošana lietai, šajā gadījumā nav pamata piemērot, jo Civillikumā ietvertās tiesību normas attiecībā uz nomu pieauguma statusu nomas maksai neparedz.

2012. gads

J 17.10.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1627/2012
Lietas dalībnieka izvēles tiesības kādā daļā pārsūdzēt spriedumu

1. Darba strīds ir civillieta un tās izskatīšanai piemēro Civilprocesa likuma normas, kur viens no pamatprincipiem ir dispozitivitātes princips, proti, puse pati izvēlas, vai vērsties tiesā, pati noteic sava prasījuma apmēru, izmantojamos procesuālos līdzekļus. Dispozitivitātes princips attiecas arī uz pārsūdzību, proti, puse izvēlas, vai pārsūdzēt spriedumu un kādā apmērā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 203.panta otrajai daļai, ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, tā nepārsūdzētajā daļā spriedums stājas spēkā, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai.

2. Lietas dalībniekam ir tiesības sniegt rakstveida paskaidrojumus uz apelācijas sūdzību saskaņā ar Civilprocesa likuma 423.panta pirmo daļu. Taču, neesot apelācijas sūdzībā argumentiem par kādas sprieduma daļas pārsūdzēšanu, lietas dalībniekam ir tiesības paļauties, ka spriedums šajā daļā nav pārsūdzēts, un līdz ar to, ka tas nav apelācijas instances tiesas izskatīšanas priekšmets. Minētais ir svarīgi, lai puse atbilstoši sacīkstes principam varētu sagatavot pretargumentus apelācijas sūdzībai un aizstāvēt savas tiesības.

J 14.12.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-886/2012
Apelācijas instances tiesas kompetence izvērtēt prasības iesniegšanas termiņa kavējumu

Apelācijas instances tiesai pēc prasītājas iesniegtās apelācijas sūdzības lieta jāskata pēc būtības, tostarp jāpārbauda darba devēja iebildumi attiecībā uz Darba likuma 122.pantā noteiktā prasības celšanas termiņa pārkāpumu, jo materiāltiesiskā prekluzīvā viena mēneša termiņa nokavējums prasības celšanai tiesā ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai. Nav būtiski, par cik dienām termiņš ticis nokavēts, jo tiesības zūd līdz ar termiņa izbeigšanos.

2009. gads

J 30.09.2009. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1183/2009
Par zaudējumu piedziņu uzņēmējsabiedrības maksātnespējas procesā

Likumdevējs, nosakot termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai, acīmredzami, ir vadījies no tā, ka pašas tiesas konsekventi un precīzi ievēro termiņus tām noteikto procesuālo darbību izpildē. Lietas dalībniekam atbilstoši Civilprocesa likuma 415.pantam ir garantēts 20 dienu termiņš apelācijas sūdzības sagatavošanai un iesniegšanai no brīža, kad spriedums ir pieejams.

Situācijā, kad tiesa spriedumu nav sastādījusi tās noteiktajā termiņā, tādējādi lietas dalībnieku kavējot termiņā iesniegt apelācijas sūdzību, pēc šā pamata nav tiesiski attaisnojams tiesas atteikums turpināt tiesvedību, kas pēc būtības ir personas tiesības uz taisnīgu tiesu aizskārums.

2007. gads

J 14.03.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-153/2007
Par pieaugumu pievienošanu prasībai

Par jaunu prasījumu nav uzskatāma nomas maksas parāda pieauguma pievienošana prasībai tiesvedības laikā (Civilprocesa likuma 418.panta otrās daļas 3.punkts).

2006. gads

J 14.06.2006. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-488/2006
Civilprocesuālo tiesību normu piemērošana

Gadījumā, kad tiesa paziņojusi tikai lēmuma nolēmuma daļu, lēmuma pārsūdzības termiņa skaitījums nosakāms pēc analoģijas, piemērojot Civilprocesa likuma 415., 454.panta nosacījumus par saīsināta sprieduma pasludināšanu, t.i., pārsūdzēšanas termiņš skaitāms no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna lēmuma sastādīšanai.