77.nodaļa. ĀRVALSTU TIESU NOLĒMUMU ATZĪŠANA UN IZPILDĪŠANA (636. – 644.5pants)

Drukas versija

2018. gads

J 29.06.2018. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-781/2018
Ar šķīrējtiesas procesu saistīta ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšana un izpilde

No 2007.gada 30.oktobra Konvencijas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Lugāno konvencija) tvēruma ir izslēgti visa veida ar šķīrējtiesas procesu saistītie jautājumi, tostarp pārsūdzības process. Nav nozīmes tam, vai strīdus nolēmumu ir taisījusi vispārējās jurisdikcijas tiesa. Nozīme ir tam, vai šis nolēmums ir saistīts ar šķīrējtiesas procesu, tostarp ar šķīrējtiesas nolēmuma pārskatīšanu vai pārsūdzēšanu.

Civilprocesa likuma 636.panta pirmā daļa nav iztulkojama un piemērojama paplašināti, un no pantā ietvertās ārvalsts tiesas nolēmuma definīcijas ir izslēgti ārvalsts tiesu procesuālie lēmumi, ar kuriem lieta netiek izspriesta pēc būtības vai netiek apstiprināts izlīgums. Situācijā, kad pušu strīds ir izspriests pēc būtības ar šķīrējtiesas spriedumu, savukārt ārvalsts vispārējās jurisdikcijas tiesā tikai skatīta sūdzība par procesuāliem jautājumiem saistībā ar šķīrējtiesas procesa norisi, un ārvalsts vispārējās jurisdikcijas tiesa nav devusi vērtējumu pušu pamata strīdam pēc būtības, šāds ārvalsts tiesas nolēmums nav uzskatāms par spriedumu Civilprocesa likuma 636.panta pirmās daļas izpratnē.

2017. gads

2016. gads

J 16.03.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1196/2016
Regulas Nr.44/2001 piemērojamība lietās par tādu ārvalsts tiesu nolēmumu izpildi, kas pēc būtības izskatītas šķīrējtiesā

Civilprocesa likuma 77.nodaļu „Ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšana” attiecībā uz ārvalsts tiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi piemērojamas tikai tad, ja attiecīgais procesuālais jautājums jau nav regulēts starptautiskajā līgumā vai regulā (sk. Civilprocesa likuma 5.panta pirmo, otro un trešo daļu). Proti, ja ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas un izpildes jautājumu regulē starptautiskais līgums vai regula, tad minētās Civilprocesa likuma normas, kas nosaka procesa norisi, ir piemērojamas tiktāl, ciktāl tas nepieciešams starptautiskā līguma vai regulas sekmīgai procesuālai piemērošanai Latvijā.

Regula Nr.44/2001 un Regula Nr.1215/2012 aizstāj Eiropas Savienības dalībvalstu starpā noslēgtos starptautiskos līgumus un konvencijas, kas regulēja jautājumu par savstarpēju spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, cita starpā, 1992.gada 11.novembra Līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku.

Eiropas Savienības tiesa atzinusi, ka, ja attiecīgais nolēmums neattiecas uz civillietu vai komerclietu jomu vai ja ir piemērojama Regulas Nr.44/2001 1.pantā paredzētā izslēgšana no šīs regulas piemērošanas jomas, minēto regulu nevar piemērot; regulējums vienlīdz attiecas gan uz pagaidu noregulējumu, gan uz jautājumiem pēc būtības. Ja no materiālās piemērojamības jomas izslēgtas lietas attiecībā uz šķīrējtiesu, tad arī no šīs lietas atvasināto jautājumu risināšana, t.sk., ārvalsts tiesas nolēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu atzīšana un izpilde, nevar būt atzīšanas objekts Regulas Nr.44/2001 izpratnē.

2015. gads

J 20.05.2015. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2344/2015
Dokumentu tulkojuma valoda un to pieņemšanas atteikuma tiesības atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra regulas (EK) Nr.1393/2007 „Par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs” 8.panta 1.pu

Igaunijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts tiesas dokumentu piegādāšana atbildētājam krievu valodā nav atzīstama par iespējas nenodrošināšanu tam efektīvi īstenot savas procesuālās tiesības aizstāvēties pret ārvalsts tiesā celto prasību atbilstoši Eiropas Padomes 2000.gada 22.decembra Regulas (EK) Nr.44/2001 „Par jurisdikciju un tiesas spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās” 34.panta 1. un 2.punktam (Civilprocesa likuma 637.panta otrās daļas 3. un 6.punkts), ja atbildētājs nav izmantojis Regulas Nr.1393/2007 8.pantā noteiktās atteikuma tiesības minētos dokumentus pieņemt.

Turklāt, atbilstoši Regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punkta a apakšpunktam korespondences valoda var būt arī jebkura cita adresātam saprotama valoda, kas nav saņēmējas dalībvalsts oficiālā valoda, tādēļ atteikuma tiesības atbildētājam nevarēja rasties, ja krievu valoda pirms tiesvedības uzsākšanas bija prasītājas un atbildētājas darījumu saziņas valoda un tādējādi bija tam saprotama.

Kolīzijas gadījumā starp Regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punkta a apakšpunkta noteikumu no vienas puses un Valsts valodas likuma 3.panta pirmās daļas, 2.panta otrās daļas, Dokumentu juridiskā spēka likuma 1.panta otrās daļas noteikumiem no otras puses, piemērojams minētais Regulas noteikums kā augstāka juridiskā spēka norma.

J 13.05.2015. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1427/2015
Regulas (EK) Nr.44/2001 „Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās” 34.panta 1.punkta (sabiedriskās kārtības klauzula), 31.panta (pagaidu pasākumi) un citu tiesību normu piemērošanas jautājumi, izskatot pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi

Ja ārvalsts tiesas nolēmuma mērķis daļā par mantas pārvaldītāju tiesībām iegūt nepieciešamo informāciju un dokumentāciju Latvijas Republikā (no bankām un citām personām) par atbildētāja aktīviem ir nodrošināt ārvalsts tiesā notiekošās tiesvedības pamatlietā nolēmuma izpildi (zaudējumu atlīdzību bankai), tad tas attiecas uz „pagaidu pasākumiem” Padomes 2000.gada 22.decembra Regulas (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās31.panta izpratnē, nevis atzīstams, ka tie ir „pierādījumu iegūšana tiesvedībai" saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulu Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās.

Turklāt mantas pārvaldītāju statuss nav pretrunā Latvijas tiesību sistēmai, tādēļ nepastāv šķēršļi pieteicējiem iegūt nepieciešamo informāciju un dokumentāciju par atbildētājam piederošajiem aktīviem, ievērojot Latvijas Republikā esošos normatīvos aktus, tostarp, Kredītiestāžu likuma normas.

2014. gads

J 31.10.2014. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2793/2014
Regulas (EK) Nr.44/2001 „Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās” 34.panta 1.punkta (sabiedriskās kārtības klauzula) piemērošana, izskatot jautājumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi

Ja ar ārvalsts tiesas nolēmumu acīmredzami un pārmērīgi tikušas pārkāptas atbildētāja tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47.panta otrajā daļā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības 6.panta 1.punkta pirmajā daļā, jo viņam faktiski liegtas tiesības tikt uzklausītam, tad pastāv Regulas 34.panta 1.punktā paredzētie priekšnosacījumi, kas liedz šo nolēmumu atzīt un izpildīt Latvijas Republikā, jo šāda atzīšana ir klajā pretrunā ar Latvijas Republikas sabiedrisko kārtību.

J 02.07.2014. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1255/2014
Regulas (EK) Nr.44/2001 „Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās” piemērošana (aizmugurisks spriedums, sabiedriskās kārtības klauzula), izskatot pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi

Kā acīmredzams un nesamērīgs atbildētāja tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums, kas atbilstoši Regulas 34.panta 1. un 2.punktam (Civilprocesa likuma 637.panta otrās daļas 3. un 6.punkts) ir pamats pieteikuma par ārvalsts sprieduma atzīšanu un izpildi Latvijas Republikā noraidīšanai, ir iespējas nenodrošināšana atbildētājam efektīvi īstenot savas procesuālās tiesības aizstāvēties pret ārvalsts tiesā celto prasību un pārsūdzēt šīs tiesas pieņemto spriedumu.

2013. gads

J 04.12.2013. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2021/2013
Latvijā atzīta ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes nosacījumi

Piešķirot ārvalsts tiesas nolēmumam izpildāmību Latvijas Republikas teritorijā, tiesai jāpielāgo ārvalsts tiesas nolēmuma rezultatīvā daļa Latvijas tiesību sistēmai, jo atzīšanas un izpildes lēmuma praktiskā izpilde ir izpildes dalībvalsts tiesību ziņā (Regulas (EK) Nr.44/2001„Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās” 38.pants, Regulas (EK) Nr. 4/2009 “Par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās” 41.pants).

J 19.02.2013. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1194/2013
Regulas Nr.1346/2000 un Brisele I regulas piemērošana, pārbaudot ar maksātnespējas procedūru saistītu lietu piekritību ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas lietā

Bankrota pārvaldnieka (administratora) prasība, kura pamatota ar normatīvā akta, kas regulē bankrota vai maksātnespējas procedūru, noteikumiem un kuras mērķis ir atzīt darījumu par spēkā neesošu un atgūt pārdoto aktīvu vērtību, tādējādi nodrošinot kreditoru interešu ievērošanu, ir cieši saistīta ar maksātnespējas procedūru vai noregulējumu tiesas ceļā. Attiecībā uz šādu prasību ir piemērojami Regulas Nr.1346/2000 noteikumi, atbilstoši kuriem maksātnespējas procedūras uzsākšana ir tās dalībvalsts tiesas piekritībā, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs.

Apstāklis, ka darījuma puses bija vienojušās par strīdu izskatīšanu Latvijas tiesu iestādēs, nevar grozīt normatīvajos aktos noteikto ar maksātnespējas procedūru saistīto lietu piekritību.

J 15.05.2013. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-955/2013
Jautājumi Eiropas Savienības Tiesai par Padomes regulas (EK) Nr.44/2001 (2000.gada 22.decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Brisele I regula) 1.panta (civillietas vaikomerclietas jēdziens), 22.panta 2.pu

1.jautājums: Vai lieta, kurā lūgts piedzīt zaudējumus un atzīt par nelikumīgām atbildētāju darbības saistībā ar aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, un kas balstīta uz citas dalībvalsts vispārsaistošu normatīvo aktu piemērošanu, ir atzīstama par civillietu vai komerclietu Regulas izpratnē, ņemot vērā, ka aizliegtās vienošanās nav spēkā ar to noslēgšanas brīdi, bet normatīvo aktu pieņemšana ir valsts darbība publisko tiesību jomā (acte jure imperii), uz kuru attiecas starptautisko publisko tiesību normas par valsts jurisdikcionālo imunitāti pret citas valsts tiesām?

2.jautājums: Ja atbilde uz 1.jautājumu ir apstiprinoša (lieta ir civillieta vai komerclieta Regulas izpratnē), vai tiesvedība Lietā „Par zaudējumu piedziņu” ir uzskatāma par tiesvedību, kuras priekšmets ir uzņēmējsabiedrību institūciju lēmumu likumīgums Regulas 22.panta 2.punkta izpratnē, kas pieļauj nolēmuma neatzīšanu atbilstoši Regulas 35.panta 1.punktam ?

3.jautājums: Ja Lietas „Par zaudējumu piedziņu” prasības priekšmets ietilpst Regulas 22.panta 2.punkta tvērumā (izņēmuma jurisdikcija), vai atzinējvalsts tiesai ir pienākums pārbaudīt Regulas 35.panta 1.punktā minētos apstākļus attiecībā uz Sprieduma par pagaidu aizsardzības pasākumu piemērošanu atzīšanu?

4.jautājums: Vai Regulas 34.panta 1.punktā ietverto sabiedriskās kārtības klauzulu var saprast tādējādi, ka Sprieduma par pagaidu aizsardzības pasākumu piemērošanu atzīšana ir pretēja dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, ja, pirmkārt, kā galvenais arguments pagaidu aizsardzības pasākumu piemērošanai ir minēta prasības ievērojamā summa bez pamatota un argumentēta aprēķina, otrkārt, ja atzīstot un izpildot šādu nolēmumu, atbildētājiem var rasties zaudējumi, kurus Lietas „Par zaudējumu piedziņu” prasības noraidīšanas gadījumā nebūs iespējams piedzīt no bankrotējušas uzņēmējsabiedrības, kāda ir prasītāja, kas rezultātā skar atzinējvalsts ekonomiskās intereses, tādējādi apdraudot valsts drošību, ievērojot to, ka Latvijas Republika ir Lidostas „Rīga” 100% akciju īpašniece, un 52,6% AS ,,Air Baltic Corporation” akciju īpašniece.

J 13.02.2013. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1/2013
Regulas (EK) Nr.44/2001 „Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās” 34.panta 1. (sabiedriskās kārtības klauzula) un 2.punkta (aizmugurisks spriedums) piemērošanas jautājumi, izskatot pieteikumu par ārvalsts tie

1. Dalībvalsts tiesai, kura izskata pārsūdzību par izcelsmes valstī taisīta aizmuguriska sprieduma atzīšanu un izpildi, ir kompetence pārbaudīt atbilstoši Regulas 54.pantam izdotajā un spriedumam pievienotajā apliecībā ietvertās informācijas un pierādījumu savstarpējo atbilstību, ja atbildētājs apgalvo, ka viņam nav izsniegts dokuments, ar ko ir celta prasība (Regulas 34.panta 2.punkts, uz ko ir atsauce 45.panta 1.punktā, skatīts kopā ar preambulas 16. un 17.apsvērumu).

2. Dalībvalsts tiesa, pamatojoties uz Regulas 34.panta 1.punktā ietverto sabiedriskās kārtības klauzulu, nevar atteikt izpildīt tādu aizmugurisku tiesas nolēmumu, ar kuru lieta izspriesta pēc būtības un kas neietver ne prasības priekšmeta, ne pamatojuma vērtējumu, ne arī argumentus par tās pamatotību, izņemot, ja, izvērtējot procesu kopumā un ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, tai šķiet, ka ar šo nolēmumu ir acīmredzami un pārmērīgi pārkāptas atbildētāja tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47.panta otrajā daļā, jo nav bijusi iespēja to lietderīgi un efektīvi pārsūdzēt.

Tādējādi par sabiedriskās kārtības jēdzienam neatbilstošu uzskatāma starptautiskā procedūra, ar kuru atzīst tādu ārvalsts spriedumu, kurā nav ietverts tā pamatojums, ja vien atbildētājam nav bijuši iesniegti dokumenti, kas pēc sava rakstura ir līdzvērtīgi trūkstošajai sprieduma argumentācijai. Tiesai, kas lemj par izpildi, ir suverēni jāizvērtē atbildētājam izsniegto dokumentu atbilstība šādai prasībai. Ar zvērestu apliecināta liecība var tikt uzskatīta par tiesas sprieduma pamatojumam līdzvērtīgu dokumentu, ja no tās satura atbildētājam bija iespējams izdarīt secinājumus par prasības apmierināšanas pamatu tādā apjomā, lai varētu aizstāvēties pret prasību, kā arī lietderīgi un efektīvi pārsūdzēt spriedumu.

2012. gads

J 29.11.2012. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2269/2012
Izņēmumi no vispārējā jurisdikcijas principa par atbildētāja domicilu

Padomes 2002.gada 22.decembra Regulas (EK) Nr.44/2001 „Par jurisdikciju un sprieduma atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās” 2.pantā paredzētā jurisdikcija, proti, tās dalībvalsts tiesas jurisdikcija, kuras teritorijā atrodas atbildētāja domicils, ir vispārējs princips, taču izņēmums no šī principa ir šīs Regulas II nodaļas 2.iedaļas 6.panta 1. un 2.punktā paredzētās īpašās jurisdikcijas normas, kas piemērojamas ierobežotā skaitā gadījumu, kuros persona, atkarībā no situācijas, ir jāsauc vai var tikt saukta pie atbildības citas dalībvalsts tiesā.

J 01.02.2012. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-953/2012
Procesuālās atšķirības, pārsūdzot lēmumus par ārvalsts tiesas un ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu Latvijā

Atšķirībā no ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas lietā pieņemta tiesas lēmuma pārsūdzības iespējas trijās tiesu instancēs jautājums, kas attiecas uz ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu, uzskatāms par galīgi izlemtu, ja lieta izskatīta divās tiesu instancēs. Minēto neietekmē apstāklis, ka apelācijas instances tiesa, atceļot zemākas instances tiesneša lēmumu, jautājumu izlēmusi pēc būtības.

2010. gads

J 10.11.2010. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1167/2010
Eiropas Savienības Padomes regulas Nr. 44/2001 54.pantā paredzētās apliecības nozīme lietās par ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu; aizmuguriska tiesas sprieduma, ar kuru lieta izspriesta pēc būtības, nevērtējot ne prasības priekšmetu, ne pamatu, un kurā nav norādīts neviens arguments par prasības pamatotību, atbilstība Eiropas Savienības pamattiesību Hartas 47.pantam (prejudiciālu jautājumu uzdošana Eiropas Savienības Tiesai)

Strīda izšķiršanā svarīga nozīme ir šādiem jautājumiem:

1. Gadījumā, ja ārvalsts tiesas spriedumam ir pievienota Regulas Nr. 44/2001 54.pantā paredzētā apliecība, bet, neraugoties uz to, atbildētājs izvirzījis strīdu, ka tam nav paziņots par ierosināto tiesvedību sprieduma izcelsmes dalībvalstī, vai izpildes dalībvalsts tiesai, izvērtējot Regulas Nr.44/2001 34.panta 2.punktā paredzēto sprieduma neatzīšanas pamatu, ir kompetence pašai pārbaudīt apliecībā norādīto ziņu atbilstību pierādījumiem. Vai tik plaša izpildes dalībvalsts tiesas kompetence atbilst Regulas Nr.44/2001 ievaddaļas 16. un 17.punktā ietvertajiem principiem par savstarpējo uzticēšanos tiesu spriedumiem.

2. Vai tāds aizmugurisks tiesas spriedums, ar kuru lieta izspriesta pēc būtības, nevērtējot ne prasības priekšmetu, ne pamatu, un kurā nav norādīts neviens arguments par prasības pamatotību pēc būtības, atbilst Eiropas Savienības pamattiesību Hartas 47.pantam un nepārkāpj šajā tiesību normā paredzētās atbildētāja tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā.

J 13.01.2010. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-395/2010
Par tiesas kompetenci ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā

Ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā tiesas uzdevums ir noskaidrot, vai ārvalsts šķīrējtiesa nav pārkāpusi savas kompetences ietvarus un vai ir ievērotas pušu procesuālās garantijas, kas saistītas ar lietas iztiesāšanu mutiskā tiesas sēdē.

Strīdu par šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu starp pusēm izskata šķīrējtiesas procesa laikā, tādējādi vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā lietas dalībnieks nevar celt iebildumus, ka viņš nav bijis šķīrējtiesas līguma dalībnieks (Eiropas konvencijas par starptautisko komercšķīrējtiesu 5.panta 1.punkts).

J 26.05.2010. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-7/2010
Par ārvalsts tiesas nolēmuma neatzīšanas pamatu

Prasības par īpašuma tiesībām un citām lietu tiesībām, kas skar nekustamo īpašumu, ir tiesīgas izskatīt tās līgumslēdzējas puses tiesas, kuras teritorijā īpašums atrodas (Līguma starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināltiesībās 21.panta 2.punkts un 27.panta 5.punkts).