Dzīvokļu apsaimniekošana

Drukas versija

2020. gads

J 05.05.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-172/2020
Pārvaldnieka tiesības rīkoties ar uzkrājuma fonda līdzekļiem

Gadījumā, kad dzīvokļu īpašnieku kopība ir uzkrājusi līdzekļus noteiktam mērķim, piemēram, dzīvojamās mājas uzlabošanai, pārvaldnieks citiem mērķiem minētos līdzekļus var izlietot tikai tad, ja iepriekš ir saņemts atbilstošs kopības pilnvarojums.

Arī gadījumos, kad pārvaldnieks plāno izlietot dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumus atbilstoši uzkrājuma mērķim, pārvaldniekam jāievēro dzīvokļu īpašnieku kopības vai normatīvajos aktos noteiktā kārtība attiecīgo izdevumu saskaņošanai ar kopību

J 05.05.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-172/2020
Dzīvokļu īpašnieku biedrības statuss

Dzīvokļu īpašnieku biedrības attiecības ar dzīvokļu īpašnieku kopību var būt divējādas: tā var rīkoties kā kopības pilnvarnieks, ievērojot kopības noteiktās pilnvarojuma robežas un likumā imperatīvi noteikto kopības ekskluzīvo kompetenci, vai arī kā pārvaldnieks, ja kopība ir nolēmusi pārvaldīšanas uzdevumu uzdot dzīvokļu īpašnieku biedrībai.

2019. gads

J 12.12.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-109/2019 (JUDIKATŪRAS MAIŅA) un Senāta Civillietu departamenta senatoru Andas Briedes, Mārītes Zāģeres, kā arī Intas Laukas un Marikas Senkānes (attiecībā uz 1.punktu) atsevišķās domas.
Pārvaldīšanas izdevumu piedziņas prasījumiem piemērojamie noilguma termiņi

Dzīvojamās mājas pārvaldnieka kā pakalpojuma sniedzēja (komersanta) prasījumiem samaksāt atlīdzību par veiktajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām pret dzīvokļu īpašnieku kopību kā pakalpojumu saņēmēju vai personiski atbildīgo dzīvokļa īpašnieku ir piemērojams Komerclikuma 406.pantā noteiktais trīs gadu noilguma termiņš. Šāds noilguma termiņš ir piemērojams arī citu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniedzēju (komersantu) prasījumiem par šo pakalpojumu maksas piedziņu.

Dzīvokļu īpašnieku kopības prasījumiem pret dzīvokļu īpašnieku, tostarp gadījumos, kad tos īsteno dzīvojamās mājas pārvaldnieks kā kopības pilnvarnieks, piemērojams vispārīgais desmit gadu noilgums, ja vien dzīvokļa īpašnieks nav komersants. Ja kopība pret pakalpojumu sniedzēju savas saistības vēl nav izpildījusi, tad prasījums pret atsevišķo dzīvokļa īpašnieku noilgst vienlaikus ar pakalpojuma sniedzēja prasījumu pret kopību.

J 12.12.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-109/2019 (JUDIKATŪRAS MAIŅA) un Senāta Civillietu departamenta senatoru Andas Briedes, Mārītes Zāģeres, kā arī Intas Laukas un Marikas Senkānes (attiecībā uz 1.punktu) atsevišķās domas.
Atbildība par dzīvokļu īpašnieku kopības saistībām

Par dzīvokļu īpašnieku kopības saistībām pret trešajām personām parasti atbild pati kopība ar savu mantu. Kopības mantas nepietiekamības gadījumā katram dzīvokļa īpašniekam ir pienākums līdzdarboties kopības lēmumu pieņemšanā un sniegt nepieciešamo finansiālo ieguldījumu, lai nodrošinātu iespēju kopībai izpildīt savas saistības pret trešajām personām.

Ja dzīvokļa īpašnieks neizpilda vai nepienācīgi izpilda lojalitātes pienākumu pret dzīvokļu īpašnieku kopību, tas ir pamats ar šo neizpildi vai nepienācīgo izpildi radīto zaudējumu atlīdzināšanas prasībai pret attiecīgo dzīvokļa īpašnieku. Katrs dzīvokļu īpašnieks atbild dzīvokļu īpašnieku kopībai proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam (attiecīgās kopīpašuma daļas apmēram).

Likumā noteiktajos gadījumos dzīvokļu īpašnieki kā kopības biedri ir personiski (tieši) atbildīgi par kopības saistībām pret trešajām personām. Šādos gadījumos trešajām personām prasība primāri jāceļ pret personiski atbildīgo dzīvokļa īpašnieku. Arī šajā gadījumā atsevišķā dzīvokļa īpašnieks neatbild solidāri ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet tikai par tām kopības saistībām (to daļu), kuru neizpilde izriet no konkrētā dzīvokļa īpašnieka pienākuma neizpildes.

J 12.12.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-109/2019 (JUDIKATŪRAS MAIŅA) un Senāta Civillietu departamenta senatoru Andas Briedes, Mārītes Zāģeres, kā arī Intas Laukas un Marikas Senkānes (attiecībā uz 1.punktu) atsevišķās domas.
Dzīvokļu īpašnieku kopība kā īpaša veida tiesību subjekts

Dzīvokļu īpašnieku kopība ir īpaša veida tiesību subjekts – tā spēj iegūt mantu, uzņemties saistības un būt par atbildētāju vai prasītāju tiesā (JUDIKATŪRAS MAIŅA).

Tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām, piemēram, slēdzot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, un atsevišķos gadījumos arī tiesiskajās attiecībās, kas pastāv dzīvokļu īpašnieku kopības ietvaros, visu dzīvokļu īpašnieku interesēs rīkojas dzīvokļu īpašnieku kopība kā tiesību subjekts, ciktāl šādas tiesiskās attiecības attiecas uz dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

J 13.06.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-22/2019 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Dzīvokļu īpašumos nesadalītu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskā daba, ja nav noslēgts pārvaldīšanas līgums; Nepieciešamie izdevumi dzīvojamās mājas pārvaldīšanai (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

1. Ja dzīvokļu īpašumos nesadalītu dzīvojamo māju pārvalda un apsaimnieko nevis paši kopīpašnieki, bet gan trešā persona bez pārvaldīšanas līguma noslēgšanas, starp dzīvojamās mājas kopīpašniekiem un pārvaldītāju pastāv tiesiskās attiecības, kas apspriežamas pēc neuzdoto lietvedību regulējošām Civillikuma tiesību normām.

2. Civillikuma 865., 866. un 1071.pantā minētā jēdziena „nepieciešamie izdevumi” („lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi”) saturs noskaidrojams, izdevumu nepieciešamību novērtējot katrā gadījumā individuāli, ņemot vērā konkrētā nekustamā īpašuma raksturu un vajadzības. Tādēļ tas, ka kādi izdevumi veikti ārpus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā daļā uzskaitītajām obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, pats par sevi nav pamats atzīt, ka izdevumi nav nepieciešami

J 08.02.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2019
Atbildība par zemes piespiedu nomas attiecību risināšanu, mainoties dzīvojamās mājas pārvaldītājam

Ja zemes īpašnieks nav cēlis prasību likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta ceturtās daļas kārtībā pirms no pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā pārvaldīšanas tiesības ir pārņemtas, tad jautājumu par zemes nomu primāri jārisina ar dzīvojamās mājas īpašniekiem, bet ar šo īpašnieku pilnvaroto pārvaldnieku tikai tad, ja līgums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu paredz pārvaldniekam pilnvaras risināt piesaistītā zemesgabala nomas jautājumus, kas radušies pirms pārvaldnieka nolīgšanas.

2018. gads

J 30.11.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-364/2018
Dzīvokļa īpašnieka un zemesgrāmatā nereģistrēta dzīvokļa īpašuma ieguvēja tiesiskās attiecības

Neatkarīgi no tā, vai līguma par kopīpašuma sadali dalībnieks saskaņā ar kopīpašuma sadales līgumu sev piekrītošos dzīvokļu īpašumus ir vai nav reģistrējis zemesgrāmatas atsevišķajos nodalījumos, viņam ir saistoši dzīvokļu īpašnieku kopības tiesiski pieņemtie lēmumi un attiecīgi noslēgtie līgumi.

J 27.06.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2018 un tiesnešu Normunda Salenieka, Intara Bistera, Valerijana Jonikāna un Ļubovas Kušnires atsevišķās domas
Zemes piespiedu nomas maksas apmērs, ja zemes īpašnieks ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs

Zemes piespiedu nomas maksas apmērs, ievērojot šo attiecību izņēmuma rakstura juridisko dabu, nav padarīts par atkarīgu no tā, vai pēc īpašuma reformas zemes īpašnieks kļūst vai nekļūst par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju un vai nākamais zemes īpašnieks ir vai nav šī nodokļa maksātājs. Līdz ar to ēkas īpašniekam nav jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis papildus tiesas noteiktajai nomas maksai.

J 27.06.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2018 un tiesnešu Normunda Salenieka, Intara Bistera, Valerijana Jonikāna un Ļubovas Kušnires atsevišķās domas
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks kā atbildētājs zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību strīdā

Neatkarīgi no mājas pārvaldīšanas organizēšanai izvēlētā risinājuma (atklātās vai klusās vietniecības institūts), dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līguma esība izslēdz vajadzību pēc kāda speciāla dzīvokļu īpašnieku pilnvarojuma daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam slēgt zemes nomas līgumu un attiecīgi būt par atbildētāju lietā.

J 12.03.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1/2018 un tiesnešu Aivara Keiša un Marikas Senkānes atsevišķās domas
Kopīpašnieka tiesības rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, ja ar šo rīcību netiek skartas pārējo ēkas kopīpašnieku tiesības vai intereses

Autonomas apkures iekārtas nomaiņa, ja tā nav saistīta ar kopīpašuma priekšmeta (objekta) pārbūvi, pārējo ēkas kopīpašnieku tiesības vai intereses neskar un nav uzskatāma par rīcību ar kopīpašumu Civillikuma 1068.panta izpratnē.

2017. gads

J 29.09.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-160/2017
Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemto nelikumīgo lēmumu rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzība

Likums „Par dzīvokļa īpašumu” neparedz dzīvokļu īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku biedrības solidāru atbildību par zaudējumiem kādam citam dzīvokļa īpašniekam, kuram tie nodarīti dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemto lēmumu rezultātā. Taču solidāras atbildības neesība neizslēdz dzīvokļu īpašnieku individuālo atbildību par prettiesiski pieņemtajiem lēmumiem.

J 29.08.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-138/2017
Dzīvokļu īpašnieku kopības un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības kompetences nošķiršana; proporcionalitātes princips, nosakot maksu par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu

1. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir kopīpašuma pārvaldes institūcija, kuras sastāvā ietilpst visi dzīvokļu īpašnieki neatkarīgi no tā, vai viņi ir nama apsaimniekošanai izveidotās sabiedrības dalībnieki. Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrības biedru kopsapulce ir pašas sabiedrības, nevis kopīpašuma pārvaldes institūcija, tāpēc sabiedrības biedru kopsapulcei nevar piešķirt kompetenci, kāda ar likumu nodota dzīvokļu īpašnieku kopībai.
2. Dzīvokļu īpašnieku kopībai piešķirtā kompetence noteikt maksu par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, nenozīmē dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības atkāpties no likumā noteiktā proporcionalitātes principa, kas ierobežo vairākumā esošo kopīpašnieku iespēju viņu atsevišķajā īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas uzturēt uz citu kopīpašnieku rēķina.

J 10.03.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-70/2017
Daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārbūve

Pie dzīvokļa īpašumiem piederošā kopīpašumā esošajā daļā ietilpst dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts). Tas nozīmē, ka par balkonu (galeriju, lodžiju, terašu) ārējo norobežojošo konstrukciju tehnisko stāvokli, remontu, pārbūvi, tostarp demontāžu, ir atbildīgi dzīvokļu īpašnieki kopīgi vai dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ja dzīvokļu īpašnieki tam šādu uzdevumu devuši. Savukārt lēmumi, ko dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēmusi būvniecības jautājumos, ir saistoši ikvienam dzīvokļa īpašniekam (Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta pirmā daļa).
Balkona (lodžiju, galeriju, terašu) norobežojošās konstrukcijas pārbūve (piemēram – aizstiklošana u.tml.) saistīta ar kopīpašumā esošās daļas pārveidošanu, kas ietekmē visas ēkas ārējo izskatu (arhitektoniskās prasības) un drošību, tādēļ pienākums pierādīt balkona pārbūves likumību gulstas uz dzīvokļa īpašnieku.

J 31.05.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-29/2017
Daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieka atbildībai pret dzīvokļa īpašnieku nodibināmie apstākļi

Lai konstatētu daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieka pienākumu, kura neizpildes dēļ iestājas atbildība pret dzīvokļa īpašnieku par zaudējumiem, nodibināms, uz kāda tiesiskā pamata mājas pārvaldīšana tiek veikta, vai mājas pārvaldniekam ir deleģēts attiecīgs daudzdzīvokļu mājas īpašnieku kopības pienākums, un vai dzīvokļu īpašnieki šim mērķim ir piešķīruši finansējumu.

2016. gads

J 26.10.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-336/2016
Piespiedu zemes nomas attiecību konstatēšana

Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrā daļa nav tulkojama kā likumdevēja griba vienai pusei uzspiest otras puses subjektīvu vēlmi un pēc tiesas pavēles parakstīt nomas līgumu, bet gan kā zemes un ēkas īpašniekam dots uzdevums savstarpēji saistīties, noslēdzot līgumu atbilstoši brīvprātības principam, savukārt, ja vienošanās par līguma noteikumiem nenotiek – strīda gadījumā – nomas tiesisko attiecību konstatāciju (atzīšanu) veic tiesa, nodibinot ar tiesas spriedumu nomas līguma būtiskās sastāvdaļas (Civillikuma 2124.pants). Pienākuma uzlikšana vienai pusei noslēgt rakstisku līgumu šādā gadījumā ir lieka, jo tiesas spriedums, ar kuru konstatētas piespiedu nomas attiecības, aizstāj jebkāda cita akta taisīšanu.

J 22.11.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-226/2016
Piespiedu zemes nomas prasījuma saistošā daba zemes nomas tiesisko attiecību subjektam

Tiesības un pienākumi, kas izriet no nomas tiesiskajām attiecībām starp zemes īpašnieku un apsaimniekošanas biedrību (pārvaldnieku), vienlīdz attiecas un ir saistoši dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, jo tieši pēdējie ir zemes nomas tiesisko attiecību subjekti. Līdz ar to apstāklis, ka zemes īpašnieks atsevišķa prasījuma veidā nav lūdzis atzīt nomas attiecību pastāvēšanu starp viņu un dzīvokļa īpašnieku, nevar būt pamats, liegt prasītājam iespēju no nomas līguma subjekta saņemt atlīdzību par zemes lietošanu.

J 15.11.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-8/2016
Dzīvokļa īpašnieka tiesības nemaksāt par nesaņemtiem pakalpojumiem

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktā minētie maksājumi par saņemtajiem pakalpojumiem ir jānošķir no pārvaldīšanas izdevumiem jeb apsaimniekošanas maksas, kuru dzīvokļu īpašnieku kopība noteic, lai nodrošinātu pārvaldniekam uzdotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu (šā panta 2.punkts, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešā daļa). Citiem vārdiem, tas, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešajai daļai ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam nebūt nenozīmē, ka uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata dzīvokļa īpašniekam rastos pienākums maksāt par pakalpojumiem, kas ietverti pārvaldnieka izrakstītajos rēķinos, bet kurus viņš nav saņēmis.

J 20.04.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2016
Zemes īpašnieka prasības par nomas līguma noslēgšanu subjekts un šīs prasības apmērs

1. Ja atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11. panta otrās daļas 7. punktam pārvaldniekam deleģētā uzdevumā ir piešķirtas tiesības nomas līgumu slēgt savā vārdā (īpašnieka vietā, interesēs un uz viņa rēķina), tad, pastāvot strīdam par zemes nomas tiesiskajām attiecībām, prasība dzīvokļu īpašnieku kopības vietā var tikt vērsta pret pārvaldnieku kā pašu nomnieku. Vienlaikus tas neizslēdz iespēju zemes īpašniekam par zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanu vērsties pret dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir nomas tiesisko attiecību subjekti.

2. Zemes īpašnieka tiesības celt prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu ir saprotamas tādējādi, ka zemes īpašniekam ir tiesības prasīt gan nomas līguma noslēgšanu, gan faktisko nomas tiesisko attiecību atzīšanu, gan arī strīdu izšķiršanu par nomas līguma būtiskajām sastāvdaļām un parāda piedziņu, jo, nepievēršoties nomas līguma būtiskajām sastāvdaļām, nav iespējams izšķirt strīdu pēc būtības par nomas tiesisko attiecību nodibināšanu vai šādu faktisko attiecību, kas pastāv uz likuma pamata, konstatēšanu.

2015. gads

J 29.06.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-89/2015
Neizlietotās dzīvojamai mājai piesaistītās apsaimniekošanas un īres maksas piedziņas tiesiskie aspekti

Ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un Apsaimniekošanaslīgums tika izbeigts, nevis atzīts par spēkā neesošu, tad konkrētajos apstākļos nevar atsaukties uz tiesiskā pamata atkrišanu apsaimniekošanas maksas saņemšanai Civillikuma 2389.panta izpratnē – tas būtu iespējams, ja līgums atzīts par spēkā neesošu.

Apsaimniekošanas un īres maksas iekasēšanas rezultātā saņemtie līdzekļi, kuri konkrētajos apstākļos bija piesaistīti dzīvojamai mājai, uzskatāmi par līdzekļiem, kurus saņēmis pilnvarnieks uzdevuma veikšanai. Lai gan saskaņā ar Civillikuma 2304.pantu pilnvarniekam ir paredzēta tiesība paturēt to, ko pilnvarotājs tam piešķīris, no lietas materiāliem neizriet, ka pilnvarotājs būtu šādas tiesības pilnvarniekam piešķīris.

2011. gads

J 13.04.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-43/2011 un senatores Mārītes Zāģeres atsevišķās domas
Par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma noslēgšanu

1. Līguma slēgšanas brīvības ierobežojums var arī nebūt strikti noteikts likumā, bet tas var izrietēt no apstākļiem un būt nepieciešams, lai tiktu sakārtotas tiesiskās attiecības. Senāts atzīst, ka šāda nostādne ir piemērojama arī strīdos par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma noslēgšanu.

2. Ņemot vērā dzīvokļu īpašnieku kopsapulces likumā noteikto kompetenci, Senāta ieskatā tā ir tiesīga arī lemt par to, ka visiem īpašniekiem ir jānoslēdz ar kopsapulces izvēlēto apsaimniekotāju līgums, kas atbilstoši likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.1panta piektajai daļai ir saistošs visiem īpašniekiem.

Ja persona izvairās šādā gadījumā slēgt līgumu, tad strīds risināms tiesā ar prasību vai nu uzlikt par pienākumu noslēgt līgumu, vai atzīt, ka šāds līgums kopsapulces apstiprinātajā redakcijā starp pusēm ir noslēgts.

J 09.03.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-36/2011
Par puses procesuālo tiesību pārņemšanu; tiesas izdevumu atlīdzināšana

1. Civilprocesa likuma 77.panta trešā daļa noteic, ka visas darbības, kas izpildītas procesā līdz tiesību pārņēmēja iestāšanās brīdim, tiesību pārņēmējam ir tikpat obligātas, cik obligātas tās bija personai, kuras tiesības pārņemtas. Tādējādi uz procesuālo tiesību pārņēmēju pāriet visas darbības, kas līdz tiesību pārņemšanas brīdim attiecās uz sākotnējo prasītāju, cita starp, sākotnējā prasītāja tiesība būt atbrīvotam no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos, iesniedzot prasības pieteikumu.

2. Lietas dalībniekam, kurš nav iepriekš samaksājis tiesas izdevumus valsts ienākumos, ir jāsamaksā valstij nenomaksātie tiesas izdevumi, ja tiesas nolēmums nav viņa labā un viņš nav atbrīvots no tiesas izdevumiem. Bet, ja prasītājs, tai skaitā prasītāja tiesību pārņēmējs, bijis atbrīvots no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos, iesniedzot prasības pieteikumu un apelācijas sūdzību, tad nav tiesiska pamata, izspriežot lietu pēc būtības, piedzīt no prasītāja šos tiesas izdevumus (Civilprocesa likuma 42.panta pirmā, otrā daļa).

2010. gads

J 24.11.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-245/2010
Par daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotāja tiesībām noteikt dzīvokļa īpašniekam līgumsodu vai nokavējuma procentus

Uz dzīvokļa īpašnieku, kurš nav noslēdzis apsaimniekošanas līgumu ar ēkas apsaimniekotāju – dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību – un nav arī šīs sabiedrības biedrs, nav attiecināmas sankcijas, kuras par sabiedrības lēmumu nepildīšanu uzņēmušies tās biedri vai citi dzīvokļu īpašnieki. Apsaimniekošanas izdevumu jēdziens nav tulkojams tik plaši, ka tas aptver tiesības noteikt līgumsodu vai paaugstinātus salīdzinājumā ar likumiskajiem (6% gadā) nokavējuma procentus (Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8. un 12.pants).

2007. gads

J 07.11.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-756/2007
Dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumu kvalifikācija dzīvojamās telpas īres līgumā

Dzīvojamās mājas uzturēšanai (apsaimniekošanai) nepieciešamie izdevumi var ietekmēt īres maksas lielumu, bet tie nav kvalificējami kā īrniekam ar likumu noteikts papildu īres maksai veicams maksājums (Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.pants).

J 29.08.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-535/2007
Par zemes nomas līguma noslēgšanu ar daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem

1. Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punkts paredz privatizētā objekta (dzīvokļa) īpašnieka pienākumu slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku, uz kura zemes atrodas privatizētais objekts. Ja zemes nomas līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības celto prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības (Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punkts).

2. Atbilstoši likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantam dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam. Saskaņā ar šā likuma 34.panta otro daļu sabiedrībai, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības, ir tiesības prasīt no dzīvokļa īpašniekiem, arī no tiem, kuri nav sabiedrības dalībnieki, zemes gabala uzturēšanai nepieciešamo izdevumu attiecīgās daļas samaksu (Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pants, 34.panta otrā daļa).

2005. gads

J 05.10.2005. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-514/2005
Par pamatpakalpojumu parāda piedziņu

Dzīvokļa īpašnieka patvarīga atslēgšana no kopējās apkures sistēmas nevar būt pamats viņa atbrīvošanai no samaksas par piegādāto siltumenerģiju likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta izpratnē.

2003. gads

J 08.10.2003. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-437/2003
Par kooperatīvās sabiedrības biedra statusa atjaunošanu