V nodaļa. Soda noteikšana

Drukas versija

2019. gads

J 24.07.2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-149/2019
Noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājušos kaitīgo seku nozīme noziedzīga nodarījuma kvalifikācijā un soda noteikšanā

Ja smagas sekas ir noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīme, nodarījuma radīto kaitīgo seku atbilstība likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 24.pantā noteiktajiem kritērijiem, kas raksturo smagas sekas, pati par sevi nav sodu ietekmējošs apstāklis, ja vien papildus nav saskatāmi arī citi kaitīgās sekas raksturojoši elementi.

J 21.03.2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-140/2019
Soda noteikšanas secība par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem

Nosakot sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības un pēc vairākiem spriedumiem, vispirms jānosaka sods saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta attiecīgo daļu un tikai pēc tam saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu.

J 2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[C]/2019
Labvēlīgu seku veida piemērošana tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpuma gadījumā

Konstatējot tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu, atzinumam par pārkāpuma esību, kā arī par konkrētu labvēlīgu seku veida piemērošanu vai nepiemērošanu ir jābūt izvērstam un motivētam ar konkrētiem faktiem.

2018. gads

J 06.11.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-643/2018
Savas vainas neatzīšana un tiesību uz sadarbību neizmantošana nav pamats noteikt bargāku sodu

Personas tiesības sevi neapsūdzēt, kas ietver sevī arī tiesības neatzīt savu vainu, ir viens no taisnīgas tiesas elementiem. Vainas atzīšana kopsakarā ar pieteikšanos par vainīgu un izdarītā nožēlošanu saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas pirmo punktu ir atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli, kas ir pamats vieglāka soda noteikšanai, savukārt vainas neatzīšana nevar pastiprināt personas atbildību un pasliktināt tās stāvokli lietā.

Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās personas tiesības uz sadarbību, kas var izpausties procesa norises veicināšanā, ir personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, procesuālās tiesības, kuru īstenošanu raksturo šīs personas brīva griba. Savu procesuālo tiesību neizmantošana nevar būt par pamatu bargāka soda noteikšanai.

J 19.09.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-477/2018
Alkohola ietekmes fakta konstatēšana kriminālprocesā

Kriminālprocesa likums neierobežo alkohola ietekmes konstatēšanu tikai ar portatīvās ierīces izmantošanu alkohola ietekmes noteikšanai. Par alkohola ietekmes pierādījumiem var būt jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par minēto faktu, tostarp liecinieku liecības un paša apsūdzētā vaļsirdīga atzīšanās.

J 08.08.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-434/2018
Nosacītas notiesāšanas piemērošana

Lemjot par iespēju notiesāt personu nosacīti, ir jāievēro kriminālsoda mērķi. Proti, ir jāizvērtē, kā konkrētās krimināltiesiskās represijas piemērošana sekmēs taisnīguma atjaunošanu, noziedzīgu nodarījumu recidīvu novēršanu, aizsargās sabiedrisko drošību, atturēs citu personu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, sekmēs notiesāto personu resocializāciju. Jāievēro ne tikai vainīgā personību raksturojošie dati, bet arī fakti, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu (noziedzīgu nodarījumu smagums, izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits, nodarītais kaitējums utt.). Turklāt tiesai pēc visu šo minēto apstākļu izvērtēšanas ir jārodas pārliecībai, ka, sodu neizciešot, vainīgais turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

J 19.09.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-426/2018
Lietas taisnīgai izspriešanai nozīmīgi apstākļi un to izvērtēšana tiesas nolēmumā

Apsūdzētā ģimenes stāvokļa kā personību raksturojoša apstākļa izvērtējumam ir būtiska nozīme lietas taisnīgā izspriešanā, individualizēta un taisnīga soda noteikšanā.

J 19.06.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-348/2018
Soda noteikšanas prasību izvērtējums

Tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantā norādītajiem soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi. Tiesai nav pienākuma ikreiz noteikt vainīgajam visvieglāko likumā paredzēto sodu, piemērojot visus iespējamos labvēlīgos likuma nosacījumus.

J 11.09.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-255/2018
Cilvēktiesību garantēšana, nosakot brīvības atņemšanas sodu personai ar invaliditāti

Apsūdzētā ar invaliditāti ievietošana apcietinājumā pati par sevi nerada cilvēktiesību pārkāpumu, ja vien netiek konstatēts, ka, atrodoties apcietinājumā, apsūdzētais tiek pakļauts tādām ciešanām, kas sasniedz necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās slieksni.

2017. gads

J 16.11.2017. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-623/2017
Izvairīšanās no soda izciešanas subjekts

Krimināllikuma 312. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (izvairīšanos no soda izciešanas) var izdarīt tikai īpašs (speciālais) subjekts, kas ir jāņem vērā, vērtējot Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktā paredzēto atbildību pastiprinošo apstākli– noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

J 27.09.2017. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-449/2017
Brīvības atņemšanas soda izciešana citā kriminālprocesā nevar būt kritērijs smagāka soda veida izvēlei

Apstāklis, ka vainīgais izcieš brīvības atņemšanas sodu cietumā, neietilpst to apstākļu lokā, kas saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu ņemami vērā, nosakot vainīgajam soda veidu.

Vienīgais apstāklis, kas liedz piemērot vainīgajai personai piespiedu darbu, norādīts Krimināllikuma 40.panta otrajā daļā, proti, piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām
personām.

J 31.05.2017. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-357/2017
Vainīgās personas mantiskais stāvoklis nevar būt kritērijs smagāka soda veida izvēlei

Krimināllikuma 46. panta otrajā daļā paredzēto soda veidu ietekmējošo apstākļu - noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums un vainīgā personība - uzskaitījums ir izsmeļošs un paplašināti nav tulkojams.
Vainīgās personas mantiskais stāvoklis ņemams vērā, nosakot naudas soda kā pamatsoda apmēru, taču tas nevar būt kritērijs soda veida izvēlei, proti, lai liegtu viņam piemērot naudas sodu un noteiktu smagāku sodu.

J 23.02.2017. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-68/2017
Nosacītas notiesāšanas piemērošana

Krimināllikuma 55.panta piemērošana saistīta ar tiesas pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus.
Nosacītas notiesāšanas nepiemērošana tiesai nav jāmotivē.

2016. gads

J 21.12.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-527/2016
Papildsoda noteikšana pēc noziedzīgu nodarījumu kopības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem

Ja tiesa, nosakot sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, proti, daļēji saskaitot piespriestos sodus, nav piemērojusi par vienu no noziedzīgajiem nodarījumiem piespriesto papildsodu – policijas kontroli, tiesai nav pamata šo papildsodu piemērot, nosakot galīgo sodu šajā lietā pēc vairākiem spriedumiem.

J 20.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-306/2016
Policijas kontroles un probācijas uzraudzības saskaitīšanas noteikumi

Nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Krimināllikuma 50.pantu vai pēc vairākiem spriedumiem saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu un konstatējot, ka personai ir noteikta gan policijas kontrole, gan probācijas uzraudzība, policijas kontroli ietver probācijas uzraudzībā neatkarīgi no policijas kontrolei noteiktā termiņa

J 17.03.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-154/2016
Jauna atbildību mīkstinoša apstākļa konstatēšana apelācijas instances tiesā ir pamats noteiktā soda mēra pārskatīšanai

Atzīstot par apsūdzētā atbildību mīkstinošu tādu apstākli, kuru nebija konstatējusi pirmās instances tiesa un kuru pirmās instances tiesa, nosakot soda mēru, nebija ņēmusi vērā, apelācijas instances tiesai ir pamats soda mēra pārskatīšanai.

J 15.01.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-78/2016
Atbildību mīkstinošs apstāklis – vainīgais sekmējis citas personas nozieguma atklāšanu

Ja citas personas vainīgums apstiprinās ar spēkā stājušos nolēmumu citā lietā, jautājums par Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētā atbildību mīkstinoša apstākļa atzīšanu vai neatzīšanu ir risināms konkrētā kriminālprocesa ietvaros. Krimināllikuma 60.pants piemērojams gadījumos, ja spriedums stājas spēkā un tiesa šo apstākli nav atzinusi kā atbildību mīkstinošu apstākli. Apelācijas instances tiesa var atzīt par atbildību mīkstinošiem apstākļiem tādus apstākļus, kādus nebija konstatējusi pirmās instances tiesa. Atbildību mīkstinošiem apstākļiem ir nozīme soda noteikšanā.

J 11.02.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-45/2016
Jauna noziedzīgā nodarījuma izdarīšana nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā

Atbilstoši Krimināllikuma 55.panta desmitajai daļai, ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms un tiesa nosaka sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52.pantā paredzētajiem noteikumiem. Apstāklis, ka apsūdzētajam uz jaunā sprieduma taisīšanas brīdi jau pagājis likumā noteiktais sodāmības dzēšanas termiņš, neatceļ iepriekšējā soda juridiskās sekas.

2015. gads

J 21.12.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-743/2015
Nosacītas notiesāšanas piemērošanas apstākļu izvērtējums

Likums nepārprotami uzskaita apstākļus, kas jāņem vērā, piemērojot nosacītu notiesāšanu un tiesai nav tiesību ignorēt kādu no šiem likumā norādītajiem apstākļiem. Nesamērīgi mīksta soda noteikšana, kas pamatota vienīgi uz personību pozitīvi raksturojošo ziņu izvērtējumu, nesasniegs soda mērķi – sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam.

J 09.12.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-720/2015
Pamatsoda – piespiedu darba – patstāvīga izpildīšana, ja pamatsods – brīvības atņemšana – nepārsniedz trīs gadus

Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļa noteic, ka gadījumā, ja par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem ir piespriesti pamatsodi – piespiedu darbs un brīvības atņemšana, kuras termiņš kopā nepārsniedz trīs gadus, tad sodu – piespiedu darbs – izpilda patstāvīgi. Šādos gadījumos piespiedu darba izpildi uzsāk pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, bet nosacītas notiesāšanas gadījumā – uzreiz pēc sprieduma spēkā stāšanās. Nepareizi piemērojot Krimināllikuma 50.pantu un 52.panta 2.1 daļu tiek pieļauts Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādītais pārkāpums.

J 14.04.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-89/2015
Soda noteikšanas par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem neiespējamība apelācijas instances tiesā, ja pirmās instances tiesas spriedums atcelts daļā par vienu no noziedzīgajiem nodarījumiem

Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas, 51.panta pirmās daļas izriet, ka, nosakot sodu, jāievēro zināma secība, proti, vispirms jānosaka sods atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu, tad – pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, bet pēc tam – pēc vairākiem spriedumiem, turklāt katru no šiem sodiem krimināllietā, kura nav sadalīta, var noteikt tikai vienu reizi.

J 09.01.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-13/2015
Maksimālais pamatsoda – piespiedu darba – laiks, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem

No Krimināllikuma 50.panta trešās daļas izriet, ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, maksimālais pamatsoda – piespiedu darba – laiks nevar pārsniegt 420 stundas.

2014. gads

J 28.11.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-728/2014
Atbildību pastiprinošs apstāklis – noziedzīgu nodarījumu reālā kopība

Ar 2014.gada 15.maija likumu „Grozījumi Krimināllikumā” (spēkā no 2014.gada 14.jūnija) no Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkta izslēgts tāds atbildību pastiprinošs apstāklis kā noziedzīgu nodarījumu reālā kopība. Tā kā likumdevējs pārejas noteikumus norādītajiem grozījumiem Krimināllikumā nav pieņēmis, tad ņemama vērā Krimināllikuma 5.panta otrā daļa, kas noteic, ka likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā likuma spēkā stāšanās, kā arī uz personu, kura izcieš sodu vai izcietusi sodu, bet kurai saglabājusies sodāmība.

J 30.10.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-656/2014
Apstākļi, kurus tiesa ņem vērā, lemjot par nosacītas notiesāšanas iespējamību

Krimināllikuma 55.pantā ir paredzēta nosacīta notiesāšana. Šā panta pirmajā daļā ir iekļauti apstākļi, kurus tiesa ņem vērā, lemjot par nosacītas notiesāšanas iespējamību. Tiesai nav tiesību ignorēt kādu no šiem likumā norādītajiem apstākļiem.

J 15.12.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-604/2014
Atbildību pastiprinoša apstākļa – noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu reālo kopību – nepamatota konstatēšana

Atbildību pastiprinošs apstāklis – noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu reālo kopību – bija iekļauts Krimināllikumā no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 14.jūnijam.

Atzīstot par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tādu apstākli, kāds uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku likumā nebija paredzēts, un ņemot vērā minēto atbildību pastiprinošo apstākli, nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādīto Krimināllikuma pārkāpumu.

J 10.07.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-579/2014
Pamats konstatēt atbildību pastiprinošo apstākli – recidīvu

Gan krimināltiesību teorijā, gan tiesu praksē atzīts, ka noziedzīgu nodarījumu recidīvs ir tad, ja persona, kurai tiesa vai prokurors nosaka sodu, jau pirms tam ir vismaz vienu reizi tiesāta par jebkuru agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta. Ja persona par pirmo noziedzīgo nodarījumu tiek sodīta pēc tam, kad tā sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti vēlāk, nav tiesiska pamata konstatēt atbildību pastiprinošu apstākli – recidīvu, nosakot sodu par pirmo noziedzīgo nodarījumu.

J 17.12.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-515/2014
Par atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams tāds apstāklis, kurš Krimināllikumā paredzēts kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme

Tiesa, atzīstot par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tādu apstākli, kas Krimināllikumā paredzēts kā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, pārkāpj Krimināllikuma 48.panta ceturtajā daļā noteikto, ka par atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams tāds apstāklis, kurš šajā likumā paredzēts kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme.

J 19.09.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-417/2014
Radītā kaitējuma izvērtēšana, nosakot sodu, formālos noziedzīgā nodarījuma sastāvos

Krimināllikuma 217.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, tas neparedz kādu konkrētu seku iestāšanos. Taču tas nenozīmē, ka ar šādu noziedzīgu nodarījumu netiek nodarīts kaitējums vispār, jo kā noteikts Krimināllikuma 6.panta pirmajā daļā, tad par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums [..]. Tāpēc atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai tiesai jāizvērtē radītais kaitējums.

J 20.05.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-347/2014
Atbildību pastiprinošā apstākļa – noziedzīgā nodarījuma izdarīšana alkohola ietekmē – noteikšana

Ekspertīzes atzinums nav vienīgais pierādījums alkohola ietekmes fakta konstatēšanai. Par alkohola ietekmes pierādījumiem var būt ne tikai ziņas, kas iegūtas Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā, bet arī citi Kriminālprocesa likumā paredzētie pierādījumi.

J 05.06.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-329/2014
Galīgā soda noteikšanas motivācija

Tiesa, nemotivējot galīgā soda noteikšanu, pieļāva Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 6.punkta pārkāpums, kas konkrētā lietā atzīts par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu un norādītajā daļā noveda pie nelikumīga nolēmuma.

J 30.09.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-306/2014
Psihotropo vielu realizācija mantkārīgā nolūkā

Realizējot psihotropo vielu par noteiktu naudas summu, lai arī uz parāda, proti, atliekot naudas saņemšanu uz vēlāku laiku, apsūdzētais rīkojas mantkārīgu tieksmju dēļ. Turklāt, ievērojot to, ka noziedzīgā nodarījuma motīvs ir noziedzīgā nodarījuma subjektīvās, nevis objektīvās puses pazīme, tam apstāklim, vai apsūdzētais šo naudu reāli saņēmis, vai nē, nav izšķirošas nozīmes Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punkta atbildību pastiprinošā apstākļa konstatēšanā.

J 09.09.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-280/2014
Galīgā soda noteikšana saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts pēc sprieduma pasludināšanas pirmajā krimināllietā līdz tā spēkā stāšanās dienai

Krimināllikuma 51.pantā paredzētās tiesiskās sekas iestājas, ja nodarījums izdarīts pēc sprieduma taisīšanas, bet sprieduma taisīšanas diena ir diena kad, spriedums stājies spēkā. Tāpēc, ja nodarījums izdarīts pēc sprieduma pasludināšanas līdz tā spēkā stāšanās dienai, tad, nosakot sodu, nav jāpiemēro Krimināllikuma 51.pants, bet galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem.

J 24.04.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-8/2014
Drošības līdzeklis – apcietinājums – jaunā lietā pārtrauc brīvības atņemšanas soda izciešanu pēc iepriekšējā sprieduma

Gadījumos, kad notiesātajam, kurš izcieš brīvības atņemšanas sodu saskaņā ar iepriekšējo spriedumu, jaunajā lietā tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums – soda izciešana pēc iepriekšējā sprieduma tiek pārtraukta, jo apcietinājumam un brīvības atņemšanai ir atšķirīgi mērķi un personas vienlaicīgu atrašanos apcietinātā un notiesātā statusos likums neparedz, turklāt apcietinājuma piemērošana ir vērsta uz personas, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, tiesību papildu ierobežošanu. Tādējādi neizciestais sods pēc iepriekšējā sprieduma tiek rēķināts uz lēmuma par apcietinājuma piemērošanu pieņemšanas dienu, savukārt apcietinājuma laiks saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu tiek ieskaitīts soda termiņā jaunajā lietā.

2013. gads

J 11.10.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-370/2013
Galīgā soda noteikšana saskaņā ar Krimināllikuma 50.pantu

No Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas neizriet, ka gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, sākumā būtu jānosaka sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības par visiem vienā un tajā pašā Krimināllikuma pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet pēc tam – pēc noziedzīgo nodarījumu kopības par visiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

2012. gads

J 04.12.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-491/2012
Neizciestās papildsoda daļas noteikšana, nosakot galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu

Gadījumos, kad pirmās instances tiesas spriedums ir notiesājošs, apelācijas instances tiesai, taisot jaunu notiesājošu spriedumu un nosakot galīgo sodu, neizciestā papildsoda daļa pēc iepriekšējā sprieduma jānosaka uz pirmās instances tiesas sprieduma taisīšanas dienu vai uz apcietinājuma dienu.

Ja pirmās instances tiesa būtu taisījusi attaisnojošu, bet apelācijas instances tiesa taisījusi notiesājošu spriedumu, tad neizciestais sods pēc iepriekšējā sprieduma būtu jānosaka uz apelācijas instances tiesas sprieduma taisīšanas dienu.

Tas attiecināms ne tikai uz neizciesto pamatsodu, bet arī uz neizciesto papildsodu pēc iepriekšējā sprieduma.

J 31.10.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-480/2012
Soda noteikšana, ja pieļauta kriminālprocesa neattaisnota novilcināšana

Pirms pieņemt lēmumu par sodu, tiesai katrā konkrētā gadījumā jāizvērtē norādītie Krimināllikumā paredzētie sodu ietekmējošie apstākļi un apstākļi, kas raksturo kriminālprocesa nepamatotu novilcināšanu. Likumā paredzēto iespēju piemērošana ir saistīta ar to sodu, kurš būtu nosakāms, neņemot vērā kriminālprocesa neattaisnotu novilcināšanu.

J 08.11.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-456/2012
Noziedzīga nodarījuma izdarīšana narkotisko vielu ietekmē

No Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punkta normas satura un jēgas izriet, ka šajā likuma normā paredzētā atbildību pastiprinoša apstākļa konstatēšana ir saistīta tikai ar fakta konstatēšanu, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona atradusies alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citi apreibinošo vielu ietekmē.

J 08.06.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-284/2012
Krimināllikuma 49.1 panta piemērošanas kritēriji

Krimināllikuma 49.1pantā un 58.panta piektajā daļā ir norādītas sekas, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Likumā nav noteikti kritēriji, pēc kuriem vadīties, lai izvēlētos konkrētu likuma doto iespēju.

Izvēloties vienu no likumā paredzētajām iespējām, kas ir labvēlīgas apsūdzētajam, konstatējot kriminālprocesa neattaisnotu novilcināšanu, tiesai jāņem vērā kriminālprocesa ilgums un procesa virzītāja rīcības raksturs; noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, noziedzīgā nodarījuma realizēšanas pakāpe; apsūdzētā personība, loma izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā; atbildību mīkstinošie apstākļi; atbildību pastiprinošie apstākļi, tas ir, Krimināllikumā paredzētie sodu ietekmējošie apstākļi un apstākļi, kas raksturo kriminālprocesa nepamatotu novilcināšanu.

J 22.05.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-253/2012
Krimināllikuma 49.1 panta nosacījumu piemērošana kasācijas instances tiesā

Tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpums ir juridisks jautājums, tāpēc kasācijas instances tiesa var piemērot Krimināllikuma 491.panta noteikumus.

J 19.06.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-244/2012
Krimināllikuma 49.panta nosacījumu piemērošana

Viens no priekšnosacījumiem, lai noteiktu vainīgajam sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā, vai arī noteiktu viņam citu, vieglāku sodu, ir atbildību pastiprinošu apstākļu neesamība. Neizlemjot jautājumu par to, vai lietā pastāv apstākļi, kas pastiprina apsūdzētā atbildību, tiesai nav pamata, nosakot apsūdzētajam sodu, piemērot Krimināllikuma 49.panta nosacījumus.

J 26.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-129/2012
Tiesai nav jāmotivē Krimināllikuma 48.panta otrās daļas nepiemērošana

Tiesai ir jāmotivē, kāpēc tā piemēro konkrēto tiesību normu, konstatējot un atzīstot apsūdzētā atbildību mīkstinošu vai pastiprinošu apstākli lietā, bet nav jāmotivē, kāpēc tā nepiemēro Krimināllikuma 48.panta otro daļu.

2011. gads

J 18.10.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-526/2011
Vairāku atbildību mīkstinošu apstākļu esamība kā priekšnosacījums Krimināllikuma 49.panta nosacījumu piemērošanai

Vairāku atbildību mīkstinošu apstākļu konstatēšana ir viens no likumā norādītajiem Krimināllikuma 49.panta piemērošanas obligātajiem priekšnosacījumiem, kuram iztrūkstot, Krimināllikuma 49.panta piemērošanai nav tiesiska pamata. Minēto priekšnosacījumu nevar aizvietot ar apsūdzētā personību pozitīvi raksturojošām ziņām un atsaucēm uz noziedzīgā nodarījuma nepabeigto raksturu vai sankcijas bardzību.

J 21.06.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-332/2011
Sprieduma taisīšana Krimināllikuma 51.panta – soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem - pirmās daļas un 50.panta – soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem - piektās daļas izpratnē

Tulkojot Krimināllikuma 51.panta pirmās daļas jēdzienu – sprieduma taisīšana – saistībā ar Kriminālprocesa likuma 74.1 pantu, likuma „Par tiesu varu” 16.pantu, ar sprieduma taisīšanu Krimināllikuma 51.panta pirmajā daļā jāsaprot sprieduma stāšanos spēkā. Šāda izpratne attiecināma arī uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.

J 10.05.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-238/2011
Nosakot brīvības atņemšanas sodu nosacīti, tiesa nevar piemērot papildsodu – policijas kontroli

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu nosacīti notiesājot, var piespriest papildsodus, izņemot policijas kontroli un izraidīšanu no Latvijas Republikas. Tiesa, nosakot brīvības atņemšanas soda izciešanu nosacīti, nepamatoti kā papildsodu bija noteikusi policijas kontroli.

2010. gads

J 19.04.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-175/2010
Galīgā soda noteikšana atbilstoši Krimināllikuma 61. un 51.pantam

Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšana inkriminēta personai, kura nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda, tad noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika precīzai konstatēšanai ir būtiska nozīme, jo no tā ir atkarīgs lēmums par galīgā soda noteikšanu vai nenoteikšanu atbilstoši Krimināllikuma 61. un 51.panta nosacījumiem.

2009. gads

J 27.10.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-567/2009
Krimināllikuma 55.panta nosacījumu piemērošana

Krimināllikuma 55.panta pirmajā daļā sniegts to apstākļu uzskaitījums, kas tiesai jāņem vērā, piemērojot nosacītu notiesāšanu. Tiesai nav tiesību ignorēt kādu no šiem likumā norādītajiem apstākļiem.

J 21.08.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-431/2009
Galīgā soda noteikšana saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, ja policijas kontroles laikā izdarīts kriminālpārkāpums

Krimināllikuma 51.panta pirmo daļa neaizliedz, nosakot galīgo sodu, brīvības atņemšanas sodam pievienot neizciesto papildsodu- policijas kontroles daļu, nesaskaitot sodus, ja neizciestā papildsoda – policijas kontroles laikā izdarīts kriminālpārkāpums.

J 24.03.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-190/2009
Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi nav uzskatāmi par sodu, tāpēc uz tiem nav attiecināma Krimināllikuma 51.panta piemērošana

1. Soda veidi ir noteikti Krimināllikuma 36.pantā, un 51.panta nosacījumi var tikt piemēroti tikai Krimināllikuma 36.pantā paredzēto sodu noteikšanai pēc vairākiem spriedumiem.

2. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nosaka speciāls likums „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” un tas nav uzskatāms par sodu, līdz ar to arī Krimināllikuma 51.panta piemērošana uz to nav attiecināma.

2008. gads

J 18.08.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-461/2008
Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētā atbildību mīkstinošā apstākļa izpratne

Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētā aktīvā rīcība, veicinot noziedzīga nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu var izpausties tādējādi, ka vainīgais sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm informāciju, kura tām nebija zināma.

J 11.06.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-313/2008
Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētā atbildību mīkstinošā apstākļa izpratne

Noziedzīga nodarījuma izdarīšana cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 7.punktu, ir atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli gadījumos, kad cietušā rīcība izpaudusies vardarbībā, smagā goda aizskārumā vai citās prettiesiskās darbībās pret vainīgo vai kādu trešo personu.

J 23.04.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-243/2008
Tiesas tiesības konstatēt atbildību pastiprinošu apstākli

Tiesa, to motivējot, var atzīt atbildību pastiprinošu apstākli arī tādā gadījumā, ja prokurors nav norādījis uz konkrētu apstākli kā atbildību pastiprinošu, kā arī tad, ja prokurors uzskata, ka konkrēts apstāklis nepastiprina apsūdzētā atbildību.

J 21.04.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-232/2008
Apsūdzētā tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē

Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, pastiprina savas vainas atzīšanu un nožēlošanu, bet nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli.

J 15.05.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-224/2008
Galīgā soda noteikšana, ja ar otro spriedumu piespriests nosacīts brīvības atņemšanas sods

1. Nosakot galīgo sodu, tiesai jāizvērtē, vai, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, apsūdzētajam būtu jāizcieš arī ar otro spriedumu piespriestais nosacītais brīvības atņemšanas sods.

2. Krimināllikuma 50.panta piektās daļas piemērošana, lai noteiktu galīgo sodu, saistīta ar visu to apstākļu izvērtēšanu, kas attiecas uz soda noteikšanu vispār. Tiesai jāvērtē, vai jāpiemēro soda ietveršanas, daļējas saskaitīšanas vai pilnīgas saskaitīšanas princips, kā arī, vai galīgais sods apsūdzētajam jāizcieš.

3. Ja apelācijas instances tiesa, neievērojot Kriminālprocesa likuma 562.panta prasības, nosakot galīgo sodu, apsūdzētā stāvokli pasliktinājusi, tad ir ierobežotas apsūdzētās personas tiesības pārsūdzēt šādu spriedumu faktisku iemeslu dēļ.

J 24.01.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-30/2008
Agrāk piespriestā soda izpilde, ja persona izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā

Gadījumos, kad jauns noziedzīgs nodarījums izdarīts nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā, jāievēro Krimināllikuma 55.panta 2. un 10.daļā noteiktais, ka iepriekš piespriestais sods ir izpildāms un sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51. un 52.panta nosacījumiem.

2007. gads

J 16.10.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-602/2007
Tiesai nav pienākums noteikt nosacītu sodu pat tad, ja nepastāv atbildību pastiprinoši apstākļi. Viens no nosacītas notiesāšanas priekšnoteikumiem ir tiesas pārliecība, ka apsūdzētais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likuma pārkāpumus.

J 03.09.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-501/2007
Tiesu debatēs gan prokurors, gan apsūdzētais vai viņa aizstāvis var izteikt viedokli par piemērojamo sodu. Pirmās instances tiesa, izvērtējot visus apstākļus, var piekrist procesā iesaistīto personu viedoklim par piespriežamo sodu vai arī noteikt personai

1. Tiesu debatēs gan prokurors, gan apsūdzētais vai viņa aizstāvis var izteikt viedokli par piemērojamo sodu. Pirmās instances tiesa, izvērtējot visus apstākļus, var piekrist procesā iesaistīto personu viedoklim par piespriežamo sodu vai arī noteikt personai citu sodu, kas var būt gan vieglāks, gan arī bargāks.

2. Personas īpašumā esošā nauda arī ir manta, kura var tikt konfiscēta.

J 25.09.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-481/2007
Atbildību mīkstinoša apstākļa atzīšana

Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktā norādītais apstāklis par atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams gadījumā, ja citas personas vainīgums apstiprinās ar procesuālu nolēmumu (lēmumu, spriedumu) šajā lietā vai ar spēkā stājušos nolēmumu citā lietā.

J 18.06.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-333/2007
Organizētas grupas dalībnieki

Apsūdzētā smaga slimība nav atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, taču to ņem vērā, izlemjot ar soda noteikšanu saistītos jautājumus.

J 02.05.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-255/2007
Galīgā soda noteikšana saskaņā ar Krimināllikuma 51. pantu

Tas, ka apelācijas instances tiesa pie noteiktā soda par jaunu noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta prasībām pievieno lielāku neizciestā brīvības atņemšanas soda daļu nekā pirmās instances tiesa, nav atzīstams par smagāka soda noteikšanu Kriminālprocesa likuma 562.panta 3.daļas izpratnē, ja vien galīgais sods netiek palielināts.

J 17.04.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-225/2007
Nosacītas notiesāšanas piemērošana

Apelācijas instances tiesas spriedumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu, jo tiesa spriedumā nav motivējusi, kāpēc piemēroti Krimināllikuma 55.panta nosacījumi un nolemts apsūdzētajam piespriesto sodu neizpildīt, kaut gan norādījusi tos pašus pirmās instances tiesas konstatētos apstākļus, kuri bijuši par pamatu reāla brīvības atņemšanas soda piespriešanai pirmās instances tiesā.

J 13.04.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-222/2007
Soda noteikšana, ja jauns noziedzīgs nodarījums izdarīts nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā

Krimināllikuma 55.panta 10.daļā ir noteikts, ka gadījumos, kad nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms, un tiesa nosaka sodu saskaņā ar šī likuma 51. un 52. pantā paredzētajiem noteikumiem, tāpēc izlīgums starp apsūdzēto un cietušo nebūtu pieņemams.

J 19.03.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-194/2007
Nodarītā zaudējuma labprātīga segšana kā apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis

1. Par vainīgā atbildību mīkstinošu apstākli – labprātīgu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu – atzīstams ne tikai fakts, kad viņš pats personīgi labprātīgi sedz nodarītos zaudējumus, bet arī, kad to pēc vainīgā pilnvarojuma (arī mutvārdu) izdara cita persona.

2. Ikvienā gadījumā zaudējumu labprātīgas segšanas iniciatīvai jānāk no vainīgās personas. Pie tam nav svarīgi, kurā kriminālprocesa stadijā zaudējumi labprātīgi segti.

J 27.03.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-155/2007
Atbildību mīkstinošo apstākļu izpratne

1. No Krimināllikuma 47.panta nosaukuma un satura izriet, ka par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt tādus apstākļus, kas saistīti ar vainīgās personas vai citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

2. Vienošanās protokolā norādītie apstākļi, kurus prokurors un apsūdzētais uzskata par atbildību mīkstinošiem apstākļiem saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, neattiecas uz noziedzīgo nodarījumu

2006. gads

J 26.09.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-572/2006
Jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšana pārbaudes laikā

1. Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru ar nākošo spriedumu netiek noteikt sods, nav piemērojama Krimināllikuma 55.panta 10.daļa.

2. Piespriesto sodu pie nosacītas notiesāšanas var izpildīt Kriminālprocesa likuma 641.panta kārtībā, jo saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta 2.daļu, ko tiesa piemēro pie nosacītas notiesāšanas, notiesātā pienākums ir neizdarīt jaunu noziedzīgu nodarījumu tiesas noteiktajā pārbaudes laikā.

J 27.03.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-130/2006
Papildsoda izciešana un soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem

Personai, kura nav apcietināta, nav šķēršļu izciest tādu papildsodu kā policijas kontrole. Krimināllikumā nav tādas normas, kas noteiktu, ka tā tiek pārtraukta ar jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi, bet Krimināllikuma 51.panta 1.daļā ir uzsvērts, ka noteiktajam sodam tiek pievienots neizciestais sods pēc iepriekšējā sprieduma.

J 22.02.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-122/2006
Nosacītas notiesāšanas pārbaudes laiks

Krimināllikuma 55.pantā paredzētais nosacīta soda pārbaudes laiks nav soda izciešanas laiks.

J 14.03.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-119/2006
Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem

Krimināllikumā nav noteikti kritēriji, pēc kuriem būtu jāvadās, piemērojot vieglāka soda ietveršanas smagākajā, daļējas sodu saskaitīšanas vai pilnīgas sodu saskaitīšanas principus soda noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, līdz ar to šie jautājumi ir tiesas ziņā. Sodu ietekmējošo apstākļu novērtējums, ja nav pārkāptas likumā noteiktās prasības, neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē.

J 08.02.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-74/2006
Atbildību pastiprinoša apstākļa ietekme uz soda noteikšanu

Pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinoša apstākļa esamība jau pati par sevi nedod iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu.

J 27.01.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-62/2006
Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods

Krimināllikuma 49.panta 1.daļas nosacījumi nav piemērojami, ja konstatēts kaut viens vainīgā atbildību pastiprinošs apstāklis.

2005. gads

J 27.04.2005. Senāta Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-253/2005
Saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta saturu un jēgu nosacīti piespriestais sods piespriežams izciest reāli, ja persona jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nosacītas izciešanas laikā, neatkarīgi no tā, kāds soda veids ir noteikts par jaunu noziegumu

2004. gads

J 22.11.2004. Senāta Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-641/2004
Nepasliktinot tiesājamā stāvokli, apelācijas instances tiesa rīkojās pareizi, nosakot galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta 5. daļas noteikumiem

2002. gads

J 29.08.2002. Senāta Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-322/2002
Kaitējums iespējams tikai pie materiāliem noziegumu sastāviem, kā arī KL 55. panta 6. daļas nosacījumiem jābūt reāli izpildāmiem

Tiesu nolēmumi grozīti, jo pirmās instances tiesas uzliktais un apelācijas instances tiesas akceptētais pienākums tiesājamam viena gada laikā segt lielu uzturlīdzekļu parādu neatbilst likuma garam un saprātīguma jēdzienam