Augstākās tiesas senatori 2020.gada janvārī
1.rindā no kreisās: Edīte Vernuša, Aigars Strupišs, Veronika Krūmiņa, Ivars Bičkovičs, Pēteris Dzalbe, Ināra Garda, Dzintra Amerika; 2.rindā: Andris Guļāns, Artūrs Freibergs, Anita Čerņavska, Marika Senkāne, Inguna Radzeviča, Jautrīte Briede, Aija Branta, Rudīte Vīduša, Anita Poļakova, Ļubova Kušnire, Anita Kovaļevska, Vanda Cīrule, Anda Briede, Zane Pētersone, Valerijs Maksimovs; 3.rindā: Aivars Keišs, Pēteris Opincāns, Līvija Slica, Aivars Uminskis, Ieva Višķere, Vēsma Kakste, Mārīte Zāģere, Dzintra Balta, Dace Mita, Inta Lauka, Intars Bisters, Normunds Salenieks

Augstākās tiesas pamatfunkciju – civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu izskatīšanu  augstākajā instancē – nodrošina Senāta tiesneši - senatori.

Senāta tiesnešu kopskaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, senatoru skaitu departamentos nosaka Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.

Saeimas apstiprinātais tiesnešu skaits Augstākajā tiesā no 2017.gada 1.janvāra ir 36. Ar Tieslietu padomes lēmumu noteikts, ka Civillietu departamentā ir 16 senatori, Krimināllietu departamentā - 9 senatori, Administratīvo lietu departamentā - 10 senatori. 

Par tiesnesi var strādāt tikai Latvijas pilsonis ar nevainojamu reputāciju. Par Augstākās tiesas tiesnesi var kļūt, sasniedzot 40 gadu vecumu. Tiesneša amata kandidātu atlase notiek atklātā pretendentu konkursā.

Uz Senāta tiesneša amatu var pretendēt:

• rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz 10 gadu kopējais darbs stāžs tiesneša amatā;
• bez pilnvaru termiņa ierobežojuma apstiprināts rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir maģistra vai doktora grāds;
• persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā;
• bijušais Satversmes tiesas, starptautiskas tiesas vai pārnacionālas tiesas tiesnesis.

Ja uz senatora amatu tiek virzīts kandidāts, kas jau ir Saeimas apstiprināts tiesnesis zemākas instances tiesā, lēmumu pieņem Tieslietu padome. Ja uz senatora amatu tiek virzīts kandidāts, kas nav tiesnesis, viņu tiesneša amatā apstiprina Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. 

Maksimālais tiesneša amata pildīšanas vecums ir 70 gadi.

Tiesnesim ir Satversmē un citos Latvijas Republikas likumos noteiktās pilsoņa tiesības un brīvības, kuras tiesnesis izmanto tā, lai neciestu tiesas un tiesneša cieņa un gods, objektivitāte un tiesas neatkarība. Tiesneši var apvienoties organizācijās, kas aizsargā viņu neatkarību, veicina profesionālās kvalifikācijas celšanu, aizstāv viņu tiesības un intereses, taču tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām vai politiskajām organizācijām. Tiesnesim nav atļauts streikot.

Tiesneša pienākumi

• Spriežot tiesu, precīzi jāizpilda likuma prasības, jānodrošina cilvēka tiesību, brīvību, goda un cieņas aizsardzība, jābūt taisnīgam un humānam
•  Nav tiesību izpaust tiesnešu apspriedes noslēpumu un neizpaužamās ziņas, kas iegūtas slēgtajās tiesas sēdēs
•  Ārpus tiesas jāizvairās no visa, kas varētu mazināt tiesas spriešanas autoritāti un tiesneša cieņu vai radīt šaubas par viņa objektivitāti un taisnīgumu
• Jānodrošina, ka nolēmums, kas noformējams atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, tiek apstrādāts un ievietots Tiesu informatīvajā sistēmā
• Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, kā arī likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzētajos gadījumos. Šādos gadījumos tiesnesim sevi jāatstata
•  Pastāvīgi jāpapildina savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā. Lai veicinātu tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas viņa karjeras laikā, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija reizi piecos gados veic tiesneša profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu, bet ārpuskārtas novērtēšanu – lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu.