Uzruna, atklājot Augstākās tiesas 15 gadu jubilejas konferenci „Augstākā tiesa attīstībā: atskats pagātnē un Eiropas pieredze nākotnei”

Kopš 1990.gada 4. maija, kad tika pieņemta deklarācija „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, pagājuši nedaudz vairāk nekā 15 gadu. No šī laika Latvijas Republikas Augstākā tiesa sāka strādāt kā neatkarīgas valsts tiesu varas augstākā instance. Tas bija lielu pārvērtību un pārbaudījumu laiks, kuru mērķis bija atjaunot neatkarīgu tiesu sistēmu, pilnīgi no jauna radīt apelācijas un kasācijas instanci.

Lai to izdarītu, bija nepieciešama tiesiskā bāze, un 1992.gada 15.decembrī tika pieņemts Latvijas Republikas likums „Par tiesu varu”, kura 43. pants noteica, ka Augstākā Tiesa sastāv no Senāta - kasācijas instances - un divām tiesu palātām - apelācijas instancēm. Šī norma stājās spēkā pēc kārtīga sagatavošanās darba un vajadzīgo grozījumu izdarīšanas procesuālajos likumos.

Tikai 1995. gada beigās mēs bijām gatavi pāriet uz trīspakāpju tiesu sistēmu, un tā paša gada 3.oktobrī Augstākas tiesas Plēnums jeb tiesnešu kopsapulce atbilstoši likuma prasībām pieņēma lēmumu par Senāta un tiesu palātu sastāva apstiprināšanu, izveidojot kasācijas un apelācijas instances Augstākajā tiesā un radot to strukturālo modeli, kāds tas darbojas līdz šodienai.

Ir pagājuši 10 gadi kopš vēsturiskā Augstākās tiesas plēnuma lēmuma pieņemšanas, un tas ir otrs svarīgs notikums mūsu tiesas dzīvē, ko šodien atzīmējam.
Domājot par Latvijas valsts Augstākās tiesas izveidošanas 15 gadadienu, mēs to uztveram kā sociālpolitisku notikumu, kas saistīts ar valsts neatkarības atjaunošanu, kur atbilstoši varas dalīšanas principam Augstākai tiesai kā tiesu varas augstākai institūcijai ir ļoti svarīga loma. Tomēr šim notikumam vairāk ir vispārējs raksturs, kuram ir nozīme valsts attīstībā kopumā.

Turpretī, atzīmējot Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu izveidošanas 10 gadadienu, ir jāuzsver šo gadu nozīme tieši Augstākās tiesas un arī tiesu sistēmas attīstībā. Šis notikums saistīts ar kvalitatīvām izmaiņām sistēmas iekšienē, kas bija viens no tiesu reformas mērķiem. Reformas rezultātā tika atjaunota trīspakāpju tiesu sistēma atbilstoši Rietumeiropas valstu tiesu modeļiem, kur Augstākā tiesa kā kasācijas instance ir galīgā tiesu instance, kurai būtiska loma judikatūras un tiesu prakses veidošanā.

Šodienas jubilejas konference ir viens no galvenajiem pasākumiem, atzīmējot divus minētos nozīmīgos notikumus. Mēs zinām, ka cilvēka dzīvē 10-15 gadi nav pārāk ilgs laika posms. Vēl mazāks tas ir, ja mēs vērtējam kaut ko valsts vai, kā tas ir šajā gadījumā, noteiktas sistēmas vai iestādes attīstībā. Līdz ar to pamatots ir jautājums, vai šie skaitļi ir tik nozīmīgi, lai tos pieminētu.

Uz šo jautājumu es noteikti gribu atbildēt apstiprinoši. Pagājušais laiks, iespējams, nav tik nozīmīgs savā skaitliskajā izteiksmē, bet ir unikāls ar to, ka koncentrē sevī nozīmīgus notikumus un procesus, kuriem mēs esam bijuši liecinieki un līdzdarbojušies.

Šī laika unikālā pieredze ir saistīta ar tiem svarīgajiem sabiedriski politiskajiem procesiem, kuru rezultātā notika pāreja no totalitāras valsts uz demokrātisku un ar to izraisītām sekām - īpašuma restitūciju, noziegumu veidu un struktūras maiņu, sabiedrības noslāņošanos. Šajā laikā notika tiesību un tiesu reforma, tiesību principu un tiesību normu iztulkošanas metožu apguve un mērķtiecīgāka izmantošana tiesas spriešanā. Tas ir arī laiks, kad reāli sāk darboties cilvēktiesību principi un administratīvais process.

Pats sarežģītākais un grūtāk kontrolējamais process notika mūsu prātos un ir saistīts ar mūsu apziņas un attieksmes maiņu jaunajos apstākļos. Tā ir mūsu salīdzinoši nelielas valsts, ar ierobežotu finansiālo, zinātnisko, cilvēku resursu, pieredze. Līdzīga pieredze ir tikai mūsu tuvākajiem kaimiņiem Lietuvai un Igaunijai.

Mūsu konferences mērķis nav tik daudz kavēties atmiņās, bet gan, analizējot iegūto pieredzi, sasniegumus un arī trūkumus, domāt par nākotni, kura saistīta ar Augstākās tiesas, galvenokārt kā kasācijas instances, darba pilnveidošanu, tās lomu judikatūras veidošanā, racionālu un mērķtiecīgu Augstākās tiesas tiesnešu intelektuālo spēju izmantošanu, pilnveidojot procesuālo likumdošanu. Mūsu mērķis ir Augstākās tiesas darba pilnveidošana atbilstoši Eiropas Savienības valstu līmenim.

Tāpēc esmu īpaši gandarīts un pateicīgs, ka mūsu konferencē piedalās Gijs Kanivē - ES Augstāko tiesu priekšsēdētāju asociācijas prezidents un Francijas Kasācijas tiesas priekšsēdētājs, Bo Svensons - Zviedrijas Augstākās tiesas prezidents, Lehs Paprzickis - Polijas Augstākās tiesas prezidents, arī Dānijas un Lietuvas Augstāko tiesu pārstāvji.

Katrai valstij ir atšķirīgs tiesu sistēmas attīstības ceļš un tradīcijas, tomēr tas var būt noderīgs un interesants arī mums, bez tam noteikti ir lietas, kas mums ir kopīgas, domājot par Augstāko tiesu lomu Eiropas Savienībā.

Priecājos, ka konferences darbā piedalās arī Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas tiesnese Ingrīda Labucka un Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, mūsu izcilākie tiesību zinātnieki profesors LZA akadēmiķis Kalvis Torgāns, profesors Uldis Krastiņs un Rīgas Juridiskās augstskolas lektors Mārtiņš Mits, kā arī mani kolēģi Pāvels Gruziņš, Valrerijans Jonikāns un Gunārs Aigars.

Šie tituli un uzvārdi ir cerība tam, ka konference būs interesanta un noderīga. Aicinu visus konferences dalībniekus aktīvi līdzdarboties, vēlu veiksmi un radošu garu!