Ziņojums Augstākās tiesas plēnumā

Publiskā telpā ir izplatīta informācija, kas rada šaubas par tiesas neatkarību, par spriedumu likumību, par iespējamo tiesnešu un advokātu vienošanos, lai panāktu vienai pusei labvēlīgu spriedumu, kā arī par iespējamiem tiesnešu ētikas pārkāpumiem.

Šī informācija ir iegūta no telefonsarunām, kas acīmredzot noklausītas nelikumīgi un to autentiskumu pašlaik pārbauda prokuratūra.

Neatkarīgi no informācijas iegūšanas likumības un autentiskuma, tā plašākā sabiedrībā un arī tiesnešu vidū radījusi saviļņojumu. Informācijā minētie apstākļi nopietni apdraud tiesu, tajā skaitā arī Augstākās tiesas prestižu. Uzskatu, ka ir radīts nopietns zaudējums ne tikai tiesu varai, bet arī valstij.

 

Ko darīt?

Es piedāvāju šodien ne tik daudz runāt par telefonsarunu noklausīšanās likumību un autentiskumu un ne tikai tāpēc, ka tas ir prokuratūras izmeklēšanas uzdevums, bet gan vairāk koncentrēties uz to, lai mēs paši aktīvi un paškritiski, izmantojot tiesnešu pašpārvaldes iespējas, izanalizētu situāciju, kas radusies pēc iespējamām sarunām starp tiesnešiem un advokātu.

Informācijas radītā rezonanse ir reāls fakts, ar kuru, manuprāt, nevar nerēķināties. Spriežot pēc grāmatā minētā un prokuratūras rīcībā esošās informācijas, dažāda satura sarunās ar advokātu ir iesaistīti vairāk nekā viena trešdaļa Augstākās tiesas tiesnešu un, iespējams, ir notikušas vairāk kā 120 sarunas. Tikai šie divi skaitļi ir pietiekoši iespaidīgi, lai mums būtu pamats un arī pienākums censties noskaidrot, cik pamatotas ir šaubas, kas tiek izteiktas Augstākajai tiesai.

 

Ko varam darīt?

Manuprāt ir divi risinājumi.

Pirmais – Augstākās tiesas priekšsēdētājs administratīvā kārtā ar savu rīkojumu izveido darba grupu, kura pēta un analizē situāciju, sagatavo savus secinājumus.

Otrais – Augstākās tiesas plēnums, realizējot pašpārvaldes funkcijas, izveido un pilnvaro no tiesnešu vidus darba grupu minēto apstākļu noskaidrošanai.

 

Es aicinātu atbalstīt otro variantu, jo tādā gadījumā tas celtu darba grupas autoritāti un arī apliecinātu Augstākās tiesas tiesnešu gribu un aktīvu rīcību.

Šobrīd nav ne procedūras, ne arī institūcijas vai amatpersonas, kas varētu sniegt kompetentu, uz apstākļu analīzes balstītu vērtējumu. Prokuratūra nodarbojas galvenokārt ar apstākļu krimināltiesisko aspektu analīzi. Mediji un sabiedrība kopumā spriež pēc informācijas, kas ir viņu rīcībā. Tāpēc sabiedrības un mediju viedoklis un tiesnešu viedoklis par konkrēto situāciju ir atšķirīgs. Man šķiet, ka mūsu interesēs ir sniegt situācijas analīzi un vērtējumu, jo neatkarīgi no prokuratūras izmeklēšanas rezultātiem tieši mums vislabāk ir zināms, vai šādas sarunas ir bijušas vai nē. Uzskatu, ka mūsu pienākums ir pašiem profesionāli un objektīvi noskaidrot un izanalizēt apstākļus, negaidot, lai to dara kāds no malas.

Darba grupa nav jāveido, lai tikai kādu nosodītu. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa no grāmatā minētajiem Augstākās tiesas tiesnešiem nav saistīti ar koruptīviem darījumiem un neētisku rīcību. Tomēr, neanalizējot katra tiesneša iespējamo rīcību un nedodot iespēju to paskaidrot, mēs riskējam ar to, ka visi tiekam mērīti ar vienu mērauklu, un nemēģinām kliedēt uzskatu, ja reiz esi ierakstīts grāmatā, tātad tu esi negodīgs tiesnesis.

Tajā pat laikā ir situācijas, kas rada šaubas par tiesneša rīcības ētiskumu. Arī šajos gadījumos ir nepieciešamas uzklausīt tiesnešu paskaidrojumus un dot tiem adekvātu vērtējumu.

Darba grupai būtu jādarbojas uz brīvprātības principa, tai nevar būt piespiedu sankcijas. Ja kāds no tiesnešiem uzskata, ka viņa vārds publiskajā telpā ir parādījies nepamatoti un nekādās sarunās ar konkrēto advokātu nav iesaistīts vai kādu citu iemeslu dēļ nevēlas sniegt savus paskaidrojumus, tad arī šī konkrētā rīcība ir noteikta pozīcija, kura mums jārespektē.

Ja tiks izveidota darba grupa, es aicinu visus Augstākās tiesas tiesnešus atbalstīt tās darbību un ar savu rīcību sekmēt apstākļu noskaidrošanu.